Lai gan apzīmējums „kultūras nams" valsts, arodbiedrību, uzņēmumu, pašvaldību paspārnē esošām daudzfunkcionālām kultūras amatiermākslas iestādēm ir padomju laikā ieviests nosaukums, Madonā par savu laiku nokalpojušu jēdzienu to neuzskatām. Nams pilda savu funkciju, un tā vārdam nav ne vainas.
14. novembrī, kad tika svinēta Madonas kultūras nama 80 gadu jubileja, iestādes darbinieki bija parūpējušies, lai klātesošie nepiemirst arī nama pirmsākumus.
– Madonas mūžs sākās līdz ar 20. gadsimtu. Kā katrai apdzīvotai vietai, arī Madonai bija vajadzīgs savs kultūras un sarīkojumu centrs. Par to sarunas aizsākās tālajā 1930. gadā, līdz pāris gadu vēlāk tika lemts sākt aizsargu nama celtniecību. 1932. gada 5. maijā pulka komandieris Krīgens nāca ar priekšlikumu pieprasīt no Madonas pilsētas pašvaldības gabalu, kur turpmāk ceļams aizsargu nams. Madonas pašvaldība piešķīra zemesgabalu 200 latu vērtībā, un aizsargu pulka apspriedē tika pieņemts lēmums par nama celšanu, – videoierakstā vēstīja Aija Špure. – Līdzekļi tika vākti ar pūlēm un pacietību. Pirmais ziedojums – 30 latu – ienāca no Madonas kokrūpnieka Baruša.
– Arī mans tēvs, tobrīd pats dzīvodams Ļaudonā, aizsargu nama celtniecībai ziedoja nelielu artavu – 10 latu, – atcerējās Madonas kultūras nama darbiniece Ligita Liepiņa.
Nama celtniecību tauta atbalstīja gan ar darbiem, gan materiāliem. To video apliecināja Kārlis Kapteinis, stāstot, ka viņa tēvs – Jānis Kapteinis – no Liezēres pagasta Madonas aizsargu nama zāles vajadzībām veda lielās sijas. Vienā no braucieniem viņš salauzis baļķu vedamās ragavas, kas zemniekam bijis liels zaudējums.
Pamatakmeni aizsargu namam 1934. gada 17. jūnijā ielika Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Madonas aizsargu namu uzcēla 1935. gadā pēc Vernera Vitanda projekta. Nama iemēbelēšanai savu artavu deva Madonas apriņķa aptiekāri. Saikavas aptiekārs Orniņa kungs pagatavoja skaistu ozolkoka galdu un krēslus, aptiekārs Avens vairākas mēbeles pēc mākslinieka Cīruļa zīmējumiem pagatavoja pašrocīgi. Aizsardzes mākslas aušanas kursos noauda logu aizkarus, portjeras, galda segas, grīdas celiņus un mēbeļu drēbi.
No 1935. gada 26. oktobra Madonā bija jauns, savam laikam atbilstošs tautas nams – tobrīd modernākā celtne Latvijā ārpus Rīgas.
Piemineklis vidzemnieku sīkstu-mam un neatlaidīgam kopējam darbam – tādu vēstures liecībās redzam 80 gadu sasniegušo jubilāru. Madonas Balto namu, kam šodienas sirds ritmu dod visi 35 kolektīvi, kas tajā strādā. Kādi ir šie kolektīvi, kādā profilā katrs darbojas, varējām vērot koncerta tik dažādajos priekšnesumos.
Soli pa solim vakara garumā vēstures liecības mijās ar dejotāju, dziedātāju, pūtēju orķestra un teātra spēlmaņu uzstāšanos. Bijām liecinieki periodam, kad namam „aizbraucis jumts", tāpat mūsdienām, kad vēsturiskajai celtnei klāt nācis trešais stāvs, kurā strādā tēlotājas mākslas studijas dalībnieki.
Sarīkojuma izskaņā netrūka arī apsveikumu, dāvanu un laba vēlējumu turpmākajam ceļam. Daudz baltu dieniņu!