7. novembra vakarā Madonas kultūras nams bija ļaužu pārpilns. Kā ierasts, uz dziedošo un muzicējošo ģimeņu „Spieta" koncertu apmeklētāju netrūka.
Divdesmit ceturto gadu „Spieta" kustību ar plašu koncertuzvedumu stiprināja Madonas novada „Spieta" vadītāja Anita Kļaviņa, uz skatuves aicinot jau iepazītus un mazāk zināmus mūziķus. Šoreiz koncerta pirmā daļa bija veltīta izcilajam tenoram Jānim Zāberam (1935-1973). Par viņu atgādināja gan video, gan Jāņa Zābera balss ieraksts, tāpat vakara vadītāji Dairis Virkstenis un Kristaps Eduards Kļaviņš, vēstot, ka Jānis Zābers sava neilgā mūža laikā paguva piedalīties 1500 koncertos. „Dievs dziedoni bija apveltījis ar itin visu, kas nepieciešams spožai dziedātāja karjerai, – pasakainu balss tembru, muzikalitāti un lieliskiem ārējiem dotumiem, tomēr zvaigžņu slimība viņu nepiemeklēja. Laikabiedru atmiņā Jānis Zābers palicis kā cilvēks ar skaidru dvēseli, atklātu sirdi un neatkārtojamu balss tembru."
Novadnieka vārdu tālāk nes gan profesionāls flautists Helmuts Zābers, ko dzirdējām pasākumā, gan vokālisti, konkursa „Aiviekstes lakstīgalas" dalībnieki.
Jāņa Zābera fonda pārstāve Laimdota Ivanova neslēpa, ka ir saviļņojoši pēc konkursa skatīties dalībnieku uzstāšanos dažādos koncertos, un arī šis vakars nav izņēmums. „Bija ļoti īpaši ierakstos redzēt senus, varbūt nedaudz piemirstus kadrus no „Aiviekstes lakstīgalām". Viens no Zābera fonda dibinātājiem savulaik bija Andrejs Ceļapīters, un visiem pasākumiem, kas saistīti ar Jāņa Zābera vārdu, allaž bijis pašvaldības atbalsts. Šogad, Jāņa Zābera 80. jubilejas gadā, konkurss „Aiviekstes lakstīgalas" nosvinēja 20 gadu jubileju. Gan Jānim Zāberam, gan šodienas „Spieta" dalībniekiem, tāpat konkursa „Aiviekstes lakstīgalas" pārstāvjiem kopīgais ir šūpulī ieliktais talants un mīlestība uz mūziku. Konkursā parasti piedalās jaunie vokālisti no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Žūrijā ir Latvijā zināmi mūzikas profesionāļi, arī producenti. Siguldas Opermūzikas svētku dvēsele Dainis Kalns skanīgākās balss īpašnieku aicina piedalīties Siguldas Opermūzikas svētkos, savukārt viņš pats no mūsu konkursa iedvesmojās šogad Siguldā uzvest operu „Zelta zirgs", kuras vēsturiskajā iestudējumā savulaik dziedāja Jānis Zābers. Reizēm var gadīties arī pilnīgi neparedzēti pavērsieni, jo kāds no konkursa laureātiem, kas balvā saņēma lidojumu un pirmo reizi lidoja ar lidmašīnu, par to bija tādā sajūsmā, ka nolēma ar pilota profesiju saistīt savu dzīvi. Kas zina, iespējams, pēc gadiem lidosim ar lidmašīnu, ko vada konkursa „Aiviekstes lakstīgalas" laureāts."
Laimdota piebilda, ka katram no mums ir svarīga mājvietas izjūta, un zēnu vokālistu konkursa mājvieta visus pastāvēšanas gadus ir bijusi Meirānu Kalpaka pamatskola. „Svētku dienā gribu novēlēt gan lokālo mājvietas izjūtu savā ģimenē, savā vietā, kur katrs dzīvojam, gan izjust kopīgo – Latvijas – mājvietas izjūtu."
Būtiski, ka konkursā „Aiviekstes lakstīgalas" no Madonas līdz šim dziedātājus sagatavojusi tikai Anita Kļaviņa. No pieciem vokālistiem divus todien redzējām uz skatuves klātienē, pārējos – videosižetos.
Koncerta klausītāji ar aplausiem sveica arī talantīgo Vītolu un Beitiku ģimenes pārstāvjus, viņi uzstājās gan sarīkojuma pirmajā, gan otrajā daļā. Par Beitikiem Anita Kļaviņa informēja, ka tie, kas uz Madonu netika (no 10 bērniem pieci ierasties nevarēja), ir ārzemju koncertceļojumos. Toties ģimenes ass – tētis un mamma – bija klātesoši. Par koncerta dvēseli pasākuma režisore nosauca koncertmeistari Maretu Beitiku, kas palīdzēja ne tikai Beitiku ģimenei.
– Šai pasaulē esam kā virpulī – daudzās pārmaiņās, – pirms savas ģimenes uzstāšanās aizdomājās mācītājs Agris Bērziņš. – Mēs nezinām, kas mūs sagaida, gadalaiki mainās, mēs paši arī dažkārt maināmies, turklāt ne vienmēr tā, kā klusībā vēlētos. Tādēļ dziesmā liecināsim par Nemainīgo, kuram esmu uzticējis visu savu mūžu, kā to mācīja arī mani vecāki.
– Dziesma mūs nesusi pāri dažādām dzīves situācijām, arī asarām, sāpēm un pārbaudījumiem, – piebilda Baiba Bērziņa. – Dziesma man bija spēks un cerība, kad bija jābūt līdzās savai mirstošajai mammai. Dziesma apliecina – mums ir cerība, ka kādreiz vairs nebūs sāpju, nebūs asaru, nebūs nakts.
– Dziedošo ģimeņu „Spiets" bija tas, kas arī mūsu ģimenē savulaik ienesa vairāk mūzikas, vairāk prieka, – atzina Dins Sumerags.
– Kopā ar tēti un brāli dziedājām regulāri, un nākamgad, kad „Spietam" Madonā apritēs 25 gadi, iespējams, kopā ar brāli būsim šeit, lai atkal dziedātu.