Raimonds Pauls ir simbols latviešu populārās mūzikas vēsturei un muzikālajai ilggadībai. Ar milzīgām darbspējām apveltīts, un viņa daiļrade – gan dziesmas, gan instrumentālie skaņdarbi –
ir pazīstama tālu aiz Latvijas robežām.
Jau bērnībā, dzīvojot Iļģuciemā, tas bijis kā atrasties kādos laukos. Milzīgs dārzs – korintes, lazdas, liepas, ērkšķogu krūmi, upenes… Arī šajos laikos, savā vasaras rezidencē Baltezerā, Raimonds Pauls ir iekopis plašu dārzu, un tā nu ir sanācis, ka teritorijas uzturēšanā palīgos tiek saukti Madonas novada arboristi.
– Patiešām tā var teikt, – uz jautājumu, vai esi Maestro Raimonda Paula dārznieks, „Staram" apstiprina Kārlis Kumsārs. Ikdienā viņš ir arborists, kokkopis, koku dakteris, arborizētājs un strādā visā Latvijā.
– Braukājam pa visu Latviju, un tas bija pavasarī, kad ceļi krustojās ar komponistu Raimondu Paulu viņa mājā Baltezerā, – atceras Kārlis. – Komponists nezināja, ko īsti iesākt ar saviem košumaugiem, tūjām, eglēm – viss pamazām kļūst mežonīgs un prasa kopšanu. Tad bija zvans no producenta Jāņa Kļaviņa, ka vajag cilvēku, kurš varētu palīdzēt, un tā tur nokļuvu. Līdzi ņēmu savu kolēģi un skolotāju Daini Kreili, un divatā jau trīs reizes Baltezerā esam darbojušies. Pierīgā tā ir pietiekami liela teritorija, daudz dzīvžogu, ar kuriem jāstrādā, kuriem nepieciešami apkopšanas darbi ik gadu.
Uz jautājumu, vai iznāk arī aprunāties ar Maestro, Kārlis māj ar galvu: – Jā, jā, es jau Raimondu Paulu šad tad satiku arī iepriekš, kad strādāju televīzijā. Vienmēr ar viņu esam bijuši nelielā kontaktā, un viņš allaž ir pieminējis manu tēvu Arti Kumsāru. „Nu mēs jau ar tavu tēvu bijām lieli draugi, mēs viens otru ļoti cienījām," smaidot tad saka Pauls. „Es vairāk darbojos estrādē, viņam gan patika tā akadēmiskā mūzika, bet mēs viens otru ļoti cienījām."
– Protams, ar Paulu parunājam arī par sadzīviskām lietām, un vienreiz mani pie viņa sakoda lapsenes, – nosmej Kārlis. – Baltezerā lielā tūjas krūmā bija iemeties lapseņu pūznis, un tas bija diezgan krāsains piedzīvojums, kā no savas saimniecības vedu bitenieka tērpu, ieģērbos un šo pūzni likvidēju. Pavasarī būs atkal citi darbi, kas jādara, tā ka, ja nekas nemainīsies, brauksim palīgos. Dainis tur jau iestādīja atsevišķu šķirņu egles. Pauls vispār ir aizrautīgs un traks dārznieks – viņam tas viss ļoti patīk. Meita Anete tikai nopūšas: „Es jau to tēvu nespēju valdīt, viņa idejas, izdoma un ieceres ir rāmjos neieliekamas."
Sarunas noslēgumā Kārlis piebilst, ka viņaprāt svarīgi ir visu organiski dārza teritorijā izjust un šai vidē uzturēt: – Interesanti, ka mums ar Daini vienīgajiem uz dzīv-
žogu šķērēm ir Raimonda Paula paraksts – uz mūsu instrumentiem Maestro ne tik sen uzlika savu autogrāfu.
17.11.2021.