Pagājušās nedēļas nogalē plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa par postījumiem divos kultūrvēsturiskos pieminekļos Madonas novadā – Avotiņu pilskalnā un senkapos, kur mežizstrādes darbu laikā iznīcinātas kapu kopiņas, savukārt pilskalna zemsedzē iebrauktas dziļas risas, to sabojājot.
Faktu konstatēja Vidzemes novadpētnieki – Bruno Podiņš, Aigars Krīgerts un Laila Lūse. Abi šie objekti ir valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā un mežizstrādes darbus tur var veikt tikai ar īpašu saskaņojumu.
"Latvijas valsts mežu" veiktā darbība Avotiņu senkapos un pilskalnā radījusi plašu rezonansi sabiedrībā, jo vairāk tāpēc, ka tā robežojas ar ētiku – svētuma apgānīšanu.
– Liezēres pagastā ir notikusi ļoti nopietna arheoloģisko pieminekļu bojāšana, – apstiprina Bruno Podiņš. – "Latvijas valsts mežu" teritorijā atrodas Avotiņu senkapi, tur skatam pavērās kailcirte, kapu kopiņas krustu šķērsu bija izbraukātas ar smago tehniku, no kāda kapu uzkalniņa vairs palikusi tikai līdzena vieta, citam – nošķelta mala. Turpat līdzās – Avotiņu pilskalnā – smagā traktortehnika atstājusi dziļas risas, braukts krustu šķērsu, lielākā daļa pilskalna no kokiem ir attīrīta un izvesta ārā, pamatīgi bojāts pilskalna kultūrslānis.
Bruno Podiņš uzsver, ka salīdzinoši dramatiskāka ir situācija Avotiņu senkapos, jo tie ir apbedījumi, kurus var saukt par vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapiem. Tie atrodas Liezēres pagasta Ogressilā, tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Gulbēre. Šais senkapos veikta kailcirte, meža tehnika vairākās vietās braukusi pāri apbedījumu uzkalniņiem, brutāli sabojājot arheoloģisko pieminekli.
– "Latvijas valsts meži" mēdz slēgt līgumus ar mežu izstrādātājiem, – turpina Bruno Podiņš. – Mežu izstrādātāji var nezināt, ka tur ir pilskalns un senkapi, bet, tā kā tā ir akciju sabiedrības teritorija, bija vajadzīgi visi nepieciešamie saskaņojumi ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Svētdienas raidījumā "Panorāma" dzirdējām, ka "Latvijas valsts mežu" pārstāvis apgalvoja – saskaņošana ir bijusi jau pirms diviem gadiem. Tam negribu ticēt, jo kailcirte, izmantojot smago meža tehniku, pilskalna teritorijā vai senkapu teritorijā vispār nav pieļaujama. Šādās vietās ir atļauts izzāģēt sausos kokus, novākt kritušos kokus, bet tas tad jādara ar rokām. Apsekotajā objektā redzējām pretējo – ir izstrādāts mežs pēc principiem un tādā veidā, kā tas notiek visur citur, neņemot vērā, ka tie ir arheoloģiskie pieminekļi ar zināmu aizsardzības zonu. Tas liek domāt, ka nekāda saskaņojuma vispār nav bijis.
Sazinoties ar bijušo kolēģi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, Bruno Podiņš uzzināja, ka atļaujas vai saskaņojuma kailcirtei patiešām nav bijis. Atļauja pirms diviem gadiem ir bijusi latvāņu pļaušanai, putnu būriem vai citiem sīkiem kopšanas darbiem: – Pirmdien vietu apsekoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes cilvēki, piedaloties akciju sabiedrības pārstāvjiem, kas savu vainu jau ir atzinuši. Līdz ar to tiks uzsākts administratīvais process, noformēti pārkāpuma akti, – vēsta Bruno Podiņš.
Tiks noteikts kaitējuma apmērs un atbildības mērs, kāds jāuzņemas akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži".
Jautāts, vai šāds precedents ir pirmo reizi, Bruno Podiņš atklāj: – Bijušajā Madonas rajonā līdzīgs gadījums jau notika. To atceros no savas kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora prakses 90. gados. Sāvienas silā, kas arī ir akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži" teritorija, tika izmantota meža izstrādes smagā tehnika, veicot izlases cirti Sāvienas pilskalnā. Mans pienākums bija to nenoslēpt, un par to, protams, toreiz vēstīju – pārkāpuma aktu iesniedzu savai priekšniecībai Rīgā. Kā tas toreiz beidzās, nezinu, tālāk atbildības attiecības ar akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži" kārtoja attiecīgā institūcija.
Uz jautājumu, kā šajā gadījumā novadpētniekiem izdevās uziet nodarījuma pēdas, Bruno Podiņš atbild: – 12. decembrī uz Liezēres pagastu devāmies ar nolūku apskatīt pilskalnu un senkapus. Tas nebija gluži nejauši, jo Aigars Krīgerts un Laila Lūse tur bija bijuši vasarā un ievērojuši, ka ar īpašajām atzīmēm ir atzīmēti koki. Aigars ir mežinieks, saistīts ar meža darbiem, un viņu tas darīja aizdomīgu. Tāpēc arī radās doma uz turieni doties atkārtoti, un sestdien to izdarījām, ieraugot ļoti plašas kailcirtes. Tūlīt informāciju par redzēto Aigars ievietoja sociālajos tīklos, un jau svētdienas vakarā ziņa parādījās Latvijas Televīzijā. Tālāk jau sekosim, kāds būs tiesiskais ceļš šī pārkāpuma veicēju adresē.
16.12.2020.