Aizvadītās nedēļas nogalē Cesvainē notika mākslas plenērs, kurā piedalījās dažādu paaudžu dalībnieki no Cesvaines, Madonas, Kalsnavas, Vestienas, Aronas pagasta un Rīgas.
– Pulcējāmies mākslas studijā pie Ērikas Doganas, un tas kļuva par laiku, kad Cesvaine caur rudens lapām atklājās nedaudz citāda, – laikrakstam stāsta Olita Šlesere. – Jaunākais plenēra dalībnieks Rihards Zutis ir pamatskolas audzēknis, jau vasarā viņš piedalījās mūsu aktivitātēs. Rihards ir apdāvināts mākslas jomā, par viņu vēl dzirdēsim! Tālākā plenēra dalībniece bija ieradusies no Rīgas. Olga Adele strādā Aizsardzības ministrijā par tulci, jau vairākus gadus ir pievienojusies mūsu draugu kopai un glezno. Krāsu viņa uzskata par spēcīgu izteiksmes līdzekli, kuram grūti un nemaz negribas pretoties, jo tā spēj aizraut un dot cerību.
Olita piebilst, ka pa gabalu mākslinieki manījuši arī filmēšanas procesu – pie pils bija izvietotas dažādas butaforijas saistībā ar kinofilmas "Hamelinas stabulnieks" uzņemšanu, bet viņu galvenais prieks bija kopābūšana, gleznošana un radoša darbošanās.
– Gleznošanu nedaudz ierobežoja laikapstākļi, jo gan sestdien, gan svētdien brīžiem lija. Valērijs Baida un Maija Jakoviča varonīgi gleznoja ārā, pārējie darbojāmies telpās. Bija sanestas fantastiskas dālijas, Ērika un vēl kāds gleznoja ziedus, mans modelis Cesvainē jau vairākkārt ir salons „Divi torņi", – liecina plenēra dalībniece. – Bez tam gleznoju abstraktu kompozīciju, jo sevi izaicināju iejusties Līgas Dzenes rokrakstā un viņas izteiksmes stilā.
Sestdienas rīta cēlienā Olita Šlesere, Zane Beģe-Begge un Līga Dzene no Cesvaines devās apmeklēt Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu, kur ritēja sietspiedes tehnikas darbnīca Kristīnes Šulces vadībā. – Savulaik man diplomdarbs bija sietspiedes tehnikā, tāpat esmu bijusi uz kādām meistarklasēm iepriekš, bet šīs nodarbības sniedza īpaši lielu skaidrību konkrētajā mākslas izpausmē, – novērtē Olita. – Katrs atnācējs darbojās ap savu vārdu – izgrieza burtus, lika sagatavoto rāmi, vēlāk uz sieta izlēja krāsu – tas visiem šķita aizraujoši un saistoši.
Atgriežoties pie norisēm plenērā, dalībniece min, ka Cesvaines plenērs visiem saistījās arī ar gastronomiju: – Paši gatavojām ēst, viens atnesa salātus, cits izcepa biezpiena plācenīšus, bija arī kūpināta zivs un marinētas sēnītes. Šai ziņā atceros tonāli niansētās ainavu mākslinieces Vitas Mercas teikto: „Ja cilvēks prot gleznot, viņš prot arī gatavot." Tā tas ir.
Plenēra gaitā tika arī daudz spriests, runāts, morāli atbalstot un stiprinot citam citu. – Spriedām, ka novembrī sanāksim kopā atkal. Tā kā dabā laiks kļūs tumšāks, ir doma gleznot tumsu, – vēsta Olita. – 17. oktobrī, kad Cesvainē notiks pasākums „Starp Miķeļiem un Mārtiņiem", Ērika Dogana, iespējams, izliks publikas apskatei arī kādu no mūsu plenēra autordarbiem.
14.10.2020.