3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājās līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Tieši pēc mēneša – 3. oktobrī – Dagnija Baltiņa devās savā pirmajā darba vizītē uz bibliotēkām ārpus Rīgas, un kā viņas pirmā izvēle bija Madonas novada bibliotēka, Vestienas pagasta un Ērgļu pagasta bibliotēkas. Vizītes noslēgumā LNB direktore apmeklēja arī R. Blaumaņa memoriālo muzeju "Braki".
Dagnija Baltiņa ir starptautiski atzīta kultūras mantojuma eksperte ar ilggadēju pieredzi UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā no 2008. līdz 2016. gadam. Viņa ir pārstāvējusi Latviju UNESCO Izpildpadomē, esot tās viceprezidente, UNESCO normatīvo instrumentu un kultūras mantojuma politikas eksperte, īpaši Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības, un dokumentārā mantojuma jautājumos.
Dagnija Baltiņa absolvējusi Hārvarda Universitāti, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un Brandenburgas Tehnisko universitāti, iegūstot maģistra grādu pasaules mantojuma studijās un stažējoties arī Dīkinas universitātē Austrālijā. Šobrīd – doktores grāda pretendente vēstures zinātnē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.
LNB Speciālo krājumu departamentu vadījusi no 2018. gada, attīstot LNB zinātniski pētniecisko darbību un speciālo krājumu sakārtošanu un pārvaldību. D. Baltiņas vadībā izstrādāta bibliotēkas pētniecības stratēģija, kas izceļ pētniecības un interpretācijas vietu un nozīmi bibliotēkas darbā.
– Nacionālā bibliotēka Latvijā ir apliecinājums un pierādījums tam, ka Latvijas izaugsme, drošība un izcilība sakņojas lasošā, grāmatas un zināšanas novērtējošā un sarunāties, izzināt alkstošā sabiedrībā, – uzsvērusi LNB direktore: – Šie un citi Nacionālās bibliotēkas atbildībā esošie jautājumi ir nepārejoši, un mūsu uzdevums būs tos konsekventi uzturēt aktuālus, domājot gan par Latvijas attīstību, gan demokrātijas stiprināšanu, gan mūsu bagātā mantojuma saglabāšanu. Es ticu, ka tuvākajā desmitgadē, strādājot kopā ar visām Latvijas bibliotēkām, valsts institūcijām un privāto sektoru, LNB padarīs bibliotēku par ikviena Latvijas iedzīvotāja un institūcijas paradumu, balstu un vērtību.
Tiekoties Madonā, viešņa vispirms iepazinās ar mūsu novada bibliotēku.
– Tas bija plānots ļoti mērķtiecīgi, ka pirmajā vizītē brauksim uz Madonas novadu, zinot, cik augsts novērtējums ir Madonas novada bibliotēkām kopumā, – par savu izvēli teica Dagnija Baltiņa. – Nolēmām sākt sarunu bibliotēkās, kam ir augsta pašapziņa, kas redz savu ietekmi reģionā un kam ir lielāks atbalsts no vietējās pašvaldības. Pārņemot Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadību no Andra Vilka, kurš ir bijis mans mentors un sarunu biedrs, esmu priecīga turpināt viņa aizsākto sadarbību ar augsti novērtētām bibliotēkām Latvijā un ceru, ka mēs spēsim būt jums gan aizstāvji, gan viedokļu paudēji par bibliotēku nozīmi plašākā kontekstā – reģionālajā attīstībā un labklājībā, cilvēku noturēšanā un arī ekonomiskajā attīstībā. Vēlamies, lai ne tikai LNB, bet ikviena Latvijas bibliotēka kļūst par iedzīvotāju paradumu, vērtību un atbalstu. Lai ikviens cilvēks pat tad, ja kādu gadu vai divus uz bibliotēku nav nācis, savā apziņā rod domu, ka bibliotēka ir viņa pagarinājums, turpinājums un pastāvīgs atbalsts ikreiz, kad viņam to vajag. Mums ir būtiski turpināt runāt, ka bibliotēkas ir interesantas arī privātajam sektoram, jo, ja ir lasoša vietējā kopiena un sabiedrība, tad ir labāki darbinieki, lielāki ieguvumi un labāk attīstās vietējā uzņēmējdarbība, labklājība un ekonomika. Priecājos būt pie jums un lepojos par to, ko šeit redzu! Paldies par viesmīlīgo uzņemšanu!
Kopā ar direktori ar novada bibliotēku darbiniekiem tikās LNB Bibliogrāfijas institūta speciālists Ansis Garda, kura pārziņā ir komplektēšanas jautājumi un digitālo pakalpojumu pieejamības attīstības virzība, vīzija par vienotu informācijas sistēmu valstī; kā arī Diāna Rudzīte, LNB Bibliotēku attīstības centra statistikas un datu analīzes eksperte.
08.10.2024.