Studijas 4 M dalībnieku pirmās darbu izstādes atklāšana Madonas novada bibliotēkas konferenču zālē saviļņoja gan pašus dalībniekus, gan studijas vadītāju, gan izstādes apskatniekus.
Būt neapbruņotam, emocionāli kailam un ievainojamam – tas ir ugunskristību pavadošais fons, kas ikvienam iesācējam jāpārdzīvo savu darbu skates uzlūkotāju priekšā. Studijas 4 M dalībnieki emocionāli trauslo brīdi pārlaida bez īpaši redzama stresa, jo – tuvinieku un savu labvēļu ielokā.
Izstādes atklāšanā svinīgu runu teica Madonas mākslas mīļotāju grupas vadītāja Kristīne Šulce, rosinot iesākto turpināt un savā kopienā iesaistīt arī citus mākslas interesentus. Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte slavēja jaunos autorus, aicinot arī citreiz studijas 4 M veikumu un pat individuālas personālizstādes izvietot bibliotēkas telpās.
Pirmo uzrunu jaunajā amatā teica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, izsakot apbrīnu un cieņu skaistā un cildenā priekšā.
Studija 4 M savu darbību uzsāka pērnā gada rudenī, kad, atsaucoties Madonas mākslas skolas atbalsta biedrības aicinājumam, gleznot ceturtdienu rītos un vakaros pieteicās vairāki Madonas pilsētas un novada mākslas mīļotāji. Gada garumā mākslas process iepazīts, strādājot Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas telpās Kristīnes Šulces vadībā. Noslēdzot pirmo darbības gadu, izveidota studijas dalībnieku darbu izstāde, kurā piedalās Skaidrīte Bērziņa, Linda Ļulēna, Rigonda Pinka, Inese Elekse, Santa Jaujeniece, Vēsma Dumberga, Larisa Pogule, Rudīte Smudze, Līga Dzene un Rihards Jagmanis.
– Man jau no bērnības ir paticis zīmēt, – laikrakstam stāstīja Larisa Pogule. – Kad Jānis Simsons Madonā dibināja mākslas skolu, gribēju pieteikties, bet dzīvoju laukos un izbraukāt ar autobusu uz nodarbībām bija pagrūti. Toreiz mans aicinājums izpalika, bet tagad, izlasot „Starā" informāciju par iesācēju grupas apmācību mākslas skolā, nolēmu pieteikties.
Savā pamatdarbā Larisa Pogule ir friziere, brīvajos brīžos viņa sen glezno. „Kādu brīdi apmeklēju mākslas pulciņu Sauleskalnā pie Ivetas Miķelsones, bet kultūras namā sākās remonts, un nodarbības pajuka. Studijā pie Kristīnes Šulces uzzināju daudz jauna, iemācījos jaunas tehnikas, tas ir ļoti vērtīgi."
Jautāta, kas cīņā ar krāsu, otu, papīru un savu vienatni liekas tik saistošs, Larisa atbildēja, ka mākslas process viņu nomierina, pēc ikdienas darba vienmēr relaksē. Visvairāk viņai patīk zīmēt klusās dabas, darba procesā palīdz kolēģu viedoklis un, protams, skolotājas padoms par gaismām, ēnām un citām ar mākslu saistītām lietām. „Nolēmu, ka jāiet skolā, jo izjust un saskatīt varu daudz, bet ir jābūt zināšanām, kā to parādīt uz audekla. Jāmācās visu mūžu."
Šobrīd Larisa jau gleznojusi ar guaša un akvareļa krāsām, arī ar akrilu un eļļas krītiņiem. Ir doma nākotnē gleznot ar eļļas krāsām. „Esmu pateicīga par šo iespēju, gada laikā ir tapuši vairāki darbi, bet jābūt arī noskaņojumam un iedvesmai, gleznas nevar štancēt. Ceru, ka viss iesāktais turpināsies, katram no studijas dalībniekiem jau pamanāms savs rokraksts."
– Esmu biroja darbiniece, iepriekš neko mākslas jomā neesmu darījusi, – laikrakstam atzina Linda Ļulēna. – Tikai tik, cik skolā kādreiz bija jāzīmē. Kad „Stariņā" izlasīju aicinājumu, sapratu, ka tā būtu lieliska iespēja arī man. Līdz šim neiepazīta nozare, iespēja pārslēgties, smelties enerģiju un prieku un izzināt sevi. Ir labi, ka Kristīne šādu iespēju deva, esam kuplā skaitā – desmit cilvēki, un lai mums izdodas arī turpmāk!
Uz mākslas izstādēm Linda līdz šim nav gājusi. – Mazliet jānokaunas, – pasmaidīja viņa. – Līdz šim biju tālu no mākslas, bet, pateicoties studijas nodarbībām, ir radusies iespēja tuvināties šai jaunatklātajai nozarei. Esmu ieguvusi domubiedrus, līdzīgi domājošos, un arī tas ir vērtīgi.
– Māksla ir mans vaļasprieks, – par gleznošanu sacīja Vēsma Dumberga. – Viena to darīt neuzdrošinājos, tikai kopā ar skolotāju mākslas skolā. Zīmēt man vienmēr ir paticis, bet skatījos, kā to dara citi, un pati neuzdrošinājos. Kad izlasīju sludinājumu, ka mākslas skolā būs iespēja mācīties, uzreiz atsaucos. Esam sadalīti divās grupās, cits citu ikdienā nesatiekam, bet vienmēr apskatām un priecājamies par darbiem. Novērtēju, ka līdzās ir skolotāja. Zīmēju, piemēram, žaketi, kādā brīdī nevaru saprast, kas par lietu, kāpēc nesanāk. Pienāk Kristīne, ar vienu otas vilcienu ievelk svītriņu, un viss atrisinās – ir forma un dzīvība.
