Nedēļas nogalē Praulienas pagastā norisinājās neparasts pasākums rudenāju zīmē, kas vairākos aspektos pārsteidza un priecēja.
Tā bija folkloras kopas "Praulits" jubileja, kurā veiksmīgi tika apvienots tradicionālais ar radošo, vēsture un mūsdienu saimniekošana, kultūra un tehnika. Kopas vadītājs Imants Pulkstenis lieliski pierādīja savas organizatoriskās prasmes.
Ņemot vērā, ka parasti folkloras kopu jubilejas tiek svinētas ar koncertu un dančiem, bija jau sagaidāms, ka arī šajā reizē tas neizpaliks. Šoreiz koncerts pagasta pārvaldes koncertzālītē izpalika.
Pasākuma pirmajā daļā visi kopā apciemoja un godināja Praulienas pagasta nozīmīgākās vietas un to iemītniekus.
Pasākums sākās ar kopas "Praulits" vadītāja Imanta Pulksteņa uzrunu, kas ievadīja klātesošos dienas gaitā. Bija ieplānota ciemošanās dažās zīmīgās Praulienas pagasta vietās. Šāda ciemošanās ir raksturīga latviešu tradīcijā – sākot ar iešanu čigānos Ziemassvētku laikā, Meteņdienā un beidzot ar Jāņu svinēšanu, kurās līgotāji dodas no mājas uz māju.
Šoreiz atbraukušās viesu folkloras kopas kopā ar notikuma saimniekiem devās ceļā satikt vietējos iedzīvotājus ar pašvaldības piešķirto autobusu.
Pirmā pietura bija graudu kaltē un maltuvē "Trākši", kur viesus sagaidīja saimnieks Edmunds Malta ar komandu un kaimiņiem. Pasākuma dalībnieki kopīgi dziedāja gan maltuves dziesmas, gan dažādas citas rudens dziesmas.
Nākamais galamērķis bija dižakmens Velna skroderis. Tur tika apdziedāts un apdejots pats dižakmens un Kujas upe, kas tam tek garām. Folkloras kopas "Praulits" dalībniece Antra Gotlaufa dalījās ar teiku par akmeni, stāstot, kā viņas vecmāmiņa panāca, ka akmens tika pasargāts no uzspridzināšanas upes taisnošanas darbu laikā.
Ceļojums turpinājās uz Vecsaikavu, kur pasākuma dalībnieki, iesaistoties arī vietējiem iedzīvotājiem, basketbola laukumā kopīgi izdejoja un izdziedāja Praulienā pierakstīto mītisku garo dziesmu par Raibo govi. Tā ir sena, tradicionāla dziesma, kas atšķiras no ierastajām dainām, jo tā ir kā garš stāstījums ar jautājumiem un atbildēm.
Tālāk ceļš veda uz Vecpoļiem, kur Dziesmusvētku muzeja vadītāja Santa Jaujeniece un mājas saimniece kopā ar savu mammu, bijušo šīs sētas saimnieci Ēriku Pomeri, dalījās stāstos par mājas vēsturi. Pēc tam maršrutā bija Rubeņu lauku sēta, kur atkal sagaidīja pulciņš vietējo cilvēku, kaimiņu un draugu, neizpalika dziesmas un rotaļas.
Pēc ceļojuma visi atgriezās pie pieturas "Apiņu kalte", kur bija sarūpēta garda zupa un uzkodas, bet pēc pusdienām visi devās svinīgā gājienā cauri Praulienas centram uz koncerta vietu, folkloras kopām muzicējot un dziedot košajos tautastērpos.
Koncerta vieta, kas atradās starp garāžām, ir ļoti neparasts risinājums, taču tā bija labi sagatavota gan ar sēdvietām, gan lāpām jeb tā sauktajām zviedru svecēm, kas ir ar vienu galu zemē ierakts baļķis un otrā galā krusteniski iezāģēti robi, kas ļauj tiem degt kā lāpām. Bija arī vareno baļķu vedēju izstāde, radot īpašu atmosfēru. Pie iebrauktuves bija izvietota fotogrāfiju ekspozīcija, kurā savijās Praulienas pagasta senatne un mūsdienas, tostarp blakusvāģu motobraucēju vēsturiskās bildes, izrādot cieņu izcilajiem novadniekiem, kā arī folkloras kopas "Praulits" foto, kura paplašinātā versija skatāma pagastmājā.
Skaņu sistēma, ko bija sarūpējis Māris Lācis, nodrošināja šai neparastajai videi pietiekami labu skaņu, kas bija tīkams pārsteigums. Koncertu patīkami papildināja virtuozā akordeonista Kaspara Gulbja uzstāšanās. Imants Pulkstenis padalījās ar savu skatījumu par pagasta vēsturi un mūsdienām, un bija arī Induļa Zvirgzdiņa stāsts par Praulienas vēsturi, kā arī par vietējo darbnīcu un tās nozīmi pagasta dzīvē. Tā kā vietējie cilvēki uz koncertu bija sanākuši gana kuplā skaitā, jādomā, ka šādi pasākumi ir viņiem interesanti un bagātinoši.
Vakara noslēgumā visi tika aicināti uz Imanta Pulksteņa saimniecību "Ceļmalas", kur atkal muzicēja Kaspars Gulbis, iesaistot arī citus, tostarp muzicējot duetā ar "Prauliša" dalībnieci un Mūzikas akadēmijas studenti Māru Imšu. Šis bija labs punkts uz "i". Prieks par Imanta būvēto brīvdabas skatuvi "Svinam dzīvi" ar caurspīdīgajām sienām, caur kurām redzama skaista bērzu birztaliņa. Šāds unikāls risinājums, kas varētu uzņemt pat 500 cilvēku, varētu būt vērtīgs pienesums pagasta infrastruktūrai.
Jāuzteic Zvejniekciema folkloras kopas dalībnieču arheoloģiskā stila tērpi un Carnikavas folkloras kopas "Cēlāji" vadītājas Anitas Vestmanes izcilās koklēšanas prasmes, kā arī Jaunpiebalgas folkloras kopas bērnu skanīgās balsis. No tuvākajiem viesiem noteikti jāpiemin arī kaimiņi – Madonas "Vērtumnieki", kurus pārstāvēja arī šī raksta autors, Sarkaņu "Libe", kā arī Jaunpiebalgas folkloras kopa "Piebaldzēni", vadītāja Ieva Damroze.
Pasākums apliecināja, ka "Praulits", lai arī jauna folkloras kopa, Imanta Pulksteņa vadībā spēj radīt vērienīgus un labi organizētus pasākumus. Viss bija izplānots precīzi un, lai gan šķietami nesteidzīgi, nebija nekādas aizkavēšanās. Pasākuma laikā valdīja ļoti patīkama un pozitīva gaisotne, un labvēlīgie laikapstākļi to tikai papildināja.
Izskatās, ka folkloras kopa "Praulits" jau tagad ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras dzīves sastāvdaļu, kas ar savu darbu un pūliņiem palīdz uzturēt dzīvu gan materiālo kultūru, gan glabā un popularizē vietējo vēsturi. Savukārt pašvaldības atbalsts un it sevišķi jūtamais Praulienas pagasta pārvaldes darbinieku un vadības ieguldījums, kā arī apmeklētāju atsaucība apliecina, ka šādi notikumi ir nepieciešami, lai stiprinātu kopienas identitāti un sabiedrības pašapziņu.
30.09.2025.