Atklājot mākslinieku Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska izstādi „Atvērti logi" Madonas muzeja izstāžu zālēs, skatītāji 14. septembrī vienlaikus jutās kā auksta ūdens aplieti un iekšēji gandarīti par iespēju te būt, domāt un uzdot jautājumus sev pašiem.
Uzlūkojot fotogrāfijas, skulptūras, instalācijas un gleznas, no skaistuma tā šodien tiražētajā izpratnē vajadzēja atskurbt. Kā uzsvēra māksliniece Valda Podkalne, šobrīd, kad ikvienā žurnālā tiek popularizētas jaunas meitenes, skaisti ķermeņi, sievietes ar smaidīgu seju, pēkšņi savā izstādē viņa uzdrošinās rādīt vecu cilvēku pirms aiziešanas. „Māksla manā izpratnē ir privātuma publiskošana, un tikai to, ko mākslinieks izdzīvo ar sirdi un dvēseli, var iznest uz āru, lai tas skartu un uzrunātu arī citus."
Izstādē izlikto fotogrāfiju cikls radies no laika, kad Valda Podkalne divus mēnešus pieteicās dzīvot Vācijā, lai rūpētos un koptu draudzenes māmiņu, tobrīd 89 gadus vecu sirmgalvi. „Man pašai līdzīga pieredze bija gājusi secen, jo mamma no šīs pasaules aizgāja tad, kad man bija desmit gadu. Līdz Vācijai nezināju, ko nozīmē diendienā būt kopā ar vecu cilvēku, ar viņu runāties un viņu uzklausīt. Jāteic, ka šis laiks bija ļoti bagāts, vakaros daudz spriedām, un mūsu sarunas arī ierakstīju."
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.09.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto