No 19. marta līdz 14. aprīlim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs skatāma kalsnavietes Olitas Šleseres fotoizstāde „Lolotais dārzs. Dienasgrāmata".
Kā laikrakstam atzina Olita Šlesere, mācoties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola. – Aut.), fotografēšana viņai bija kā mācību priekšmets. Toreiz gan fotoaparāta pašai nav bijis, bet ietīt kasetē filmiņu, attīstīt bildes – to viņa apguva.
– Fotografēt uzsāku glezniecības plenēra „Laisma" pirmsākumos, kad vēlējos dokumentēt plenēra norises un gribēju, lai paliek atmiņu bildes ar apkārtesošajiem kolēģiem, – atceras Olita. – Toreiz manā rīcībā bija „ziepjutrauks", bet, kad tas saplīsa, vīrs uzdāvināja profesionālu kameru. Sākumā par to biju nikna, jo izmaksas bija nežēlīgi lielas, kas nozīmēja, ka nekādas ekskursijas un pusdienas ārpus mājas ilgu laiku atļauties nevarēšu. Tomēr brīvība, ko deva jaunais vaļasprieks, bija pasakaina. Lēnām apguvu kameras tehnisko pusi un Kalsnavas arborētumā uzsāku trenēties. Ik pa laikam tur ierados un pamazām sāku ievērot, kā mainās augi, dažādas to detaļas gadalaikos. Pamanīju, ka varu ieraudzīt daudzas sīkas lietas un fiksēt, kā tās variējas cauri gadskārtām. Tā kā man ir mākslinieka izglītība, nereti fiksēju to, ko citi neredz. Piemēram, reiz, kad arborētumā bija gleznošanas plenērs un laiks bija auksts, nolēmu izstaigāt dārzu ar fotoaparātu. Kad citiem rādīju nobildēto atbalsta sienu kādam no dārza augiem, viņi neticēja, ka tā var izskatīties tik interesanti. Parādīt savādāk, paskatīties citādāk – tas man joprojām šķiet būtiski.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.04.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto