No 30. augusta līdz 6. septembrim Madonas novada pašvaldības vecākais speciālists kultūras jomā Aigars Noviks uzturējās Venēcijā, kur piedalījās starptautiskā kino nozares projektā.
– Mācību projektu, kurā piedalījos, organizēja Starptautiskā Kinomākslas savienība, kas dibināta 1955. gadā, – „Staru" informē Aigars Noviks. – Šogad projekts īstenojās 18. reizi. Minētā organizācija atbalsta mākslas kino jeb „arthouse", „art cinema" (kā to pazīst starptautiski). Precizēšanai teikšu, ka „arthouse" ir māksliniecisks kino darbs, bieži veidots kā neatkarīga, satura un formas ziņā netradicionāla filma. Tā radīta estētisku mērķu, nevis komerciālas peļņas dēļ. Latvijā kinoteātru, kas izrāda „arthouse" filmas, ir ļoti maz. Pamatā tie ir divi: „Splendid Palace" un „KinoBize".
Apstiprina arī nelielas valsts nelielas pilsētas pieteikumu
Kad Aigars izlasīja informāciju (tobrīd viņš strādāja kinoteātrī „Vidzeme") par iespēju pieteikties mācībām, kinoteātra vadītājs nolēma pamēģināt.
– Mācību mērķis ir integrēt mākslas kino ikviena kinoteātra repertuārā un saprast, ko ar kinoteātri darīt pēc pandēmijas laika. Tas likās vērtīgi un interesanti, turklāt mācības bija apsolītas klātienē, nevis Zoom, – atceras speciālists.
Pēc pieteikumu izvērtēšanas Aigars saņēma ziņu, ka viņa dalība projektā ir apstiprināta. Tā kā uz mācībām pretendēja neatkarīgie kinoteātri no visas pasaules, zaļā gaisma Latvijas nelielā kinoteātra pārstāvim bija kā brīnums.
Organizatoriskas detaļas
– No Baltijas projektā piedalījos es un pārstāvis no Tartu, kas arī bija pašvaldības kinoteātra darbinieks, – turpina Aigars.
– Rakstīju projektu finanšu piesaistīšanai, un Nacionālais kino centrs to akceptēja, nosedza dalības maksu mācībām, kas risinājās Venēcijas filmu festivāla dienās. Projekta organizatoru doma bija pēc mācībām paspēt noskatīties festivāla filmas, jo daudzu kinoteātru darbiniekus normālā prakse ved uz festivāliem, kur viņi noskatās filmas un tad veido sev vēlamo programmu.
Projekta piepildījums
Jautāts par apmācībām, Aigars atklāj, ka dienas bija absolūti piepildītas ar intensīvām prezentācijām, vakaros savukārt bija grupu darbs, un tikai pēc tam laiks atlika filmu skatīšanai. – Venēcijas kino festivāls mūsu gadījumā nebija prioritāte. Galvenais akcents bija mācības. Es pats noskatījos tikai vienu festivāla filmu, jo biļetes nemaz tik vienkārši uz tām dabūt nevarēja, – komentē novadnieks.
Viņš piebilst, ka apziņa, ka esi pasaules mēroga pasākumā no tik mazas pilsētas, bija mulsinoša: – Kopumā bijām 50 projekta dalībnieku, neskaitot lektorus un organizatorus. Laiks bija saplānots universitātes režīmā: lekcija pēc lekcijas, aptverot visu kino industrijas tēmu loku, sākot no finansēm, budžeta, mārketinga, filmu ražošanas un izplatīšanas, ietverot dažādus pieredzes stāstus. Tāpat šobrīd aktuālais jautājums, kā komunicēt ar auditoriju un kā to dabūt atpakaļ kinoteātrī. Daudzas tēmas man bija jaunums, jo pārstāvu kinoteātri, kas ir pavisam niecīga vienība, salīdzinot ar kinoindustrijas vērienu.
Kinoteātris kā kultūras iestāde
Klausoties prezentācijas, Aigaru īpaši iepriecināja un iedvesmoja tas, ka vecajā Eiropā par kinoteātri runā kā par kultūras iestādi, nevis vietu, kas vairāk izskatās pēc popkorna patēriņa punkta vai izklaides salas.
