25. janvārī Madonas kultūras namā skatītājiem dota iespēja noskatīties R. Blaumaņa Madonas Tautas teātra dzejas izrādi „No kurienes nāk dzejnieks".
Uzvedumu iestudējusi režisore Aija Špure, un tā pirmizrāde notika pagājušā gada decembrī, patiesi aizskarot un saviļņojot klātesošos. Turklāt ne tikai tāpēc, ka dzejnieks pats slimības saasinājuma dēļ Madonā ierasties nevarēja (Leons Briedis bija atsūtījis emocionālu video ar apliecinājumu, cik viņam joprojām svarīga bērnības zeme – Mētriena), īstas un skaudras izjūtas jo vairāk sniedza Leona Brieža rakstītais vārds mūsu teātra aktieru sniegumā. Uzvedumā piedalās Madonas Tautas teātra dalībnieki: Aigars Noviks, Agnese Ģērķe, Ingrīda Zosāre, Māra Zavacka, Juris Seilis. Uzveduma scenogrāfs – Imants Spridzāns, kostīmi – Aigars Noviks, gaismas – Dzintars Bērziņš, skaņa – Ainārs Vecozols. Būtisku lomu izrādē spēlē grupas „Credo" mūziķis Armands Alksnis.
Tulkotājs, domātājs un dzejnieks
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis (1949) ir vairāk nekā pussimt grāmatu autors. To skaitā ir vairāki desmiti dzejas krājumu, grāmatas bērniem, lugas, mūzikli, kinoscenāriji. Leons Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu un citām valodām, bet viņa dzeja atdzejota tikpat kā visās Eiropas tautu valodās un arī daudzās citās. Leons Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā.
Neraugoties uz uzskaitīto, Leons Briedis neizraisa stindzinošu pietāti. Kaut viens no lielākajiem Latvijas intelektuāļiem, viņš saskarsmē ir sirsnīgs, uzmanīgs, atvērts un silti izbrīnīts kā bērns. Un to Madonas pusē esam pieredzējuši ne reizi vien.
Runādams neparasti dziedošā, deklamējošā melodikā, autors savas dzejas interpretiem uzliek augstu latiņu – nepazaudēt vārdā ietverto saturu un vienlaikus – savas lirikas noslēpumu.
No dramatiskas izrādes līdz dzejai
Režisore Aija Špure pēc izrādes „Dāmas" iestudējuma R. Blaumaņa Madonas Tautas teātrī, aktieru rosināta, piekrita strādāt ar dzeju. Viņa devās uz bibliotēku, kur Sarmīte Radiņa ieteica pievērsties diviem dzejas milžiem, novadniekiem, kuriem tuvojās jubilejas, – Broņislavai Martuževai vai Leonam Briedim.
– Izvēlējos Leonu Briedi, jo Broņislavas Martuževas dzejas pasaule likās vēl sarežģītāka. Tikšanās laikā Madonā lūdzu autoram atļauju un saņēmu Leona Brieža dzejas izlasi, – atceras Aija Špure. – Caurskatot dzejnieka darbus, uztvēru tēlus, kas burtiski spraucās no tiem laukā. Tāds ir Liktenis, Sieviete, Balts-Melns, Spēle. No šiem tēliem vēlāk izauga izrādes scenogrāfija. Atlasītie dzejoļi paši salikās kompozīcijā un izveidoja scenāriju, tad nācām kopā ar aktieriem, dalījām lomas, un tālāk sākās darbs pie uzveduma.
– Strādāt ar dzeju ir izaicinājums, bet strādāt ar labu dzeju ir bauda, – piebilst režisore. – Šai dzejā ir slānis pēc slāņa, kur ir ko rakt, domāt un iedziļināties. Pat tad, ja nevienam rezultāts nebūtu vajadzīgs, darba process un tas, ko ieguvām, ir tā vērts. Strādājot kopā, katrs izrādē iesaistītais piedalījās uzveduma tapšanā, katrs bija ļoti svarīgs.
