Madonas pilsētas simtgades nedēļa ir klāt — laiks svinēt mūsu pilsētas stāstu, cilvēkus un nākotni! Visas nedēļas garumā ikvienu gaidīs koncerti, izstādes, sporta aktivitātes, īpaši notikumi visām paaudzēm. Būt kopā, radīt neaizmirstamas atmiņas un svinēt 100 gadus Madonai ir mūsu sirdspukstu vērts uzdevums.
Ceturtdien, 4. jūnijā, pulksten 19 Madonas estrādē notiks bērnu un jauniešu dziesmu un deju koncerts "Mani avoti", kurā vairāk nekā 1000 dalībnieku no visa Madonas novada ar dziesmām un dejām atzīmēs gan 160 gadus kopš pirmajiem bērnu dziedāšanas svētkiem Lazdonā, gan Madonas pilsētas 100 gadu jubileju.
Koncerts iecerēts kā bērnu un jauniešu dāvana savai pilsētai un vienlaikus atgādinājums par vietu, kur meklējami bērnu kordziedāšanas tradīcijas pirmsākumi Latvijā.
Kā izpētījis novadpētnieks Jānis Bērziņš, 1866. gada 18. jūlijā Lazdonas draudzē mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar skolotāju, ērģelnieku un diriģentu Kārli Pētersonu organizēja pirmos latviešu skolēnu koru svētkus. Tajos piedalījās skolēnu kori no vairākām apkārtējām skolām. Šis notikums kļuva par nozīmīgu atspēriena punktu bērnu dziedāšanas tradīcijai Latvijā un vēlāk arī plašākai dziesmusvētku kustībai.
– Šodien dziesmusvētku tradīcija bieži tiek uztverta kā pašsaprotama, taču ir svarīgi atcerēties tās sākumu un cilvēkus, kuri pirms vairāk nekā pusotra gadsimta apzināti veidoja vidi bērnu muzicēšanai un kopā dziedāšanai, – uzsver kultūrizglītības centra "Dziesmusvētku skola" vadītāja Santa Jaujeniece.
Koncerta programmā skanēs XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārs. Uz vienas skatuves satiksies kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestris, veidojot vienotu vēstījumu, kurā izskan vēsturiskais stāsts un mūsdienu bērnu un jauniešu pieredze.
Koncertā piedalīsies dziedātāji Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs, kā arī viesdiriģenti Jānis Erenštreits un Aira Birziņa. Koncerta režisore ir Ilze Kraukle.
– Piekrītot koncerta režijas darbam, man bija jādomā, kas bērniem ir avoti, no kuriem viņi smeļ spēku, idejas, dzīvesprieku, lai dejotu, spēlētu, dziedātu, – laikrakstam atzīst Ilze Kraukle. – Tā, protams, ir kopā būšana, ko koncerta 100 minūtēs jeb stundā un 40 minūtēs atklāsim skatītājiem. Līdz šim Madonas estrādē esmu skatījusies, kā uzstājas pašas bērni, kas abi ir dejotāji. Šoreiz, izejot no vecāku lomas un pievēršoties režijai, gribēju īpaši akcentēt dzīvīgumu, jautrību, jo tādi taču ir bērni – viņi smejas, ir pilni ar enerģiju, čalo, burbuļo, uzspurdz. Ar lielu pietāti pret izpildītajām dziesmām, dejām un skaņdarbiem mēģināšu programmā ienest šo dzīvīguma stīgu.
Režijas citas kārtis Ilze priekšlaicīgi neatklāj, vien priecājas, ka koncertu vadīs Valmieras Viestura vidusskolas teātra klases šī gada absolventi Tīna Kraukle un Edgars Vasariņš: – Ar mūsu programmu ienesīsim estrādē vasaras sākumu – skolēniem mācības ir aiz muguras, sākas vasaras brīvlaiks, bet ceļš līdz nākamajiem dziesmu un deju svētkiem ir samērā garš. Tas prasīs izturību.
Sasaistei ar iepriekšējiem lielajiem svētkiem Madonas estrādē tiks izvietotas skolēnu dziesmu un deju svētku "pērles" – vides dizaina objekts, kas simbolizē svētku dalībnieku vienotību. Katrs Latvijas novads, tostarp Madonas novads, pērn radoši apgleznoja lielformāta "pērles", kas pēc tam tika nogādātas Rīgā un izvietotas vienotā vides instalācijā "Vijums". Tagad mūsu novada kolektīvu veikumu redzēsim atkal.
Un vēlos pieminēt vēl kādu Madonas pilsētas svētku rotu. Ja Mežaparka estrādi saucam par "Sidraba birzi", tad patīkama Birzs šobrīd izveidota pie Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas. Koks, Lapas, Lapotne te veido skaistu koptēlu, asociatīvi atgādinot latviešu tautasdziesmu: "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu…"
Pie izglītības iestādes augošajās liepās iekārtie spogulīši (attēlā) ir Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas skolotāja, metālmākslinieka Aivara Benuža ideja un izpildījums. Autors ir viens no spilgtākajiem latviešu metālmāksliniekiem, un viņa veidotajos darbos cieši savienojas humors, spēles prieks un idejas nopietnība.
02.06.2026.