Ziemassvētku laiks ikvienā apdzīvotā vietā tiek iekrāsots ar īpašiem svētku brīžiem un pasākumiem.
27. decembrī Cesvaines luterāņu baznīcā notika aktrises Rēzijas Kalniņas (attēlā) un komponista Ulda Marhilēviča koncerts „Mana roka Tavējā".
Pirms mākslinieku uzstāšanās ievadvārdus senajā dievnamā teica mācītājs Hanss Jensons. – Tā kā koncerts notiek Kristus piedzimšanas svētku ietvaros, nolasīšu rindas no Svētajiem Rakstiem, no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas par Jēzus Kristus piedzimšanu, – iesāka mācītājs. – Manuprāt, ir īpaši turēt kādu savās rokās. Vai tas būtu bērns, ko savās rokās tur vecāki, vai vīrs, kas rokās tur sievu, vai draugi un draudzenes, kas sadevušies rokās. Lasījumā dzirdējām, ka Marija, kas vislabāk zināja, kas ir viņas īpašais bērns, tur savās rokās Bērnu Jēzu. Viņas rokās ir pats Dievs. Jēzus uzauga, turoties pie rokas mātei, un beigu beigās Marijas bērns Jēzus Kristus, kas ir pats Dievs, turēja savās rokās ne tikai viņu, bet pilnīgi visu. Mums šovakar būs iespēja baudīt koncertu „Mana roka Tavējā", un, klausoties to, aizdomāsimies, ka esam Dieva rokās un ka tas ir tik jauki – būt Dieva rokās.
Aktrise Rēzija Kalniņa, uzrunājot sapulcējušos, uzsvēra, ka vēl atlikušas tikai dažas dienas līdz jaunajam gadam. „Šai laikā ir vērts nonākt klusumā ar sevi un klusumā ar Dievu. Ziemassvētkos parasti ir grūti sakoncentrēties, saglabāt klusumu, jo apkārt ir kņada un iekšā ir lielas gaviles par mīlestības vēsti, par mīlestības piedzimšanu. Šādā mirklī ir grūti nonākt klusā pateicībā, jo tas ir līdzīgi kā lūgšanā. Kad lūdzamies, mēs parasti daudz, daudz iekšā runājam, pat diskutējam, un ļoti reti nonākam klusumā, ļaujot mūsos darboties Dievam. Jums ir ārkārtīgi skaista baznīca, kaut te ir ļoti auksts. Jāatceras, ka viss ir salīdzinājumā. Kad Novosibirskas Operas un baleta teātrī kopā ar vīru (aktrises vīrs ir minētā teātra galvenais diriģents Ainārs Rubiķis. – Aut.) iestudējām Leonarda Bernsteina „Mesu", ārā bija mīnus 47 grādi. Tā ka tagad, sēžot aukstām rokām un deguntiņiem, varam teikt – te ir vasara."