Tēlu izveides process
Pārliecība, ka Dzejnieka loma tiks uzticēta Aigaram Novikam, esot bijusi jau sākumā. Mātes lomā salīdzinoši ātri iejutās Ingrīda Zosāre, Sievietes – Agnese Ģērķe, Likte-
ņa – Māra Zavacka, bet Dzejnieka otrā „es" atveidē pieslēdzās Juris Seilis. Jāpiebilst, ka Agnese un Juris nāk no Vestienas teātra, pievienoties Madonas Tautas teātra kolektīvam bija viņu iniciatīva un vēlēšanās.
– Lasījām dzeju, katrs no mūsu piecnieka konkrēto dzejoli redzējām citādāk, – atceras Aigars Noviks. – Sākumā man personīgi bija ļoti bail. Bail iesaistīties, jo neredzēju, kas no tā sanāks. Rezultāts, ko izrādē nospēlējam, šobrīd atklāj arī mūsu radošo procesu. Mēģinājumos dzeju tulkojām – lasījām, „gremojām" un „atkodējām". Šis process visvairāk arī ievilka, un to apzināti izbaudīju, lai cik brīžiem tas šķita mokoši. Dažas idejas līdz galam neizdzīvoja, tās dabiski atkrita.
– Visgrūtākais bija iesākt un sevi lauzt, – turpina Aigars.
– Iejusties tēlos man bezgala patīk, un, lai gan sevis laušana ir sāpīgs process, tā sniedz gandarījumu un ir lietderīga. Ja sevi maksimāli atdod, ieguldītais attaisnojas.
Tērpus darina pašu spēkiem
Vaicāts par izrādes tērpiem, Aigars smej, ka pats šim uzdevumam nudien nepieteicās. Tā bija kultūras nama direktore Ilze Šulce, kas atcerējās, ka viņam ir nepieciešamā izglītība – Aigars ir diplomēts dizainers.
– Lai profesionālis darbojas savā lauciņā! – izsaukusies direktore, un tā arī noticis.
– Sākotnējās idejas bija citas, un kolēģiem tās nemaz neizstāstīju, – vēsta Aigars. – Mēģinājuma procesā atausa ideja par krekliem. Tas, ka kreklu uzvilkšana, mainīšana var sniegt nepieciešamo simboliku. Krekls šai gadījumā nav aktieru izskaistināšanai – lai smuki izskatītos vai nemitīgi pārģērbtos, tas ir scenogrāfijas elements, daļa no izrādes. Pēc tam jau svarīgi bija saprast krāsu un zīmju simboliku – to, kā kreklus tehniski sakrāsot.
Izrāde nepieciešama daudziem
– Bijām pozitīvi pārsteigti, jo pirmizrādē gaidījām augstākais 50 skatītāju, bet atnāca tik daudzi, – atklāj Aija Špure. – Tad sapratām, ka cilvēki ir izslāpuši pēc labas dzejas. Uzvedumu ierakstījām, un ieraksts tiks uzdāvināts dzejniekam Leonam Briedim.
Interesanti, ka mūziķi Armandu Alksni izrādei esot „piespēlējis" tieši pats autors.
– Jau sākotnēji bija skaidrs, ka uzvedumā jāiekļauj dzīvā mūzika, un, izlasot scenāriju, Leons Briedis pēkšņi atklāja, ka viņam ir draugs Armands Alksnis, dzejnieks uzrunās viņu. Ģitārists tam momentā atsaucās, un tā ieguvām tik svarīgu partneri. Armands Alksnis uzvedumā improvizē, un tas katrā izrādē būs citādi, – gandarījumu pauž režisore.
Izrāde „No kurienes nāk dzejnieks" tiks spēlēta arī amatierteātru skatē, kas mūsu pusē plānota 25., 26. aprīlī. Bez tam saņemts uzaicinājums izrādi nospēlēt Bauskā.
21.01.2020.