11. aprīlī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā ritēja Madonas novada vokālo ansambļu skate. Tajā piedalījās divpadsmit kolektīvu. Vokālo ansambļu skati vērtēja kordiriģents Ārijs Šķepasts, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece Ingrīda Gailīte un kordiriģents Jānis Sprancmanis.
Visaugstāko punktu skaitu – 48 punktus – žūrija piešķīra Madonas pilsētas kultūras nama vokālajai grupai „The sound effect", vadītāja Ilze Rijniece. Gatavojoties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kolektīvs „The sound effect" 7. martā Cēsīs Vidzemes novada vokālās mūzikas konkursā „Balsis" ieguva 1. pakāpi.
47 punktus un otro augstāko rezultātu Madonas novada vokālo ansambļu skatē guva Dzelzavas pagasta kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Variants", vadītāja Dace Kalniņa. 46 punktus ieguva Kalsnavas pagasta kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Vīzija", vadītāja Iveta Upeniece. 45,33 punktus žūrija piešķīra Sarkaņu pagasta tautas nama „Kalnagravas" jauktajam vokālajam ansamblim „Rondo", vadītāja Dace Kalniņa. 43,33 punktus saņēma Ošupes pagasta Degumnieku tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Harmonija", vadītāja Ineta Strode. 40,33 punktus žūrija piešķīra Barkavas kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim „Pauze", vadītāja Teresija Pelša. Visi nosauktie kolektīvi ieguva 1. pakāpes diplomu.
Otro pakāpi un 38,66 punktus skatē ieguva Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama senioru sieviešu vokālais ansamblis „Vēlziedes", vadītāja Judīte Gūte. 37,33 punkti un 2. pakāpe tika piešķirta Mārcienas kultūras nama senioru sieviešu vokālajam ansamblim „Labākie gadi", vadītāja Olita Suhanova. 36,66 punktus ieguva Aronas pagasta Lauteres kultūras nama tradīciju ansamblis „Mežābele", vadītāja Laila Jēkabsone. 36,33 punkti tika piešķirti Ļaudonas pagasta kultūras nama senioru sieviešu vokālajam ansamblim „Mežrozīte", vadītāja Judīte Gūte. 35 punktus ieguva Liezēres pagasta sieviešu vokālais ansamblis „Lira", vadītāja Iveta Bērziņa. 31 punktu un 2. pakāpi žūrija piešķīra Vestienas pagasta tautas nama sieviešu vokālajam ansamblim „Fantāzija", vadītāja Vineta Dāve.
Aicināta raksturot vokālo ansambļu sniegumu, žūrijas pārstāve Ingrīda Gailīte stāsta: – Spožākais sniegums bija Dzelzavas pagasta kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim „Variants", kas vienīgais dziedāja sešbalsīgi. Daudzbalsību izklausīt un nodziedāt ir grūti, „Variants" jau daudzus gadus tiek galā ar tehniski sarežģītiem un grūtiem dziesmu salikumiem. Augstu novērtējām arī Madonas pilsētas kultūras nama vokālo grupu „The sound effect", īpaši tāpēc, ka tas ir skolēnu kolektīvs (pieaugušos vērtējām stingrāk). Vidusskolas audzēkņi šobrīd sasnieguši augstu līmeni, vēlējāmies to izcelt un atbalstīt.
Labus vārdus Ingrīda Gailīte saka par kalsnavietēm: – Man ļoti patika Kalsnavas ansamblis, kas uzstājās kopā ar koklētāju ansambli. Kalsnavas pagasta kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Vīzija", salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti audzis. Savukārt Sarkaņu pagasta tautas nama „Kalnagravas" jauktā vokālā ansambļa „Rondo" sniegums šoreiz bija stabils, bet vīri nodziedāja intonatīvi ne visai tīri. Ļoti patika, un to uzsvēra arī kordiriģents Ārijs Šķepasts, ka dzīvi un skanīgi skatē dziedāja Ošupes pagasta Degumnieku tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Harmonija". Latgaliešiem vispār ir skanīgas balsis, repertuārs bija nedzirdēts (kolektīvam komponē savs autors), tāpat interesants bija pavadījums. Dziedātājas bija neiespringušas, atraisītas, un tas viņu sniegumam palīdzēja. Simpātisks bija Barkavas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Pauze", varbūt nedaudz par skaļu bija snieguma pavadījums.
Precizēšu, ka katrs kolektīvs skatē dziedāja trīs dziesmas. Žūrijas pārstāve Ingrīda Gailīte atzinīgi vērtē arī tos kolektīvus, kas skatē ieguva 2. pakāpi: – Tembrāli saskaņots bija Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama senioru sieviešu vokālā ansambļa „Vēlziedes" sniegums. Brīnišķīgs bija arī kolektīva noformējums. Vestienas pagasta tautas nama sieviešu vokālajā ansamblī „Fantāzija" dzied jaunas meitenes, tas ir perspektīvs ansamblis, pašlaik sava ceļa sākumā. Kolektīva vadītāja Vineta Dāve ar ģitāru pavadīja kolektīva uzstāšanos, nākotnē vairāk jāpiestrādā pie dziedājuma intonācijas.
Žūrijas pārstāve piebilst, ka tas, ka skate ir katru gadu, uzliek pienākumu vadītājiem strādāt ļoti nopietni. „Ja kādu gadu skates nebūs, ansambļi var nenoturēties, līmenis kritīsies. Tagad ir mērķis, uz ko iet, jo vokālo ansambļu nolikumā teikts, ka skates uzdevums ir apliecināt kamermuzicēšanas žanru kā Dziesmu svētku kustības sastāvdaļu. Tas uzliek par pienākumu strādāt un augt. Uzteicami, ka ansambļi ir pavairojušies, nav izjukuši, klāt nākušas jaunas sejas. Kolektīvi ņēmuši vērā iepriekšējā skatē teiktos aizrādījumus, latiņa tiek celta aizvien augstāk, visi domā arī par ansambļa noformējumu. Vienam kolektīvam ir divbalsīga dziesma, citam – trīs-balsīga, četrbalsīga, katrs dzied pēc savām spējām. Bieži vien tie, kuriem ir mazākbalsīgs repertuārs, piemēram, Mārcienas kultūras nama senioru sieviešu vokālais ansamblis „Labākie gadi", dzied sirsnīgāk, brīvāk, viņos patīkami klausīties, kaut punkti rezumējumā nav tik augsti. Tehniski spēcīgākie kolektīvi nereti ir saspringtāki, un tas dziedājuma baudīšanai traucē."