Jūlija un augusta mijā, pašā karstākajā vasaras nedēļā, kā jau vēstīts „Starā", Cesvainē skanēja, vibrēja, draudzējās un dārdēja XX Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā nometne „PLUS".
Bērni un jaunieši dažādu sastāvu ansambļos un koporķestrī ik vakaru muzicēja skvērā pie kultūras nama, piedodot tveicīgajiem vasaras vakariem apbrīnojamu šarmu, kā arī sniedza koncertu Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, nometnes noslēgumā – Cesvaines vidusskolas zālē, kur koporķestrim (73 nometnes dalībniekiem un 10 pedagogiem), skolotāju ansamblim un dažu citu sastāvu ansambļiem pievienojās I nometnes „PLUS" dalībnieks Nacionālo bruņoto spēku orķestra mūziķis tubists Jānis Kaģis.
Nometnes dalībnieki ir 8-19 gadu veci Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļu pikolo flautas, flautas, obojas, fagota, klarnetes, soprāna, alta, tenora un baritona saksofonu, mežraga, trompetes, trombona, eifonija, tubas, sitaminstrumentu specialitāšu audzēkņi, kā arī mūziķi, kuri instrumentu spēli apgūst pūtēju orķestros. Klavieru, stīgu instrumentu, kora klašu audzēkņi var piedalīties nometnē sitaminstrumentu specialitātē. Jaunākajai dalībniecei bija astoņi gadi.
Nometnes darbs norisinās meistarklasēs, tiek muzicēts ansambļos un orķestrī. Visi dalībnieki piedalās koncertos nometnes norises vietā; tiek plānots un organizēts dalībnieku brīvais laiks un aktivitātes.
Jaunos mūziķus jau 20. reizi pulcēja biedrība „Latvijas jauniešu pūtēju orķestris", nometnes vadītāja visus šos gadus ir Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa, mākslinieciskais vadītājs – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors diriģents Jānis Puriņš. Abi pedagogi atzīst, ka Cesvainē jutušies labi un skanējis labi, turklāt, kas nav mazsvarīgi, – Cesvaines vidusskola bijusi piemērota vieta gan sadzīvei, gan mēģinājumiem un noslēguma koncertam: viss varēja notikt vienās telpās, katru dienu vairākkārt nepārnēsājot daudzos instrumentus, un apmēram 80 cilvēku orķestris varēja brīvi izvietoties uz aulas skatuves un zālē, atstājot vietu arī skatītājiem. Profesionāļi vērtē, ka Cesvaines vidusskolas aula esot apkārtnē skanīgākā koncertzāle.
Diriģents Jānis Puriņš par nometnes vietu izsakās atzinīgi: „Cesvaine ir muzikāla vieta. Te aktīvi darbojas vietējais pūtēju orķestris, kas Latvijā ir retums (katrā novadā vajadzētu vismaz vienu orķestri!), un cilvēki ir pieraduši pie pūtēju orķestra mūzikas. To redzam pēc vakara koncertiem, ko rīkojam skvērā pie kultūras nama, – cilvēki nāk klausīties, pakļaujas, piekļaujas. Šie mazie vakara koncertiņi varētu būt laba ierosme vietējam orķestrim."
