Madonas 90 gadu zīmē tēlotājmākslas studijas „Madona" dalībniekiem tika sarīkots plenērs „Krāsas uzplaukst Madonā".
Plenēra galvenais iedvesmas avots bija Madona, autoriem gleznās iemūžinot pilsētas visdažādākās vietas. Plenērā piedalījās dalībnieki no Madonas Tautas tēlotājmākslas studijas, Cesvaines mākslas studijas, gleznošanas studijas „Meistars Gothards" Bauskā un Krustpils novada Kūku pagasta studijas „Mākslas dārzs". Kā skolotāji darbojās Daiga Simsone, Elga Grīnvalde, savu padomu neliedza māksliniece Vita Merca.
Trīs dienas – no 20. līdz 22. maijam – dalībnieki gleznoja, un viņu veikumu svētdien varēja skatīt izstādē pie Madonas kultūras nama. Muzikālu sveicienu nesa jaunā mūziķu grupa „Pasažieri". Bija iespēja apskatīt arī J. Simsona Madonas mākslas skolas absolventu un tēlotājmākslas studijas „Madona" darbus, kas jau tapuši iepriekšējos gados. Plenēra un studiju darbi būs skatāmi kultūras namā ilgāku laiku – arī pilsētas svētku laikā un visu vasaru.
– Plenērā gleznojām pirmo reizi, – par studijas darbošanos āra apstākļos teica tās vadītāja Līga Kalniņa. – Pašdarbniekiem sadūšoties gleznot uz ielas nav tik vienkārši, tomēr rezultāts ir labs. Dievs deva brīnišķīgu laiku, Madonas jubileja nāk ar sauli, ir tik ziedoša, un visiem ir priecīgs prāts. Kādreiz, kad Zaļajā praksē gāja Mākslas akadēmijas studenti, vienmēr pasniedzēji viņiem deva pāris dienu iepazīt apkārtni. Cilvēks nevar gleznot uzreiz, viņam vajag Ieraudzīt. Pašdarbnieki ir brīnumaina tauta, jo spēja gleznot uzreiz.
Kādreizējā Madonas mākslas skolas skolotāja Elga Grīnvalde atzina, ka darbos redz daudzu autoru izaugsmi. „Skatos, piemēram, uz Maijas Žubes darbiem un neticu, ka rezultāts ir tik brīnišķīgs. Pašdarbniekiem gleznojot jāzina tikai viena lieta – gleznojiet, kā jūtat, tad viss izdosies!"
– Māksliniekus vienmēr vajag pabīdīt, atbalstīt, stimulēt un arī vērtēt, lai gan pirmajiem darbiem atzīmes parasti neliek, – aizdomājās Madonas mākslas skolas un studijas kādreizējā vadītāja Daiga Simsone. – Uzskatu, ka šis plenērs ir sākums, bet ļoti labs sākums. Ja dažs atzina, ka pirmo reizi ar audeklu un krāsām iziet strādāt ārā, rezultāts ir satricinoši labs. Un vēl –
jūs neesat pašdarbnieki. Jums ir skolotāja, līdz ar to jūs mācāties un esat jau iemācījušies daudz laba.
– Ziemā gleznoju ziemas ainavu, plenēra četrās stundās tapa vasaras ainava, – laikrakstam atklāja studijas dalībniece Agnese Liepiņa. – Šoreiz gleznoju kafejnīcu „Rudzons". Ja vaicā, kas mani piesaista gleznošanai, varu teikt – patīk jaukt toņus un pats process. Tajā varu atpūsties no ikdienas. Gleznojot ārā, var tvert krāsu nianses, vienīgi jautājums, cik esi gatavs sēdēt un strādāt starp garāmgājējiem.
– Man plenērā tapa viena bilde, gleznoju PVD pagalmiņu jeb veco Biržu muižu, – atklāja Ivars Veigurs. – Mājīgs pagalmiņš, Madonā visām iestādēm tādu nav. No skolas laikiem man vienmēr paticis zīmēt, tagad tas kļuvis stabils vaļasprieks. Jo vairāk gleznošanai velta laiku, jo izaugsme ir jūtamāka. Man plenērā strādāt nav pierasts, parasti gleznoju pēc darba vakara stundās studijas telpās. Dabā, protams, ir No svara arī tas, ka padomus deva māksliniece Vita Merca.
Paldies vadībai, materiālajam un garīgajam atbalstam, pedagogiem un idejai, kas nāca no kultūras nama, – slavēja studijas pārstāve Rita Zepa. – Mēs paši nebūtu uzdrošinājušies sev lūgt plenēru. Esam daudz ieguvuši, tas bija liels grūdiens, liela pieredze, un āķis ir lūpā. Jūtamies pacilāti un pateicīgi – bija jauki svētki!