Annas Aizsilnieces (Ingrīda Zābere) tērpu izstāde „Etnogrāfija" Madonas muzeja izstāžu zālēs no 6. jūnija līdz 19. jūlijam.
Parasti ar „etnogrāfiju" saprotam pagātnes pētniecību – kādas tautas materiālās un garīgās kultūras aprakstu. Māksliniece Anna Aizsilniece (zīmols Recycled.lv) dara pretējo – parāda, kas etnogrāfija var būt, un radoši uzbūvē tautiskumu no lietām, ko tradicionālā etnogrāfija nepazīst.
Klasisks mūsdienu apģērbs – bikses, žaketes, džemperi, šalles, kaklasaites, kā arī dažādi priekšmeti – pārtop tautastērpu proporcijām, krāsām un izjūtām atbilstošos tērpu komplektos. Anna Aizsilniece veido savu „Etnogrāfiju" kā apģērbu kolekciju, bet stāsta par identitāti.
Mode lielā mērā ir mūsdienu cilvēka identitātes balsts, tāpēc nav neparasti, ka tērpu mākslinieks pievēršas identitātei. Tāpat mode laiku pa laikam atsaucas uz etnogrāfiju un izmanto to detaļās – aksesuāros, krāsās un faktūrās. Annas Aizsilnieces kolekcijā negaidītais ir etnogrāfijas rekonstrukcija, burtiskā nozīmē izārdot vīles mūsdienām. Mūsdienu apģērba, rūpniecisku lietu dekonstrukcija kalpo par pamatu etnogrāfiska tērpa un rotu rekonstrukcijai šajā kolekcijā, priekšplānā izvirzot nevis autentiskus paņēmienus, tradicionālus darbarīkus vai konkrētu paraugu atdarināšanu, bet izjūtu, kā lietojams etnogrāfiskais mantojums mūsdienās.
Attieksme pret kultūras mantojumu Latvijā pārsvarā ir aizsargājoša, un tas ir saprotams, ņemot vērā sociālpolitisko vēsturi. Tomēr ar krāšanu un konservēšanu nepietiek. Nereti aizmirstam, cik būtiska loma kultūrā ir interpretācijai. Tas ir pēc definīcijas: kultūras būtību nosaka nevis atsevišķi artefakti, ierīces un lietas, bet tas, kā notiek materiālās kultūras elementu uztveršana, interpretēšana un lietošana. No šāda skatpunka raugoties, Annas Aizsilnieces „nepareizā" etnogrāfija kļūst par „pareizu" kultūru – visdažādākie priekšmeti un apģērbi viņas tērpos tiek interpretēti un lietoti ar domu par tautastērpu. Priekšplānā izvirzās mantojuma abstraktā būtība, filosofija, kods, nevis amatniecības kanons. Citiem vārdiem – svarīgāka par lietu kļūst ideja jeb nemateriālais mantojums.
Anna Aizsilniece (līdz 2014. gadam Anna Aizsilniece darbojās kā Ingrīda Zābere), zīmola Recycled.lv izveidotāja, ir atzinību guvusi tērpu māksliniece, kā arī pazīstama grāmatu dizainere. Kolekcijā „Etnogrāfija" viņa turpina otrreizējās izmantošanas jeb reciklēšanas paņēmienu savu tērpu radīšanai, ko aizsāka ar vakarkleitām no vīriešu krekliem. Otrreizējā priekšmetu izmantošana jeb labi pazīstamais readymade paņēmiens ir plaši sastopams mākslā. Līdzīgi kā daudzi laikmetīgie mākslinieki arī Anna Aizsilniece ņem gatavu un interpretē, lielāko darbu ieguldot nevis sākotnējā priekšmeta pārveidošanā, bet domāšanā par to, kas vēl šis priekšmets var būt. Tāpat kā fasētas dzeramā ūdens pudeles var būt māksla, tā velosipēda zobrati, žaketes, džemperi un tērauda uzgriežņi var būt etnogrāfija, ja mākslinieks spēj to apliecināt. Tērpu kolekcija „Etnogrāfija" ir nopietns un talantīgs darbs, kas uzslāņo etnogrāfiskas idejas neetnogrāfiskiem materiāliem. Savā būtībā „Etnogrāfija" ir darbs, kas salīdzināms ar Raiņa „dzīvs un miris kopā der" filosofiju lugā „Spēlēju, dancoju!" – tā ir bezaizspriedumu attieksme pret pasauli, pret īstenību plašā spektrā, kā arī radoša resursu iesaistīšana kultūrā.
Annas Aizsilnieces un zīmola Recycled.lv kolekcijā „Etnogrāfija" izmantotie gatavie priekšmeti: 64 bikses, 60 jostas, 37 krekli, 16 žaketes, 14 šalles, 10 džemperi, 4 tamborētas sedziņas, 3 mēteļi, 2 kleitas, 2 kaklasaites, ap 2000 santīmu, ap 1000 pretestību, 80 spuldzītes, 65 atslēgas, 20 velosipēda zobrati un gultņi, 4 transformatori, 4 lustras, sauja uzgriežņu.
6. jūnijā – Madonas pilsētas svētku dienā – pulksten 14 ikviens aicināts uz izstādes atklāšanu un tikšanos ar mākslinieci.