Nometnes vadītāja Astrīda Ķēniņa stāsta, ka nometne šogad bijusi kā dziesmu svētku turpinājums, bet tāpēc, ka šogad tajā pirmoreiz bijis tik daudz mazu bērnu, nometnes emocionālā temperatūra krietni pārsniegusi āra temperatūru… Taču dalībnieki paguvuši gan savstarpēji demonstrēt talantus, piedalīties tradicionālajā puzles vakarā, gan orientēšanās trasītē iepazīt apkārtnes kultūrvēsturiskos pieminekļus, gan izbaudīt skolotāju grupas „Nāc šurp!" sniegumu ballītē. Ar jaunajiem mūziķiem strādāja spēlējoši mūziķi un skolotāji no dažādām Latvijas vietām: flauta – Agnese Buša un Kristīne Varažinska (Liepāja), klarnete – Māra Zandersone (Limbaži), saksofoni – Madara Bartulāne (Lielvārde) un Elmārs Vaivods (Ķekava), trompete – Jānis Frīdenfelds (Cēsis), sitaminstrumenti – Uģis Upenieks (Smiltene), galvenais diriģents – Jānis Puriņš, kurš vecākiem novēlēja mājās sajust, kā bērnos atraisījušās jaunas maņas un jaunas muzikālās juteklības. Jaunajiem mūziķiem bija iespēja saspēlēties ar cesvainieti „Kremerata Baltica" čellisti Emmu Bandenieci. „Skolotājus atlasām tādus, kuri spēj un grib būt kopā ar bērniem 24 stundas diennaktī, nevis vien atstrādā savas noteiktās stundas. Specialitāšu skolotāji iepazīst visus bērnus, zina viņu vārdus, komplektē viņus ansambļos, kopā raud un priecājas," pedagogu darbu nometnē raksturo A. Ķēniņa.„Šogad gan ir sarežģīta vasara, jo dziesmu svētku dēļ visi skolotāji ir bijuši absolūti noslogoti."
Jautāju, cik aktīvas dalībnieku skaita un skolotāju ziņā ir apkārtējās mūzikas skolas. „Cesvaine nav pārstāvēta. Madonā šonedēļ risinās 21. Latviešu mūzikas svētki, kur skolotāji vada meistarklases. Diezgan kupli pārstāvēta ir Gulbene – cilvēki novērtē šo iespēju. Taču mums ir dalībnieki, kuri gadu no gada, piemēram, no Latgales mūzikas skolām brauc uz nometni jebkurā vietā Latvijā. Katra mūzikas skola jau būtībā var veidot šādu nometni, lai paaugstinātu savu audzēkņu prasmju līmeni, bet diemžēl tas tā nenotiek," saka A. Ķēniņa, piebilstot, ka vecākiem un bērniem būtu svarīgi saprast, ka vislielākais ieguvums būs ieinteresētam, nevis vecāku „ieliktam" bērnam, kuram ir grūti izturēt lielo slodzi. „Mūzika nav rotaļa, mūzika – tas ir nopietni, tas ir liels darbs. Mūsu moto tā arī skan: spēlēt ar prieku, bet profesionāli. Bērni mācās arī to, kā uzvesties uz skatuves."
Nometnes organizatoriskais kodols darbu sācis pirms 24 gadiem. Katru gadu norisinās trīs kompleksi pasākumi: Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss, kas nākampavasar notiks jau 24. reizi, Latvijas jauniešu pūtēju orķestris, kas augustā saspēlēsies Aucē un tad dosies uz konkursu Polijā, un nometne „PLUS". „Esam domājuši, kam to varētu nodot mantojumā vai tamlīdzīgi, bet nez vai tas ir iespējams: te ir ieguldīti cilvēciskie resursi, personiskais laiks un izjūta, un cits pedagogs nometni veidotu citādi. Mūsu audzēkņi jau ir profesionāli mūziķi, turklāt viņi atgriežas nometnē par pedagogiem, šogad, piemēram, Jānis Frīdenfelds, Uģis Upenieks, un, zinot tradīcijas un izjūtas laukuma abās pusēs, var dot savu pienesumu," atzīst A. Ķēniņa.
Vērtīgākais, kas saglabājas visus 20 gadus, – tā ir kolektīva muzicēšana: ansambļi, orķestris. Izveidotais orķestris pastāv vien nedēļu, tomēr iegūtās un noslīpētās prasmes, disciplīna, spēlētprieks bērniem un jauniešiem var būt labs pavadonis mūziķa karjeras veidošanā.
14.08.2018.