Četru dienu garumā Madonas iedzīvotāji un viesi bija aicināti
ieklausīties pilsētas sirdspukstos un atsaukties sarūpētajam
piedāvājumam, kā svinēt svētkus kopā.
Ieskaņas koncerts „Danco,
brālīt, es gavilēšu!" ar daudzbalsīgu un dejā dzirkstošu dalībnieku
skaitu 1. jūnijā ritēja sporta centrā.
Kvalitatīva skaņa, gaismas un – galvenais – lieliska koncertprogramma, kas dejotājiem noslīpēta koncertā „Latvju bērni danci veda" Cēsīs, bet koriem – III Latvijas skolu jaukto koru salidojuma koncertā „Kalniem pāri" Valmierā, nu priecēja skatītājus savās mājās. Saturiskus akcentus Madonas koncertā ienesa Solvitas Seržānes režija un jauniešu intermēdijas par brālīgi veidotām attiecībām, par to, kā mums ieraudzīt un uzrunāt citam citu. Dejotāji no Kalsnavas pamatskolas, Kusas pamatskolas, Madonas kultūras nama, Madonas pilsētas PII „Priedīte", „Saulīte", „Kastanītis", Dzelzavas pamatskolas, Liezēres pamatskolas, Madonas Valsts ģimnāzijas, Degumnieku pamatskolas, Barkavas pamatskolas, Vestienas pamatskolas, Praulienas PII „Pasaciņa", Saikavas tautas nama, Sarkaņu pagasta tautas nama „Kalnagravas", Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama, Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas, Lubānas vidusskolas, Varakļānu vidusskolas, Murmastienes pamatskolas, Lubānas vidusskolas, Ļaudonas PII „Brīnumdārzs" un Lazdonas pamatskolas apliecināja, ka latviešu tautas deja ir viena no visskaistākajām dejām pasaulē. Tā ir kopta vai ikvienā Latvijas pilsētā un pagastā, tā apliecina mūsu piederības izjūtu Latvijai.
Kopkora priekšnesumos uzstājās Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris, Madonas pilsētas 1. vidusskolas jauktais koris un Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Tomēr". Muzikālo pavadījumu spēlēja Edmunds Vestmanis, Dace Kalniņa, Sandris Sproģis, Imants Pulkstenis un Krišjānis Pulkstenis. Paldies koncerta radošajai grupai – Lienītei Ozolniecei, Ijai Voiničai un Madonas bērnu un jauniešu centra skolotājiem – par lielisko pienesumu svētku izjūtas radīšanā!
2. jūnijā Madonas pilsētas svētkus papildināja Vislatvijas kultūras notikums – Baznīcu nakts. Durvis pirmo reizi šāda veida aktivitātē vēra Madonas katoļu baznīca.
– Kaut gan Madonā visu diennakti darbojas lūgšanu kapela un baznīcas durvis ik dienu ir atvērtas (tāpēc varētu šķist, ka šāds īpašs „atvērto durvju vakars" nav vajadzīgs), tomēr pilsētas svētku ietvaros pasākums labi iederējās. Arī iepriekšējos gados svētku laikā ir rīkoti kristīgi pasākumi koncertu veidā, konferences noskaņā vai pat kā īpašs Marijas svētbildes kronēšanas dievkalpojums, – pārdomās dalījās draudzes pārstāvis Aivars Zariņš. – Vakara gaitā ne tikai uzstājās Madonas jauktais koris, kas izpildīja lūgšanu „Tēvs mūsu", bet arī notika radošas darbnīcas un sportiskas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, videofilmas skatīšanās, fotogrāfiju izstāde, kopīgs mielasts un slavēšana. Interesanti, ka Madonas pilsētas svētku ietvaros rīkotie kristīgie pasākumi katru gadu iegūst atšķirīgu veidolu, taču ikreiz tie ir būtiska svētku sastāvdaļa. Īpaši tiem, kas vēlas „pieskarties" dievišķajam un gūt no Dieva iedvesmu turpmākajiem darbiem. 3. jūnija dominante pilsētas svētku programmā bija Madonas muzeja izstāžu zālēs atklātā novadnieces, mākslinieces Aijas Ozoliņas darbu retrospekcija. Visus izstādē aplūkojamos darbus māksliniece ir uzdāvinājusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam.
– Aija Ozoliņa ir viens no retajiem cilvēkiem, kas, ejot cauri laikam, nav pazaudējusi sevi un savu stilu, – izstādes atklāšanā uzsvēra mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. – Apkārt redzam, cik strauji cilvēki mainās, kā nodod principus, savu radošumu, pat savu esību. Jums jāsaprot, ka Madona ar laiku kļūs par īstu svētceļojuma vietu, jo šeit glabājas divas izcilas mākslas kolekcijas – Aleksandra Dembo (1931-1999) un Aijas Ozoliņas darbi. To vērtība tikai pieaugs, tas ir neapšaubāmi. Šobrīd mēs dzīvojam tehnoloģiju, pasaules notikumu, komunikāciju un zinātnes izmaiņu paātrinājumā, ar kuru cilvēka prāts nereti netiek galā. Neraugoties uz to, ir absolūti stabilas, negrozāmas vērtības, kas iet cauri cilvēces attīstības vēsturei. Aija Ozoliņa šai aspektā ir paveikusi trīs būtiskas lietas: viņa nav pazaudējusi un nodevusi sevi, Latvijā ir izveidojusi sietspiedes skolu, kas radījusi plašu atzaru Latvijas mākslā, un kopā ar Aleksandru Dembo Aija ir radoši uzlādējusi veselu paaudzi, kas Latvijas mākslā ir izmainījusi preses grafikas jeb preses izdevumu vizuālo seju. Šo izstādi droši varat ierakstīt Madonas muzeja vēsturē, jo, pateicoties Aijas Ozoliņas darbu izstādei, šie Madonas pilsētas svētki ir īpaši. Tā ir īpaša diena arī Latvijas mākslas kontekstā, un priecājos, ka vērtīgākās lietas šobrīd notiek nevis Rīgā, bet Latvijas pilsētās.
Piebildīšu, ka 3. jūnija vakarā, aprimstot vēja brāzmām, beidzot bijām liecinieki krāšņam gaisa balonu lidojumam virs Madonas. Varējām vērot arī degļu šovu pa pilsētas ielām, kura maršruts nejauši izveidojās Latvijas kontūras veidolā. Līdz ar to degļu šovs bija reizē kā simboliska Madonas pilsētas „iedegšanās" par godu Latvijas simtgadei 2018. gadā.
7.06.2017.