20. septembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki un viesi svinēja krāšņus svētkus — iestādes 80 gadu jubileju.
Ar koncertu pie izstāžu zālēm vakarpusē, ar pirmās direktores Elzas Rudenājas apciemojumu mūžības kalnā, ar svinīgu brīdi dzīvības pilnajās izstāžu zālēs, kur ritēja ceremonija ar uzrunām un sveicieniem no pašvaldības pārstāvju un sadarbības partneru puses.
Tika atklāta izstāde "Madonas muzejs vakar, šodien, rīt", notika muzeja izdevuma "Mans MNM stāsts" atvēršana, muzeja bijušo un esošo darbinieku izcelšana. Pasākumu vadīja Aigars Noviks, iepazīstinot visus ar vēstures lappusēm no muzeja pirmsākumu gaitām; muzikāli svinīgo mirkli iekrāsoja Sintijas Paegles balss un Kristapa Šķēla klavierspēle.
– Nākot uz muzeju, šodien bija sajūta kā 1. septembrī, jo cilvēki nāca no visām pusēm un nāca ar ziediem, – uzrunājot sapulcējušos, uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Tas vēl jo vairāk apliecina muzeja lomu sabiedrībā un mūsu dzīvē. Šobrīd, kad dzīvojam tik straujā informācijas aprites laikā, muzejs ir vieta, kur var apstāties, atgūt mieru, stabilitāti, paskatīties, kāds Madonas novads ir bijis, kāds tas ir un kādi būsim rīt. Muzejs ir vieta, kur pilnveidojamies, un vieta personībām, sākot no muzeja komandas un turpinot ar personībām, kas uzstājas un pie kurām nokļūstam caur viņu darbiem. Ticu, ka katrs brīdis muzejā mūs pašus arī veido par personībām.
– Paldies par sadarbību daudzu gadu garumā, kuras laikā esam dalījuši gan telpas, gan pasniedzējus, gan brīnišķīgus mirkļus, – vēstīja Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce. – Ikvienā vietā, kur nonāku, es klausu skolotāju reiz paustajam ieteikumam – aiziet uz muzeju. Jo muzejā glabājas ne tikai lietas. Jūs, muzejnieki, lietām piešķirat vērtību un savā ziņā no "šķūnīšu krāmiem" pārvēršat tās par būtisku mantojumu, ko rādām tālāk saviem jauniešiem. Izstāžu zāles sākotnēji bija iecerētas kā mākslas skola – tas bija viltīgs gājiens toreiz, bet mūsu saskarsmē nav viltības, tajā valda draudzība un sadarbība.
Madonas novada represēto apvienības pārstāvji muzejam jubilejas reizē dāvāja visefektīgāko dāvanu – vēsturisku ceļojuma somu, kuras stāsts līdzinās mūsu tautas likteņgaitām. Soma kādreiz piederējusi Latvijas valstvīram Hugo Celmiņam, kad no Lubānas viņš braucis mācīties. Šī soma ceļojusi arī uz Amūras apgabalu izsūtījuma laikā, bet veiksmīgi atgriezusies, sataupīta un nu uzdāvināta kā eksponāts muzejam.
Skaistus veltījumus jubilejā teica daudzi muzeja sadarbības partneri, kolēģi, kaimiņi.
Dzīvojot un strādājot līdzās, mēs, protams, iepazīstam cits citu kā maizi, ko ēdam kopā.
Un dažkārt tā ir gan garda delikatese ar vēstures cietajiem riekstiem un mākslas saldajām rozīnēm, gan reizēm – gavēņa laika rieciens, izdzīvojot arī samezglojumus, norišu un attiecību sprostus.
Muzejs "Stara" redzeslokā bijis vienmēr. Esam rakstījuši un joprojām rakstām par aktualitātēm piedāvājumā un publicējam pašu muzejnieku vēstījumus.
Personīgi man muzejs līdzās visaptverošai izziņai gadu gaitā ir dāvājis arī skaistas draudzības ar cilvēkiem, kas kļuvuši par neaizmirstamiem. Vita Mālniece, Inese Mailīte, Danute Vēze, Laimdota Ivanova, Inese Jakobi – tie ir tikai daži muzejnieki, kas ietekmējuši manas sirds redzes leņķi. Muzejs bijis arī īsta universitāte, jo šeit pa īstam iepazinu un lasītājiem varēju uzticēt sastapto mākslas jomā. Literatūra, vēsture, filozofija, mūzika bija augstskolā apgūtas disciplīnas, bet vizuālo mākslu iemīlēju, pateicoties muzeja izstāžu zālēm, neskaitāmiem braucieniem pie profesionāliem māksliniekiem, lai sagatavotu rakstus mūsu laikrakstam, kas kopumā kļuva par nebeidzamu dzīves universitāti.
Šobrīd muzejs sasniedzis savu daudzsološo briedumu. Johans Volfgangs Gēte briedumu savulaik dēvēja par zelta dzīslu, bet pasaulslavenais tēlnieks Mikelandželo radīja šedevrus vēl pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas. Viņš apliecināja, ka smadzenes, līdzīgi muskuļiem sportistiem, atrofējas tiklīdz tām samazina slodzi. Un to var attiecināt arī uz ikvienas iestādes dzīvi. Katrā ziņā muzeja kontekstā ir prieks, ka 80 gadu jubileja tam nākusi ar paaudžu atjaunošanu, jaunu enerģiju, asinsriti un spēku. Jo vairāk tāpēc jāvēl izturība, idejas un to piepildījums! Būt donoriem sabiedrībai, būt kā labai maizei mums visiem!
Dienas vakarpusē pretī muzeja izstāžu zāļu ieejai norisinājās krāšņs jubilejas koncerts. Tajā piedalījās deju kolektīvi un kori, kuros dejo un dzied muzeja darbinieki: VPDK "Atāls", VPDK "Kalnagravas", VPDK "Rokraksti", SDK "Atvasara", Madonas novada kultūras centra jauktais koris "Madona" un Ļaudonas kultūras nama jauktais koris "Lai top!".
27.09.2024.