Gaiši un ievibrēti filozofiskās pārdomās pēc mākslinieka Māra Subača personālizstādes atklāšanas Madonas muzeja izstāžu zālēs jutās viņa darbu skates apmeklētāji.
Vēl vairāk – visi prom devās vieglāki, laimīgāki, brīvāki un apgarotāki. Uz jautājumu, kādu Māris ieraudzīja Madonu, mākslinieks atbildēja, ka piedzīvojis ļoti skaistus mirkļus – trīs dienas Madonā spīdēja pavasara saule, žilbināja sniegs, laikapstākļi un gaisma bija izcili skaisti. „Madonā savulaik biju Mākslas akadēmijas laikā, kad mums te notika zaļā prakse. Dzīvojām vecajā skoliņā, atceros autoostu, braucām pa visu rajonu, jo biļetes tolaik nebija dārgas."
Šoreiz Māris Subačs sevi atklāja ne vairs kā jauns un zaļš iesācējs, bet mākslinieks ar biogrāfiju un savu spilgtu rokrakstu. Līdz 28. aprīlim esam aicināti muzeja mansardā uzlūkot viņa krāsainās linogriezuma lapas, ilustrācijas grāmatai „Debesu ainavas" un tepat Madonā tapušos zīmējumus. Ekspozīcijā gar telpas sienām izlikta Māra Subača radītā vērienīgā krāsu linogriezumu sērija par Vecās Derības tematiku un sietspiedes tehnikā veidoti darbi. Centrā izvietotas baltas lapas, kur ar lakoniskas formas palīdzību un vienkāršu kontūrzīmējumu māk-slinieks panācis ietilpīgas domas tēlus. Zīmējumus papildina filozofiskas sentences, tā apliecinot, ka Māris Subačs vienlaikus ir arī dzejnieks un mākslinieks domātājs. Būtiski, ka autors šos Madonā tapušos zīmējumus dāvinās vietējām draudzēm, lai izstāde ceļotu arī pie kristīgo konfesiju dievnamu apmeklētājiem.
– Vienmēr priecājos, ja izdodas uzzīmēt it kā neattēlojamas lietas, – pārdomās dalījās mākslinieks. – Uzzīmēt to, kas tā burtiski nemaz nav uzzīmējams. Dieva vārdu, piemēram, neesmu redzējis, bet Viņa gars ir justs. Šis gars ir ļoti neattēlojams, bet mans uzdevums šo neattēlojamo esmi kaut kādā veidā tomēr uzzīmēt. Patīk, ja darba gaitā notiek mistērija. Dieva klātbūtne.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.03.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
INESES JAKOBI foto