Janvāra izskaņā piepildītā klausītāju zālē Madonas kultūras namā izskanēja Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" koncerts. Pēc ilgāka laika tā bija brīnišķīga tikšanās ar augstas raudzes mūziku un tās izpildītājiem.
Šūberts, Mocarts, Vāgners – šie vārdi komentārus neprasa. Kā jaunums klausītājiem bija igauņu komponista Lepo Sumera opusa „Musica Profana" atskaņojums. Orķestra enerģētiskā pulsācija diriģenta Normunda Šnē vadībā raisīja absolūtu apbrīnu par mūziķu tehnisko varēšanu. To, ka vērts atšķirt, kas ir profānā, laicīgā un sakrālā jeb garīgā mūzika, vēsture runā jau kopš viduslaikiem. Skaņdarbā komponists kavējās skatījumā uz laicīgo, ikdienišķo, steidzīgo, kam nekur nezūdoša un paralēli plūstoša eksistē arī garīgā jeb nemateriālā pasaule. Interesanti, ka Lepo Sumera igauņu kultūras dzīvē bija spilgta figūra, kas savu ikdienu vadīja it kā divās realitātēs – noslēgtajā un mistiskajā komponista pasaulē un aktīvajā un mainīgajā kultūras dzīves apritē – no 1989. līdz 1992. gadam viņš bija Igaunijas kultūras ministrs.
Jauneklīga degsme, izzināšanas prieks un vēlme atklāt neizzinātus horizontus raksturīga Valsts kamerorķestrim „Sinfonietta Rīga". Tā mākslinieciskais vadītājs kopš kolektīva dibināšanas ir Normunds Šnē, kas šajā koncertā atklājās kā ļoti atšķirīgu mūzikas stilu novirzienu pārvaldītājs.
Orķestra mūziķi – gados jauni, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki – ar aizrautību izzina Vīnes Klasicisma skolas muzikālo mantojumu, klausītājiem aktualizē 20. gadsimta muzikālos fenomenus un iepazīstina ar spilgtām parādībām mūsdienu mūzikas pasaulē.
– Mans pamatuzdevums bērnu mūzikas skolā ir veidot laimīgus cilvēkus, lai viņi dzīvē ir priecīgi un laimīgi, lai orientējas mūzikā, spēj atšķirt labu mūziku no sliktas, –
laikraksta uzrunāts, vēstīja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotājs Arturs Kloppe. – Mūsu skolas pūtēju orķestra „Vivo" dalībniekiem mēģinājumā prasīju, vai viņi apmeklēs kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" koncertu. Mēģinājumā bija 45 cilvēki, un viena meitene roku pacēla. Tad stāstīju viņiem ilgi un plaši, kāpēc vajadzētu iet un mācīties klausīties šādu mūziku. Nebūs tā, ka uzreiz no viena gala līdz otram nopietno mūziku sapratīsi, bet pats galvenais, ko nopietnā mūzika dod, – tā klausītājus veido laimīgākus un bagātākus. Popmūziku uztveram ātri, to sajūtam ar jutekļiem, bet nopietno mūziku uztveram ar dvēseli.
Skolēniem Arturs Kloppe atklāja, ka viņu vecumā arī pašam nopietnā mūzika ne īpaši patika: – Varbūt tāpēc, ka bērnībā mājās nemitīgi skanēja radio un tur bieži atskaņoja klasisko mūziku, caur radiouztvērēju – ne pārāk labā kvalitātē. Tāpēc spilgti atceros brīdi, kad pirmo reizi, mācoties mūzikas vidusskolā, apmeklēju simfoniskās mūzikas koncertu. Man bija 15 gadu, un tas bija šoks, cik skaista un iedvesmojoša ir dzīva orķestra atskaņotā mūzika!
Piebildīšu, ka mūsu valsts kultūras un mūzikas dzīvē kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" sniegums četrreiz novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu akadēmiskajā mūzikā –
Lielo mūzikas balvu.
Pateicoties Madonas novada pašvaldības atbalstam par lieliskā kamerorķestra koncertu pie mums (biļešu cenas bija tik draudzīgas!), izteikšu auditorijas kopīgo cerību – vismaz reizi gadā izcilo orķestri dzirdēt Madonā atkal. Gan tāpēc, ka līdzās laicīgajai mūzikai vērts nepazaudēt saskarsmi ar garīgo kultūru, gan arī tāpēc, ka kamerorķestrī spēlē mūsējās – vijolniece Marta Spārniņa un bieži koncertos piedalās otra madoniete – Rasa Kumsāre.
07.02.2020.