26. decembra pēcpusdienā Madonas kultūras namā Ziemassvētku noskaņā ritēja Madonas 90 gadu jubilejas izskaņai veltīts koncerts.
Koncertu vadīja Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe un Gints Andžāns, kas abi ir Madonas novadnieki. Dzimtas saknes mūsu pusē ir arī izcilajiem Latvijas Nacionālās operas un baleta solistiem Ievai Paršai un Jānim Apeinim, kuru balsis baudījām koncertā. Latviešu operdziedātāja, mecosoprāns specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās, taču šoreiz Ieva Parša izpildīja klasisku repertuāru, kas tematiski veltīts Kristus dzimšanas svētkiem. Izcilais baritons Jānis Apeinis Ziemassvētku laikā ne vien bagātināja priekšnesumus koncertā, bet ar savu balsi krāšņoja Ziemassvētku mises Madonas katoļu baznīcā. Savukārt vokālais ansamblis „The Sound effect", jauktais koris „Madona", pianists Aldis Liepiņš, ģitārists Mārcis Vasiļevskis un perkusionists Valters Gotlaufs bija Madonas deviņdesmitgades izskaņai veltītā sarīkojuma dalībnieki.
Režijas darbus pasākumā veica Ināra Cakule, iesaistot Sandru Zariņu un Kārli Kumsāru videomateriālu sagatavošanā, fotogrāfu Māri Mīlgrāvi ekrāna noformēšanā. Priekšnesumu fonā uz lielā ekrāna varējām lasīt gan dzejnieku rindas par Madonu, gan skolēnu rakstītās esejas konkursam „Madona vakar, šodien, rīt". Pasākumā daudz skanēja literātu veltījumi Madonai, tā paužot cieņu un mīlestību dzimtajai pusei vai savai dzīvesvietai.
– Prieks te būt un vienmēr atgriezties, – atklājot koncertu, neslēpa aktieri Dainis Grūbe un Gints Andžāns. – Apsveicam jūs ar skaistu jubilejas gadu, pilnu košiem notikumiem un brīnišķīgām atmiņām. Apsveicam klātesošos Otrajos Ziemassvētkos un prieks, ka visi kā liela ģimene varam būt kopā!
Jautāts, ko par Madonu atceras kolēģis, Gints Andžāns atklāja, ka atceras Priežu kalniņu, kas viņa acīs savulaik bija milzu Priežu kalns. „Tagad tur varu uzskriet pieciem sešiem soļiem, bet bērnībā likās, ka augšā un lejā varu braukt no rīta līdz vakaram." Dainis Grūbe atcerējās mēģinājumus Madonas kultūras namā Tautas deju ansambļa „Vidzeme" sastāvā. „Atceros arī kāda gudra kunga teikto, ka, ja Rīga noslīks, Madona būs Latvijas galvaspilsēta."
Vakara vadītāji atzinās arī dažās sadzīviskās detaļās, kas savulaik iekrāsoja viņu dzīvoto laiku Madonā.
– Kas gan ir pilsēta, ja tajā nav kārtīgas kartinga un biatlona trases? Kas gan ir pilsēta, ja tajā uz vienu iedzīvotāju nav trīs benzīntanku? Kas gan ir akmens, ja uz tā nav Rūdolfa Blaumaņa sejas attēla? Kas gan ir Raiņa iela, ja pa to lejā kāds netraucas transportlīdzeklī bez bremzēm? Kas gan ir „Rudzons" bez „Šlāgera"? Kas gan ir pilsēta, ja tajā nedzīvo fantastiski cilvēki? Kas gan ir Latvija, ja tai nav prezidenta no Madonas? – retoriski vaicāja Dailes teātra aktieri.
Jā, Madona esam mēs paši – mēs, kas šeit dzīvojam, strādājam un svinam svētkus. Šogad, kad mūsu mazajai, bet reizē lielajai pilsētai apritēja 90, esam pratuši dzirdēt, redzēt, sajust un svinēt. Jubilejas gads iesākās ar kolektīvu uzstāšanos sadraudzības koncertā, kam sekoja 13 izbraukuma koncerti visā novadā. Caur muzeja krātuvēs rodamām fotogrāfijām un līdzcilvēku atmiņu stāstiem iepazinām pilsētas vēsturi, caur sociālajiem tīkliem vēstījām par Madonas mainīgo seju gadu desmitos. Notika konkursi bērniem un skolēniem, mākslinieku plenērs pilsētas ielās. Madonai netrūkst krāsu ne paletēs, ne krāšņās puķu dobēs. Tai netrūkst dziesmu, ko apliecināja atcere par notikumu pirms 150 gadiem, kad mācītājmuižā Praulienas pagastā notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki. Jubilejas ietvaros notika garīga rakstura konferences un dievkalpojumi, lielkoncerts kopā ar maestro Raimondu Paulu un dzejnieku Leonu Briedi, deju maratons Valtera Krauzes vadībā, zaļumballē Saieta laukumā spēlēja Madonas pūtēju orķestris, fantāzijas lidojumu apliecināja netradicionālo braucamrīku parāde. Šogad aizsākās arī sarīkojumu cikls „Neparasti parastie madonieši", kas, jādomā, turpināsies arī nākamgad un atklās vēl daudzus pilsētas talantīgos iedzīvotājus – apliecināja videosižets.
Jaunus pārsteigumus jaunajā – Gaiļa – gadā, kas taču būs Madonas ģerboņa simbola gads, sarīkojuma izskaņā vēlēja visi koncerta dalībnieki. Kaut pilsēta var „dziedāt un dancot, cepuri mākoņos uzmetusi", Madonai ir, kur augt un tiekties, un to pilsētai var arī pārpārēm novēlēt.
28.12.2016.