18. oktobrī Madonas novada bibliotēkā notika VKKF finansētās programmas “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram” ietvaros organizēta reģionāla norise “Madonā pēta, raksta un lasa”, uz kuru ieradās literatūras pētnieki, zinātnieki un rakstītāji no galvaspilsētas.
Tā kā paralēli klātienei norise bija vērojama Madonas novada bibliotēkas Facebook vietnē, referātus noklausījās plaša auditorija.
Aktivitāti atklāja iestādes vadītāja Imelda Saulīte un pašvaldības pārstāvis Zigfrīds Gora. Tika uzsvērts, ka Madonas novada bibliotēka šogad svin simtgadi un novada kultūrvēstures pieredzē, tās izpratnē varam dalīties ar visu Latviju.
Ieva Kalniņa, LU profesore latviešu literatūras vēsturē, vēstīja, ka līdzīgas norises tiek organizētas ik gadu. Parasti viena konference notiek Rīgā (pēdējos gados tā ir attālināti), otra – Latvijas novados. Galvenais akcents ārpus galvaspilsētas ir uz to, ko zinātnieki jaunu izpētījuši par personībām, kas nāk no konkrētā novada. Pērn šāda konference notika Talsos, šogad Madonā, nākamgad ir iecere par Balviem.
Reģionālās norises programma Madonā bija veidota no divām daļām. Pirmajā daļā izskanēja LU mācībspēku un pētnieku ziņojumi, kuri atspoguļoja ar Madonas reģionu saistīto literātu – Aleksandra Plensnera, Adīnas Ķirškalnes, Doku Ata, Jāņa Ezeriņa, Rūdolfa Blaumaņa – daiļradei veltītos pētījumus. Ziņojumu autori bija LU docenti, pētnieki, lektori, kultūras un izglītības jomu profesionāļi: Viesturs Vecgrāvis, Ieva E. Kalniņa, Sigita Kušnere, Benedikts Kalnačs, Sanita Dāboliņa.
Pieļauju, ka plašākai auditorijai pavisam svešs vārds ir Aleksandrs Plensners. Referātu par novadnieku nolasīja Sigita Kušnere, kuras dzimtās mājas ir Kārzdabā. Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists bija Aleksandrs Plensners. Protams, ka padomju gados viņš netika pieminēts, jo vairāk tāpēc, ka bija Latvijas militārais atašejs Berlīnē (1937-1940), Latviešu zemes pašpārvaldes ģenerāldirekcijas darbinieks, Latviešu pašaizsardzības spēku priekšnieks, Latviešu leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks (1943-1944).
Ļoti daudziem atmiņā joprojām ir skolotāja un dzejniece Adīna Ķirškalne. Izskanējušais referāts par Adīnas Ķirškalnes, Mirdzas Ķempes un Jāņa Sudrabkalna draudzību, dzejnieku saraksti vēstulēs klausītājus no novada patiesi aizrāva.
Norises otrā daļa notika diskusijas formā, tās vienojošā tēma bija "Teātris cauri laikiem un novadiem". Bija iecerēts, ka diskusiju veidos divu Madonas izcelsmes novadnieču – teātra zinātnieces, Valmieras teātra direktores Evitas Ašeradenas un Latvijas Nacionālā teātra aktrises Agneses Budovskas – saruna. Diemžēl aktrisei saslima mazulis, un šo programmas daļu bija jāiznes Evitai Ašeradenai vienai pašai.
– Man viss arī ikdienā jādara reizē, – vēstīja Valmieras teātra direktore, – Rakstu filmas scenāriju, ir iesāktas divas ainas lugai, rakstu grāmatu par Oļģertu Kroderu, un līdzās tam ir darbs Valmieras teātrī, kura ēkā joprojām turpinās rekonstrukcijas darbi. Teātra kolektīvs strādā pagaidu mājvietā – "Kurtuvē", tur rādām izrādes un jau esam saņēmuši lieliskas atsauksmes par jaunāko izrādi "Jāzeps un viņa brāļi". Teātrim tuvojas simtgade, Jānis Siliņš veido izstādi Teātra muzejā, mums pašiem būs sarīkojums Valmierā, kura laikā atskatīsimies uz teātra vēsturi. Skaidrs ir viens, ka simtgades lielā svinēšana notiks tad, kad būsim atpakaļ savā īstajā mājvietā, un tas varētu notikt 2024. gada rudenī.
Jāprecizē, ka reģionālo norisi Madonā atbalstīja VKKF, to organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Madonas novada bibliotēku, kā arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļu. Tā kā programmā bija iekļautas Latvijai nozīmīgas personības un viņu daiļrades aspekti, tā bija vērtīga norise plašam interesentu lokam.
24.10.2023.