Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas 70 gadu svinības Madonas kultūras namā 28. novembrī pulcēja skolotājus, skolas absolventus, audzēkņus, viņu vecākus un plašu sabiedrību.
Kopā ar visiem bija ielūgtais viesis – Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Sarīkojumu vadīja Dailes teātra aktieris, novadnieks Dainis Grūbe un mūzikas skolas absolvente Laila Jēkabsone.
Skolas direktors Mārtiņš Bergs, uzrunājot klātesošos, vispirms informēja, ka Vistiņlejas kapos šai dienā tika atklāts piemiņas akmens skolas bijušajam direktoram Artim Kumsāram (plašāk – laikraksta 4. lpp. – Aut.).
– Skola vispirms ir tās cilvēki, tāpēc paldies skolotājiem, kas uzbūvējuši tik varenu izglītības iestādi, kāda ir mūsu skola Madonā. Mums ir iemesls priekam un lepnumam, jo Madonas mūzikas skola ir viena no varenākajām skolām Latvijā. Šogad skola piedzīvoja devīto vilni, ko apliecina panākumi konkursos un skatēs. Pūtēju orķestru konkursā pēc rezultāta esam trešā skola Latvijā.
– Visi mūsu kolektīvi ir laureātu skaitā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skatēs. Pūtēju orķestris ieguva 1. vietu ar izcilību, koris – Zelta diplomu, simfoniskais orķestris šobrīd ir pilntiesīgs saukties par labāko simfonisko orķestri Latvi-jā, – pauda Mārtiņš Bergs, piebilstot, ka viņam ir milzu atbildība noturēt Arta Kumsāra uzlikto augsto latiņu.
Pateicības vārdus skolas direktors veltīja novada pašvaldībai, kas ir skolas dibinātāja. „Pirms pāris gadiem valsts mūzikas skolām nogrieza finansējumu. Ir dažas pašvaldības Latvijā, kas šos trūkstošos līdzekļus kompensē no sava budžeta. Paldies Madonas novada domei, kas atvēl skolai nepieciešamos 30 procentus līdzekļu, lai mēs varētu strādāt pilnvērtīgi, tādā kvalitātē, kādai tai jābūt."
Nav noliedzams, ka mūzikas izglītība cilvēku sagatavo veiksmīgākai dzīvei. Cik pūļu, pacietības, prieka un grūtuma asaru nereti tiek izliets, līdz bērns iemācās pārvaldīt instrumentu un skolu beidz. Videosižetos paviesojāmies skolas visās nodaļās, kur skolotāji savās stundās audzēkņiem māca gan solfedžo un mūzikas literatūru, gan tik dažādo mūzikas instrumentu spēli. Bērni, kā zināms, izsakās tieši un nepieķemmēti, tāpēc sajūsmu zālē izraisīja gan tās atbildes, kurās skanēja atziņa, ka instrumenta apguvei ik dienu tiek veltīta vismaz stunda, gan vaļsirdīga atzīšanās, ka instruments tiek spēlēts labi ja pāris minūšu.
Skolotājs ir tas, kas šos jaunos cilvēkus motivē un iedvesmo darbam. Svētku reizē visi J. Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotāji tika sumināti un apbalvoti ar dažāda veida (Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas) pateicības un atzinības rakstiem.
Saeimas deputāte Ingūna Rībena iezīmēja skolas jubilejas fonu un kontekstu Latvijas un Eiropas šābrīža notikumos. Draudi Eiropas civilizācijai, bēgļu krīze, identitātes, ideālu, tikumu un reliģiskās pārliecības bojāeja – tie ir tikai daži no deputātes piesauktajiem apdraudējumiem. Tika pieminēti arī valsts iekšējie krīzes brīži, piemēram, 2009. gads, kad Latvijas mūzikas skolu sistēmā parādījās plaisa, jo līdzekļu konsolidācijas dēļ skolu programmas daudzviet tika samazinātas un pielīdzinātas pulciņu līmenim.
– Artis Kumsārs šai situācijā runāja tā, lai viņu mūzikas skolu nīcinātāji sadzirdētu. Mūzikā ir divējādi panākumi. Ir tādi, kas dzimst no mīlestības uz mūziku, un tādi, kas dzimst no mīlestības uz pašiem panākumiem. Šie otrie ir relatīvi. Lai cik slavens tu kļūtu, kāds būs vēl slavenāks; lai cik liels būtu tavs honorārs, kādam tas būs vēl lielāks. Turpretim tie panākumi, kas dzimst no mīlestības uz mūziku, ir absolūti. Ne katram mūzikas skolotājam laimējas, ka kāds no viņa skolēniem kļūst slavens visā pasaulē, bet laimīgs var būt skolotājs, kura skolēns izaug ar skaistu, dzīvu un labāku dvēseli. Veiksme paliek sagūstīta laicīgās pasaules iznīcībai, bet mīlestība un mūzika paliek mūžīga. Tā ir arī ar Arti Kumsāru. Viņa mūža veikums nav mērāms relatīvās kategorijās. Kumsārs Latvijas un mūzikas labā ir paveicis visu. Visu, kas bijis viņa spēkos. Viņš Latvijai un mūzikai atdevis pats sevi. Par citiem mēs sakām – viņi nes Latvijas vārdu pasaulē, par Kumsāru varam teikt vairāk. Tie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, ir Latvijas vēstneši, bet tādi cilvēki kā Artis Kumārs ir Latvija pati. Un jūs, viņa kolēģi, viņa darba turpinātāji, arī esat Latvija pati, – uzrunā atzina Ingūna Rībena, piebilstot, ka skolotājiem mūzikas valodā jāpauž sava piederība latviešu tautai un Latvijai, jo Latvijas kā nacionālas valsts nākotne ir katra individuālā atbildība.
Mūzikas skolas kolektīvu jubilejas reizē sveica novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters, apkārtējo mūzikas skolu, pilsētas kultūrizglītības iestāžu pārstāvji un individuālie apsveicēji. Ar absolventu kora sniegumu svinību oficiālā daļa emocionāli un piepildīti izskanēja.