Lubānas kultūras nama lauku kapela “Meldiņš” dibināta 2003. gadā. To joprojām vada Andris Dzenis, ap sevi pulcējot latviešu tautas mūziku mīlošus cilvēkus.
Par savu misiju kapela uzskata latviešu tautas mūzikas saglabāšanu. Tās repertuārā ir dažādas jautras un liriskas dziesmas, kuras dziedot muzikanti rod prieku sev un priecē citus. Lai piemeklētu mūziku katram dzīves gadījumam, tiek mainīti mūzikas instrumenti, kurus dalībnieki pieprot spēlēt. Gadu gaitā spēlēta gan flauta, gan vijole, akordeons, cītara, bungas, basģitāra un, protams, darbināts visiem pieejamais instruments – balss.
Lauku kapela "Meldiņš" regulāri piedalās arī Vispārējos Dziesmu un deju svētkos.
– Esam spēlējuši 2008., 2013., 2018. gada Dziesmu svētkos un spēlēsim arī šovasar, – apliecina kapelas vadītājs Andris Dzenis.
– Parasti spēlējam Vērmanes dārzā, kur lauku kapelu maratonam dota viena diena. Šogad būs jāspēlē gan Esplanādē, gan Vērmanes dārzā. Daudz laika spēlēšanai mums nedod, jo Latvijā esam apmēram piecdesmit kapelas, katrai tiek pa divpadsmit minūtēm. Kamēr uzej, nonāc – spēlēšanai paliek trīs dziesmas. Teikšu atklāti – man laikam šovasar būs pēdējie Dziesmu svētki, bet kas zina…
Raksturojot kapelas dalībniekus, vadītājs aizdomājas: – Nav vairs to daudzo muzikantu, kas bija. Lubānā kādreiz darbojās pūtēju orķestris, bija koklētāju ansamblis, dažādi vokālie ansambļi, tagad pūtēju vairs nav, ir tikai skolotāja Vineta Krēsliņa, kas mūzikas skolā bērniem māca flautas spēli. Lauku kapelā no jaunajiem neviens piedalīties negrib. Viņus interesē sava mūzika, kas vairāk ir eiropeiska – trīs ģitāras, bungas. Lai noskaņotu cītaru, man vajag trīs stundas – stīgu tur ir mežonīgi daudz. Kurš jaunais gribēs ar to ņemties? Mana doma ir tāda, ka lauku kapelām Latvijā tomēr ir jābūt! Paklausieties melodijas, ko spēlē Latvijas radio un televīzijā! Tās vienreiz var noklausīties, bet tautas atmiņā tās parasti nepaliek. Savukārt Alfrēda Vintera dziesmas joprojām gribas dziedāt līdzi, šīs melodijas tautai ir zināmas. Savu latviešu kultūru mums vajadzētu stutēt. Deja, dziesma, valoda, tautastērps – tas jāceļ godā. Jaunajiem, kas nāk mūsu vietā, šīs vērtības jāpārmanto, lai arī viņi turas pie latviskā.
– Esmu arī dziedājis korī, – turpina Andris Dzenis. – 1965. gadā dziedāju Lubānas korī, un mēs piedalījāmies Dziesmu svētkos. No Maskavas toreiz bija atbraucis Aleksejs Kosigins (PSKP CK vadošs darbinieks), Mežaparka estrādē ieradās valdības delegācija. Pats biju tenoros, stāvējām estrādes augšā, 5. rindā. Labi varēja redzēt, kur valdība apsēžas, jo visi bija tērpušies tumšās drēbēs. Pārējā tauta – raiba, gaiša, viņu kvadrātā – visi tumši. Kad koris nodziedāja "Jāņu vakaru", tauta kādas piecas minūtes aplaudēja. Viss Mežaparks šalca, tika prasīts atkārtot vēlreiz. Diriģenti raustījās, tad laikam kāds devās prasīt atļauju uz melno kvadrātu. Atļāva, un kopkoris divreiz šo dziesmu nodziedāja.
Andris Dzenis atcerējās, ka vienmēr padomju laika Dziesmu svētkos piedalījusies armija – dziedoši ansambļi, dejotāji un pūtēju orķestris.
– Šodien esam sanākuši Haralda Medņa mājā. Savulaik ar dziesmu Haralds Mednis lazdoniešus apvienoja un ar savu mūzikas mīlestību panāca, ka lauku koru skatē Medņa koris ieguva 1. vietu. Lubāniešiem tika 2. vieta. 1965. gadā, kad ar kori biju Mežaparka lielajā estrādē, mēs dziedājām tautasdziesmu "Bēdu manu lielu bēdu". Šodien to arī padziedāsim, jo Haralda Medņa mājā ir jāskan dziesmai! – sanākušos kopīgai dziedāšanai iedvesmoja kapelas vadītājs.
Lai gan kapela "Meldiņš" vairāk spēlē danču mūziku, kolektīva dalībnieki vienmēr draudzējušies ar tautasdziesmām. – Agrāk kad bija kulšanas talkas un visas pārējās talkas, tāpat kristības, kāzas, citi pasākumi, visi dziedāja un dancoja līdz vēlai naktij, – atcerējās Andris Dzenis. – Tagad pirmo pantiņu dziesmai zina, tālāk nezina. Es pats jau arī tāds esmu. Dziesmu pūrs man ir ļoti liels, to varētu sagrupēt pa tradīcijām – kāzu dziesmas, Ziemassvētku dziesmas, bet ir arī tādas dziesmas, kas stāsta par ūdeņiem – upēm, jūru, ezeriem. Kā jūs domājat, par kuru Latvijas upi ir visvairāk dziesmu? Jā, par Gauju! Bet mēs tagad dziedāsim latviešu tautas dziesmu par jūru – "Jūriņ' prasa smalku tīklu"…
16.05.2023.