Aizvien biežāk ikdienā ir sajūtas, kas nes pavasara tuvumu. Uzpildām barotavas putniņiem, vēl slēpes gaida kādu aktu, kad tām muguras paglaudīs šī gada mīkstais sniegs.
Sajūtas vedina domāt, ka dabā ir laiks kam jaunam, atmodai, pārmaiņām. Arī Praulienas pagasta ļaudis ir sarosījušies, lai sarīkotu Meteņu svinēšanu, karnevālu, ziemas priekus un viesmīlīgu ciemiņu uzņemšanu. Latviešu tradīciju "pīrāgā" ir "iekodusies" Valentīndiena, tomēr tā netraucē ievērot sentēvu ieriktēto Meteņu svinēšanu.
Svētku vēsture
Meteņi vai Meteņdiena ir pavasara gaidīšanas svētki, viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas saulgriežiem un pavasari. Ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Svinot pēc senlatviešu Saules gada kalendāra, tie iekrīt 6. februārī.
Dažādi apzīmējumi
Meteņi atkarībā no kultūrvēsturiskā novada tiek saukti dažādos vārdos – arī par Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmeti, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu vai citādi. Senāk senlatviešu vārds "meti" apzīmēja "laika griežus", tāpēc Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, nosaukti tieši šādā vārdā.
Savukārt lietuviski "metai" nozīmē "gads". Lietuvieši šos svētkus sauc par Užgavenes, igauņi par Vastlapäev, krieviem un citām ortodoksālās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā Masļeņica. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā tie tika saukti par Vastlāvjiem, latīņu zemēs – par Carnevale.
Izdarību buķete
Šie svētki saistās ar pieēšanos, pēc tiem nāk gavēnis. Svētkos notiek masku gājieni, dažādas izdarības. Atvadās no ziemas tiek dedzināts vecais gads, bluķis, kura pelni mēslo zemi, lai jaunais gads būtu auglīgs. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.
Svētku tradīcija vēsta, ka Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Tad tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Tāpat kā visos svētkos ziemā, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo gaidāma labāka raža nākamajā vasarā. Tiek dedzināts saulgriežu ugunskurs, kurā sadedzina pagājušās vasaras Līgo svētku vainagus. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri tiek noripināti no kalna.
Sestdien jābūt Praulienā!
Rīt, 14. februārī, latviskās dzīvesziņas garā Meteņdienu svinēsim Praulienas centrā pie veikala. Nākam paši un aicinām citus uz sniegotā kalniņa piedalīties Meteņdienas karnevālā. Maskas, kas ir neatņemama šīs dienas sastāvdaļa, var taisīt jau mājās, masku darbnīca būs arī otrpus veikala – iekštelpās. Esiet radoši – kazas, zaķi, zirgi, lāči, vilki, muzikanti un čigāni – tas viss ir stilā un galvenais – vajag lielīties par to, kas ir, un par to, kā nemaz nav! Programmā būs gan sniegotas aktivitātes, gan lielais Meteņu mīziens, gan garākā šļūciena uzmērīšana. Maskas un aktīvākie dalībnieki tiks apbalvoti. Dienas garumā no pulksten 14 līdz 17 darbosies tējnīca, degs ugunskuri, apmeklētāji tiks cienāti ar putru, kurā "circenīšus" solīja mest pasākuma organizatore Antra Cimiņa. Tiks uzbūvēta skatuvīte, lai var izspēlēties, izlielīties un izrādīties. Pasākumu muzikāli un visādi citādi kuplinās kapela "Meldiņš" no Lubānas, kā arī folkloras kopas "Vērtumnieki" un "Praulits".
13.02.2026.