2023. gadā Madonas novada bibliotēka atzīmēs simtgadi. Iestāde savu dzimšanas dienu svinēs maijā – Eiropas dienas kontekstā, tomēr viss gads aizritēs simtgades zīmē.
– Madonas novada bibliotēkas simtgade patiešām ir notikums, – komentē bibliotēkas direktore Imelda Saulīte. – Skatoties vēsturiski, 1923. gadā tika dibināta virkne Kultūras fonda bibliotēku, arī Latvijas Bibliotekāru biedrība.
Ir paveikts gana daudz, ļoti raibā un daudzfunkcionālā piedāvājumā. Nozīmīgākais visā laika periodā ir bijusi mūsu prasme un nepieciešamība mainīties laikam līdzi, piemēroties apstākļiem, situācijām un domāt par mūsu apmeklētājiem. Iestādes pakalpojumu piedāvājums ir tāds, kāds vajadzīgs iedzīvotājiem. Pamatu pamats ir grāmatas un periodika. Ne velti mēs runājam par lasīšanas veicināšanu, par lasītprasmi bērniem un jauniešiem. Analizējot, kāds pagājušajā gadā bija Madonas novada bibliotēkas lasītājs, redzam, ka 40 procentu no visiem mācās – sākot no pirmsskolas līdz studentiem, 20 procentu ir kalpotāji, strādājošie dažādās iestādēs, 12 procentu ir pensionāri, 8 procenti – strādnieki, savukārt bezdarbnieki un nestrādājošie ir 6 procenti.
Par jaunajām grāmatām un periodiku
Uz jautājumu, kā šogad būs ar jaunajām grāmatām un periodiku, saņemu atbildi, ka budžets nav apstiprināts, nav zināms, cik pašvaldība tam atvēlēs. – Pēdējos gados prakse bija 2 eiro uz iedzīvotāju, taču pagājušais gads nāca ar nopietnu budžeta samazinājumu, bibliotēkas krājumam paredzot 1,42 eiro uz 1 pilsētas iedzīvotāju, – raksturo direktore. – Iedomājieties, cik kurš var atļauties sev personīgi nopirkt grāmatas un uz māju pasūtīt periodiskos izdevumus? Tāpēc jau ir publiskās bibliotēkas, lai varētu šo pakalpojumu cilvēkiem nodrošināt, un tas ir liels pašvaldības ieguldījums.
Bibliotēkas krājumā kopumā ir apmēram 60 tūkstoši izdevumu. Jaunāko bibliotēkai pērkam regulāri, ir noteikta summa, ko ļoti pārdomāti tērējam, izvērtējot gan lasītāju pieprasījumu (atsevišķā saruna būtu par lasītāju dažādajām gaumēm), gan aktuālo. Mūsu rūpe ir arī studējošie, tāpēc ir sadarbība ar Latvijas Universitāti un citām mācību iestādēm. Kopumā izvērtējot iegādāto, jāsaka, ka bibliotēkas krājums ir ļoti pārdomāts un vajadzībām atbilstīgs. Pēdējos gados esam saņēmuši grāmatas arī par valsts finansējumu. Sākotnēji šī programma saucās "Augstvērtīgo grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām", tagad nosaukums mainījies, bet būtība paliek – tās ir vērtīgas, labas grāmatas – gan latviešu oriģinālliteratūra, gan tulkotā literatūra.
Kā ir ar darbiniekiem?
– Esam desmit profesionāļi, mani ieskaitot, – jautāta par kolektīvu, atbild Imelda Saulīte.
– Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem tas ir par vienu darbinieku mazāk. Šobrīd vairāki slimo, diemžēl tā ir skarbā realitāte. Esam gandarīti, ka mums ir arī gados jauni speciālisti – paaudžu maiņa pamazām notiek. Problēmu saredzu perspektīvā, kad vienlaicīgi pensijā dosies iestādes trīs zinošas darbinieces. Izaicinājumu mums katrā ziņā pietiek, un tādi bijuši visos laikos. Tas tāpēc, ka darbs bibliotēkā vai nu paņem un cilvēku šajā nozarē notur ilgi, ilgi, vai arī tie ir cilvēki, kuri nejauši ienākuši un devušies tālāk. Par sevi teikšu, ka interesantāku darbu, kāds ir bibliotēkā, es pat nezinu. Tas ir darbs, kas, gadiem ritot, ir ļoti mainījies. Šī kultūras nozare ir izgājusi dažādus attīstības posmus, dažādām varām pielāgojusies, noturot latiņu visaugstākajā līmenī, lai apmeklētājiem un lasītājiem vienmēr būtu tas, ko saucam par garīgo maizi. Un tas ir neatkarīgi no informācijas nesēja – žurnāla, grāmatas, kasetes, diska.
Brīnišķīga nozare un tās attīstība
– Man laimējies gan ar kolēģiem, gan darbavietu, gan pašvaldību un laikmetu, – turpina iestādes vadītāja. – Vienmēr viss ir bijis kustībā. Laimējies arī ar nozari. Šad un tad pārdomāju, kā būtu, ja 2008. gadā nebūtu bijis Gaismas tīkla projekta? Toreiz saņēmām tik vērienīgu atbalstu no Bila un Melindas Geitsu fonda Globālo bibliotēku iniciatīvas programmas ietvaros. Latvijā tas bija publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" līdzfinansētājs. Nozīmīgs ir arī mūsu valsts konceptuālais atbalsts –
finansējums datoriem, interneta pieslēgumam, vienota bibliotēku informācijas sistēmas tīkla izveide. 2022. gadā, pateicoties tam, ir uzlabots interneta ātrums, mums tagad ir TET optiskais pieslēgums. Turklāt joprojām Latvijas publiskajās bibliotēkās internets ir valsts apmaksāts un brīvi pieejams. Vieniem ir svarīga piekļuve internetam, citiem – palīdzība kaut ko tai visā atrast. Katrā ziņā vispateicīgākie apmeklētāji ir par individuālo pieeju, ka katram mūsu iestādē tiek veltīts laiks.
Mainās gaumes, mainās vajadzības, bibliotēka ir ne tikai vieta, kur gūt intelektuālo baudījumu, bet arī satikt cilvēkus, līdzgaitniekus, sastapt interesantas personības un atrast to, kas patiesi liekas svarīgs. 2023. gads izsludināts arī kā Eiropas prasmju gads – martā notiks aktivitātes, kas saistītas ar digitālajiem pakalpojumiem, e-prasmju apguvi.
Apmeklētāju pateicība un novērtējums
"Paldies, ka jūs esat, ka palīdzat!", "Paldies, ka nekad neatsakāt, ka pie jums vienmēr var nākt!" – šādus atzinības vārdus saņemam nepārtraukti, – uzsver Imelda Saulīte. – Konfliktsituācijas ir ļoti retas, kaut gan ir arī tādas, jo nereti cilvēks uz publisku vietu nāk izlādēties no sava negatīvisma. Visu cieņu maniem kolēģiem, kuri prot un var stresa situācijas menedžēt un normalizēt. Tas, ka apmeklētāji no bibliotēkas aiziet ar smaidu, liecina jau ļoti daudz.
– Īpaši vasarās, kad uz Madonu atbrauc cilvēki atvaļinājumā no ārzemēm, pie mums apgrozās multikulturāla sabiedrība, – turpina direktore. – Lasītāju uzvārdi tad ir tādi, kādi mēdz būt Āfrikā, Āzijā, Amerikā. Patīkami, ka atnāk tie, kuri te skrējuši pirms 20 gadiem, bijuši palaidņi un draiskuļi, bet tagad kļuvuši ļoti solīdi pieaugušie, cits jau atvedis savus bērnus. Savulaik bērnu literatūras nodaļā viņiem priekšā tika lasītas pasakas, tas palicis prātā, un nu uz bibliotēku viņi ar prieku ved savas atvases.
10.01.2022.