– Protams, daļai auditorijas arī izklaide ir svarīga, bet tā nebūt nav prioritāte, – vēsta speciālists. – Kādā no dienām, kas ritēja Venēcijas filmu festivāla ietvaros, mums bija paneļdiskusija, kurā piedalījās Eiropas Kinoakadēmijas prezidents, pārstāvji no Amerikas Savienotajām Valstīm, un šajās sarunās bija jūtamas tendences, kas valda pasaulē. Eiropa tur roku uz pulsa, bet ļoti lepojas ar savu kino klasiku. Francijā, Itālijā ir nodibināti institūti, kas gadiem strādā ar kino klasikas popularizēšanu un pētīšanu. Analizējot mākslas kino, zinātnieki ierauga tendences, kas ietekmējušas kultūras vēsturi un sabiedrību. Filmas ir veidojušas un noteikušas būtiskas vērtības sabiedrības attīstībā. Savukārt pārstāve no Amerikas apgalvoja, ka viņus tas neinteresē, Amerikā tā nav aktualitāte, viņiem galvenais ir dabūt kinozālē cilvēkus, lai pēc pandēmijas tos izklaidētu un ļautu atpūsties. Kāpēc domāt, piemēram, par holokaustu, ja tā vietā var rādīt plikus cilvēkus un to, kā viņi atpūšas.
Paņemt savam darbam nepieciešamo
Eiropas piegājiens jautājumā par auditorijas „atkarošanu" par labu kinoteātru piepildījumam pēc pandēmijas ir daudz diplomātiskāks, rafinētāks, – atzīst Aigars. – Eiropa runā par dažādu auditoriju piesaisti – vajag pastrādāt un atkal uzrunāt dažāda veida publiku. Šobrīd īpaši populāri ir domāt par minoritātēm – kā uzrunāt tumšādainos, kā – sieviešu publiku, stratēģija skar atsevišķo, īpatno, kultūras dažādību.
Pēc diskusijās un prezentācijās dzirdētā vērtīgākais mūsu novada speciālistam šķiet iespēja paskatīties uz lielo kopumu, lai tad izfiltrētu un pārdomātu, ko īsti no visa paņemt savam darbam: – Svarīgi saprast, kas mūsu apstākļos Madonā uz vietas ir aktuāls. Nav jēgas tērēt laiku, enerģiju un resursus, ja tas nav cilvēkiem vajadzīgs. Protams, publika ir arī jāaudzina, un ar „arthouse" filmām to pamazām varam darīt. Radināšana, stāstīšana, ka kinoteātris ir kultūras un izglītības vieta, – to noteikti vajag. Pašvaldības kinoteātrim ir liela priekšrocība tajā, ka mūsu uzdevums nav izklaidēt publiku, pielāgoties viņu gaumei un vēlmēm. Varam piedāvāt arī augstvērtīgu un izglītojošu filmu repertuāru, paplašinot ikviena redzesloku.
Pandēmijas laiks ir jāaizmirst
Aigars atklāj, ka projektā sastaptie cilvēki par pandēmiju daudz nerunāja. – Privāto kinoteātru pārstāvjiem kā jau uzņēmējiem svarīgākais bija šodienas jautājums – kā dabūt kinoteātrī publiku, – komentē viņš. – 2019. gads vēsturiski parādās kā atskaites punkts, līdz ar kuru kino ziedu laiki pasaulē beidzās. Pārrunājām lietas, kas apmeklējumu ir ietekmējušas, apskatījām grafikus un līknes, kā pa gadiem kino apmeklējums dažādās valstīs ir audzis un tad 2019. gadā radikāli krities. Tiekoties Venēcijā, kino industrijas pārstāvji pauda, ka pandēmijas laika posmu viņi vienkārši aizmirst, izslēdz no apziņas un sāk visu no jauna, no nulles. Pie mums tā tomēr nav – cilvēki joprojām turas pie pagātnes, maļ un pārmaļ notikušo, nelaiž vaļā piedzīvoto. Uzņēmēju piegājiens par jauna darba cēliena uzsākšanu man ļoti patika.
Starptautiskā kino festivāla filiāle
Priecīgā ziņa pašu mājās ir tā, ka no 14. līdz 24. oktobrim Latvijā notiks Rīgas Starptautiskais kino festivāls un Madonas kinoteātris būs šī festivāla filiāle. – Mēs rādīsim festivāla filmas tajā pašā laikā kā galvaspilsētā. Uz Madonu tiks atvestas kopumā trīs filmas, un katrai no tām līdzi atbrauks arī lektors, kas iepazīstinās ar filmu plašāk. Tas ir liels sasniegums Madonai un kinoteātra „Vidzeme" apmeklētājiem, tāpēc ir vērts sekot informācijai un būt klāt filmu izrādīšanas brīdī, – uzsver speciālists.
15.09.2021.