Ziema mums visiem sniedz atelpas brīžus, kad savā brīvajā laikā uzkrājam iespaidus, iedvesmojamies un neviļus modinām sevi kam jaunam.
Apmeklējot Madonas muzeja izstāžu zāles, kur šobrīd skatāma kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Tautas lietišķās mākslas studijas "Gundega" darbu izstāde, iespējams pasmelt nedaudz no neparastā.
Līdzās tradicionālajai aušanai un latviskajam mantojumam studijas dalībnieces aizrautīgi darbojas ar zīda apgleznošanas tehnikām: karsto – vaska, auksto ar rezervi un nosieto. Turklāt viņas pārsteidz ne jau ar šallītēm vai lakatiem, bet unikāliem lielformāta zīda gleznojumiem. Par iedvesmas avotu visām kalpojis latviešu glezniecības klasiķa Rūdolfa Piņņa radošais rokraksts, viņa abstraktā glezniecība.
– Esam pašdarbības kolektīvs, un mūsu dalībniecēm nav augstākās mākslinieciskās izglītības, tāpēc uzmanību pievērsām spēcīgai personībai, lai, skatot viņa darbus, pašas varētu atraisīties, mācīties un radīt pārsteidzošas kompozīcijas, – izvēli uz zīda gleznot Piņņa motīvus izstādes atklāšanā komentēja studijas vadītāja Baiba Osīte. – Rūdolfs Pinnis nāk no jūsu reģiona – viņš dzimis Lubānā, bet netālu no mūsu studijas telpām māksliniekam savulaik Rīgā bija darbnīca. Sajutām tādu kā Piņņa vilinājumu, radošo viļņojumu un viņa zīmē atraisījāmies darbam. Izstādē izlikti arī melnbalti audekli, kas papildina vitālos Piņņa motīvus un radušies cita radošā uzdevuma ietvaros.
Izveidotie mākslas darbi jau pabijuši vairākās Latvijas pilsētās, šoreiz tie priecē Madonas pilsētas iedzīvotājus.
Vaicāta, kā sievietes – audējas sevi atrada eksperimentos ar zīda glezniecību, studijas vadītāja atklāja: – Gleznot uz zīda sākām pirms desmit gadiem. Bija sliktas telpas, ziemā tajās aust nebija iespējams, lai būtu ar ko nodarboties, sākām citā vietā apgleznot zīdu. Šobrīd tā izvērtusies par mūsu kaislību. Vispirms iesākām ar šallēm – tādām nelielām sievišķīgām lietām – un pamazām sev izvirzījām lielākus uzdevumus. Drosmi atkārtot Piņņa motīvus, protams, vajadzēja, bet mēs neesam no bailīgajām.
Tā kā izstādes atklāšanā piedalījās vairākas darbu autores, bija interesanti uzzināt viņu radošo biogrāfiju. Līga Caune vēstīja, ka ir uzaugusi Lubānā, slēpojusi Madonas Smeceres silā, viņas senči nāk no Barkavas puses. Pašai dzīves gaitas vairāk saistās ar Rīgu. „Ar krāsām uz „tu" esmu no sešu gadu vecuma. Gāju skolā – zīmēju; kad uzsāku strādāt profesijā, Mākslas akadēmijā vakaros apmeklēju zīmēšanas klasi. Tur zīmēšanu mācīja Edvards Grūbe un Jāzeps Pīgoznis. Pēc tam pievērsos ģimenes dzīvei, bija jāaudzina bērni, pārmetos uz tamborēšanu un šūšanu. Kad bērni izauga un parādījās mākslinieku veikali, kur brīvi varēja nopirkt otas un krāsas (sociālisma laikā pašdarbniekiem tās nebija pieejamas), katrs varēja kļūt par mākslinieku. Ja krāsas patīk, gleznošana uz zīda ir ļoti vienkārša nodarbošanās."
Inese Freija pastāstīja, ka pēc profesijas ir šuvējmeistare. „Zīda apgleznošana ir mans hobijs. Visu mūžu sevi esmu veltījusi darbam, ģimenei, bērniem, beidzot varu pievērsties savam mīļotajam hobijam."
Elīna Ozoliņa vēstīja, ka ik nedēļu 8-10 stundas velta zīdam. „To daru jau vairākus gadus. Ikdienā esmu sociālantropoloģe, pētu cilvēkus, viņu attiecības un uzskatus par pasauli. Esmu arī ekonomiste un ģimenē audzinu trīs bērnus."
Jautājot izstādes apmeklētājām, vai radies apžilbums, cieņa un apbrīna par rīdzinieču veikumu, madoniete Laima Lupiķe neslēpa: – Patiešām ļoti skaisti darbi. Uzrunā tas, ka tos radījuši cilvēki, kuri nav profesionāli mākslinieki. Neraugoties uz šo „vaļasprieka līmeni", redzams, ka darbi ir ļoti augstvērtīgi. Es pati ar zīda apgleznošanu mēģināju darboties pirms 30 gadiem, toreiz man lāgā no audekla nemazgājās vasks. Tagad man vairāk patīk strādāt sausajā tehnikā – ar sausām rokām un dzijām, neko neslapinot.
Tā kā šis Tautas lietišķās mākslas studijai „Gundega" ir nozīmīgs gads – tiks svinēta kolektīva 45 gadu jubileja, nākotnes plānos ir jubilejas izstādes veidošana Rīgā.
– Izstādē rādīsim tradicionālo latvisko mantojumu un, protams, apgleznotu zīdu. Ir doma veidot sēriju uz lielformāta audumiem ar krāšņiem cimdu rakstiem. Ceru, ka mūsu sapnis īstenosies un visus varēsim aicināt atkal uz jaunu darbu skati, – šā gada uzdevumu iezīmēja studijas vadītāja Baiba Osīte.
08.02.2017.