Jūnija pirmās nedēļas nogalē ar plašu programmu tradicionāli un novatoriski Madonā notiks pilsētas svētki.
Madonas pilsētas svētku ietvaros 1. jūnijā pulksten 17 Praulienas pagasta Mācītājmuižā sāksies Bērnu dziesmu dienas. Tās būs atsauce uz vēsturisku notikumu – Pirmajiem skolēnu Dziesmu svētkiem šai vietā 1866. gadā un iespēja nostiprināt kordziedāšanas tradīcijas bērnu auditorijai šodien.
Madonas novada – Praulienas, Bērzaunes, Lubānas, Cesvaines, Ērgļu, Madonas – bērnu kori 1.-4. klašu grupā savā repertuārā šogad ir apguvuši dziesmas no Andra Sējāna mūzikas albuma "Mazo bizoņu dziesmas". Tās kopā ar autoru kori izdziedās svētku koncertā. Uzstāšanos kuplinās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris "Vivo", mācību iestādes koris un solists Kristiāns Bružs, bērnu vokālie ansambļi. Pēc koncerta sekos bērnu ballīte.
Celtne, ko vajag saglabāt
Jāuzsver, ka šīs būs otrās Bērnu dziesmu dienas novadā. Daudziem labā atmiņā ir 2016. gadā organizētie svētki Madonā, kur piedalījās Latvijas skolu 5.-9. klašu kori, jauktie kori, zēnu kori un pūtēju orķestri.
– Pēc septiņiem gadiem atgriežamies pie skaisti iesāktās tradīcijas un aicinām visus, īpaši ģimenes ar bērniem, uz koncertu Praulienas pusē, – uzsver Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas vadītāja Santa Jaujeniece. – Te varēs sajust kopā dziedātas dziesmas spēku un iedvesmoties stāties kādā korī. Virsdiriģents Haralds Mednis savulaik atzina, ka "mūsu tauta savas dziesmas radīja tieši tā, ne jau ar profesionāļiem. Un tā ir celtne, kuru visiem spēkiem vajag saglabāt!".
"Mazie bizoņi" dzied
Albums ar nosaukumu "Mazo bizoņu dziesmas" iznāca pirms astoņiem gadiem. Tajā iekļautas komponista Andra Sējāna 13 oriģināldziesmas, ko izpilda studija "Knīpas un knauķi". Koncertā Praulienas pagasta Mācītājmuižā izskanēs vairākas albuma dziesmas.
– Es pats esmu bijis "Knauķis" pirms vairāk nekā 30 gadiem, visi mani bērni ir dziedājuši ansamblī, un jaunākā meitiņa joprojām dzied "Knīpās un knauķos", – laikrakstam stāsta Andris Sējāns. – No sirds priecājos, ka šīs dziesmas dzied arī citi bērnu kolektīvi. Runā jau, ka to mūzika esot grūti nodziedama, bet, ja jau reiz Madonas novada korīši to ir apguvuši, tad tik traki nav. Vai arī otra iespēja – Madonas pusē ir ļoti talantīgi kolektīvi. Katrā ziņā priecājos, jo parasti man kopīga muzicēšana bijusi tikai ar Knīpiņām. Turklāt kopkorim dabūt visu kopā būs liels izaicinājums.
Spēlēs pazīstami mūziķi
Andris Sējāns Madonas novada Bērnu svētkos iekļausies instrumentālā pavadījuma spēlētāju sastāvā: – Kopā būsim vairāki, līdzās man muzicēs Leons Sējāns, Andris Grīnbergs, Roberts Rasa. Pavadījums būs autentisks tam, kāds parasti ir "Knīpām un knauķiem". Es pats spēlēšu taustiņus, nodziedāšu kādu solo partiju un pasākumu nedaudz pamoderēšu. Koncertprogramma sastāv no vairākiem blokiem, "Mazo bizoņu dziesmas" izskanēs koncerta noslēgumā.
Ir norūpējies par daudzbalsību
Attīstot bērnu spējas koros, ansambļos dziedāt daudzbalsīgi, Andra Sējāna plānos ir turpināt darbu pie latviešu tautasdziesmu apdarēm: – Mani sāk uztraukt bērnu mazspēja šai ziņā. Pat divbalsība šajos laikos daudzās vietās ir ekstra, un tas nešķiet pietiekami. Līdz ar to apzināti mēģināšu izveidot dziesmu ciklu bez pavadījuma, lai bērni vismaz trīsbalsīgi, ja ne vairākās balsīs, dziedātu dziesmas a cappella. Un tādas dziesmas, kuras gribētos dziedāt ar prieku, nevis sarauktu pieri. Labums daudzbalsīgajā dziedāšanā ir tas pats, kas jātrenē mums sabiedrībā vispār, – spēt klausīties blakusstāvētājā, respektēt to, ko viņš dzied, būt ansamblī. Un arī otrādāk – piedāvāt savam blakusstāvētājam to, ko pats vari, un skatīties, kā reaģē viņš. Kaut šāds harmonisks modelis mums vienmēr varētu pastāvēt arī citur, piemēram, politikā! Plus skatīties ar respektu un veselīgu paklausību savā prezidentā, kas mūsu gadījumā ir kora vadītājs vai diriģents. Šādu modeli vērts mācīties jau bērnībā, korī izdziedot daudzbalsīgu repertuāru.
Madonā bijis vairākkārt
Jautāts, vai Madonā kādreiz jau viesojies, Andris Sējāns atbild: – No sievas puses man rados ir keramiķis Jānis Seiksts, līdz ar to pie viņa vairākas reizes esam bijuši. Starp citu, mājas pagalmā no Seiksta dārza mums aug tūjas – dzīvžoga vajadzībām braucu uz Madonu tām pakaļ. Tūjas aug tik labi, ka vienreiz divos gados tās apgriezt jau ir par maz.
Praulienas pusē gan neesmu bijis, un ziņa par to, ka te 1866. gadā notika pirmie Bērnu svētki, kas ir skolēnu Dziesmu svētku aizsākums, man ir jaunums. Par šo noteikti drīkst runāt skaļāk, jo visiem ir teikts, ka skolēnu Dziesmu svētki Latvijā sākās padomju gados. Tas nudien būtu lieliski – apzināties visā valstī, ka šī tradīcija ir krietni senāka.
Foto no personiskā krājuma
26.05.2023.