No 3. decembra Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāļu foajē uz laiku ir atceļojusi mākslas instalācija “Madonna ar bērnu. Kara gads — Mans kliedziens”, kuru veidojusi tērpu māksliniece Ieva Ādamsone.
Tērpu mākslinieces Ievas Ādamsones darbnīcā Rīgā bieži viesojas pazīstami mūziķi, aktieri, politiķi un uzņēmēji, lai tiktu pie apģērba, kāda nav nevienam citam. Ieva pati starp skaistajām kleitām šķiet gaisīga un ēteriska. Taču tieši šī sievišķīgā būtne ir tā, kura tukšā vietā pirms gandrīz diviem gadiem pirmā sāka izgatavot tik nepieciešamos maskēšanās tīklus Ukrainas armijai un izveidoja tai līdzi veselu kustību – #elizas, kas veido maskēšanās tīklus Ukrainas aizstāvjiem – kā pasakā par Meža gulbjiem, kurā tiek pīti nātru krekli, lai brāļi nepārvērstos par gulbjiem uz mūžīgiem laikiem.
Šī kustība aptvēra visu Latviju un latviešu kopienas ārzemēs. Nepilna gada laikā pēc tās uzsākšanas ir uzpīti vairāk nekā 52 tūkstoši kvadrātmetri maskēšanās tīklu (tagad jau krietni vairāk). Tīklu pīšana un cita veida atbalsts Ukrainai turpinās, bet cilvēki diemžēl sāk pierast pie kara un sāk no tā distancēties.
2023. gadā Kara muzejā, atklājot šo instalāciju, pirmo reizi Ieva sacīja: "Manī jau teju gadu sāp šīs kara šausmas… un sāpes pārtapa mākslas instalācijā "Madonna ar bērnu. Kara gads. Mans kliedziens." Caur to paužu visu to ētisko normu kopumu, kādēļ karš nedrīkst kļūt par pierastu ikdienas notikumu. Instalācija veidota kā sievietes tēls – Dievmāte, kura iemieso visu garīgo, ētisko, humāno, kas radījumu padara par cilvēku. Tai nav ne roku, ne kāju, jo nav iespējams karu kā pretīgu rāpuli aizgrūst un aizbēgt no tā. Ja to var fiziski, tad dvēsele paliek karalaukā. Tēla svārku daļa veido kupolu, kurš sastāv no maskēšanās tīkla, zem tā dus zīdainis – mūsu visu rītdiena, ko cenšamies nosargāt. Blakus bērna figūrai izvietoti kabatas lukturīši – Ukrainas bērnu kārotākā dāvana Ziemassvētkos. Figūras mugurā iedzītas naglas kā nebeidzamas sāpes, no kurām stiepjas sarkani pavedieni, un tajos iesieti apavi, kas atgādina par kara upuriem…
Mazos spoguļus iestrādāju ar cerību, ka ļaunums, ieraugot pats savus neglītos vaibstus, tajos apjuks un pārvērtīsies akmenī, līdzīgi kā Gorgonas Medūzas lāsts.
Kādēļ es veidoju šo mākslas instalāciju? Tādēļ, ka man pietrūkst vārdu, lai aicinātu nepierast… "
Instalācija tapusi ar Latvijas Kara muzeja, veikalu tīkla DEPO, LISTT, ERMINASS.LV atbalstu. Pabijusi Latvijas Kara muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā un tagad aplūkojama Madonas muzeja Izstāžu zāļu foajē. Instalāciju aplūkot varēs līdz 2025. gada 16. februārim bez maksas.
10.12.2024.