– Zīmēt man patika skolas laikā, par darbu pamatskolā skolotāja reiz ielika pat 5 ar plusu (piecu ballu sistēmā), – atcerējās Skaidrīte Bērziņa. – Pirms diviem gadiem pamēģināju zīmēt datorā, pēc tam mēģināju arī uz papīra. Tā kā nav pamatu un nekādas nojausmas par tehniku, iesākto neturpināju. Uzsākot apmeklēt nodarbības studijā 4 M, uzzināju, ka svarīga lieta ir sajaukt īstos krāsu toņus. Tas ir visa pamatā. Vēl man liekas svarīgi zīmēt to, kas pašai patīk. Tuvi ir ziedi un augļi – kompozīcijas, kas ir ļoti mierīgas un skaistas.
Savā pamatdarbā Skaidrīte Bērziņa ir pārdevēja, bet pēc darba pienākumiem brīvajā laikā jau radījusi vairāk nekā desmit darbu. Skaidrīte ir mazliet spītīga – viņa vienmēr dara pa savam. Šo to paņem arī no skolotājas teiktā, bet vienmēr darbā grib izteikt savu domu, ielikt savu raksturu. – Jo vairāk cilvēku, jo interesantāk, – par kolēģiem teica Skaidrīte. – Citu izdarītais rosina analizēt un iedziļināties, kolēģu redzējums iespaido arī pašu. Ikvienu kompozīciju var uztvert dažādi, katrs to uzzīmē pa savam. Pretstats maniem darbiem ir Riharda Jagmaņa piegājiens. Patīk, ka viņš droši ņem krāsas, viņa triepiens ir brīvs un glezna – nedaudz abstrakta. Es izzīmēju katru puķi, katru niansi, nākotnē gribētu būt brīvāka, iet arī šādu ceļu.
– Dēls savulaik mācījās mākslas skolā, labi zīmēja arī tētis un mamma, bet man pašai nekad nav bijis zīmēšanas skolotāja, – atklāja Inese Elekse. – Kādu pusgadu Kalsnavas skolā bija iespēja darboties ar krāsām skolotājas Grietas Berģes vadībā, un tas arī viss. Kad aizgāju mācīties uz Rīgu, centos apmeklēt visas mākslas izstādes, īpaši patika Nikolaja Rēriha darbi. Vienmēr esmu gribējusi gleznot arī pati, Madonā daudzkārt prasīju, kad mākslas skolā varētu būt nodarbības pieaugušajiem. Esmu gandarīta, ka tas beidzot ir piepildījies. Izstādes darbos var redzēt – kaut gan uzstādījums bijis visiem viens, katrs to saskata citādāk. Manus darbus iespaido noskaņojums. Reiz, kad bija ļoti smaga diena, tapa virtuves drāma ar nazi. Dažreiz, kad noskaņojums ir gaišs, arī darbs veidojas priecīgs un nāk viegli. Jāsaprot, ka mēs visi, izņemot Rigondu, mākslas jomā esam autodidakti. Esmu ģeogrāfijas skolotāja, apmeklējot mākslas nodarbības, jau pēc mēneša jutu, ka ir progress, pieaug drosme. Atklāju, ka varu to, ko gribu, manā dzīves dārzā ir uzziedējusi skaista prieka puķe. Reizēm, atnākot no studijas, nevaru pat aizmigt. Krāsu saviļņojums un sevis atklāšana, kas dziļi, dziļi bijusi paslēpta, neļauj tā vienkārši atslēgties.
– Esmu cesvainiete, sākumskolas skolotāja. Bērzaunes pamatskolā pasniedzu radošos priekšmetus – zīmēšanu, rokdarbus, arī citus, – informēja Rigonda Pinka. – Savulaik mācījos mākslas skolā, bet apstākļu dēļ skolu nepabeidzu. Bija sapnis zīmēt un gleznot, profesionāli pilnveidot to, ko īsti nepārvaldu. Kristīne studijā mēģina mūsos nostiprināt krāsu mācību, ielikt pamatus. Interesantākais, ka viņa nekad nekritizē, vienmēr iedrošina, piesēžas un izlabo kļūmes. Tie ir brīnišķīgi mirkļi, kā pavadīt laiku.
– Skolas laikā zīmēju ļoti slikti. Biju teicamnieks, izņemot zīmēšanu, kur bija trijnieciņš, – atzina Rihards Jagmanis. – Izlasot informāciju par studiju pie mākslas skolas, nolēmu pamēģināt – krāsot varbūt arī varu… Sākums bija šausmīgs – ar zīmuli zīmējām cilindru, rezultāts bija nekāds. Mēģināju, lai sanāk līdzīgs, bet tas bija tālu no patiesības. Kad rokās nonāca krāsas un otas, bija labāk. Parasti strādāju ātri – ātri uzgrūžu un eju skatīties, ko dara citi. Patīk, ka Kristīne dažkārt ko pieķipina, iedrošina. Ideāla skolotāja!
Savos ikdienas pienākumos Rihards Jagmanis ir ārsts. Jautāts, vai gleznošana viņam ir meditācija, dakteris atklāja, ka tā nav ne meditācija, ne relaksācija, drīzāk cīņa, kas ierauj tevi visu – būs vai nebūs, mazliet patiks vai ne. Ikdienas darbi un problēmas tad atkāpjas, ir tikai cīniņš pie bildes, viss esi radošajā procesā.
Studijas 4 M darbu skate Madonas novada bibliotēkas konferenču zālē būs aplūkojama visu jūliju. Studijas dalībnieki jau vienojušies par mākslas plenēru. Jūlija sākumā viņi dosies gleznot dabā, lai brīdi no sava vasaras laika tāpat atvēlētu mākslai.
30.06.2017.