24. septembrī Cesvaines pilī ritēja grāmatas „A una corda. Uz vienas stīgas. Līvija Akurātere dzejā, fotoimpresijās, atmiņās" atvēršanas svētki.
Cesvaines amatierteātris režisores Aldas Albertes vadībā bija iestudējis Līvijas Akurāteres dzejas uzvedumu, ko ar dziesmām un ģitārspēli kuplināja brīnišķīgā dziedātāja un aktrise Ieva Akuratere. Grāmatas svētki vienlaikus bija plenērs – Cesvaines pils, pasākuma dalībnieku un interjerā esošo ziedu studija, kurā nemanāmi darbojās Ērika Dogana, Danute Vēze, Valērijs Baida, Maija Jakoviča, Olita Šlesere (zīmējumus un skices pēc sarīkojuma varēja apskatīt stilizētā ekspozīcijā). Pasākumu sadarbībā ar Cesvaines pili un kultūras namu organizēja Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība. Grāmatu sakārtojusi Ieva Akuratere un Sanita Dāboliņa.
Izdevuma titulfigūra un saturs
Līvija Akurātere (1925-2017) bija visu cienīta un mīlēta teātra zinātniece, amatierteātru kustības azartiska atbalstītāja, studentu un kolēģu augsti vērtēta, cienīta un mīlēta Latvijas Kultūras akadēmijas profesore. Grāmatā, kuras vāku rotā viņas tuvplāna portrets, publicēts teātra zinātnieces un pedagoģes dzejoļu krājums „A una corda. Uz vienas stīgas". Izdevums papildināts ar kodolīgām autobiogrāfiskām piezīmēm, kas kopumā ir maza poētiska liecība par paaudzi, kura izauga kara laikā un kam vēlāk nācās dzīvot teju divas dzīves. Lai radītu priekšstatu par inteliģences gaitām, izjūtām, ierobežojumiem, uzdrošināšanos būt patiesiem, vēsturisko pārmaiņu ietekmi uz radošām personībām, krājums papildināts ar Līvijas Akurāteres draugu un kolēģu atmiņām un 130 fotogrāfijām, kas veido personisku ieskatu viņas mūžā.
Nav mazsvarīgi, ka Līvijas Akurāteres "sirds biogrāfija" dzejā ir izglābta: pēc autores pašas ieceres tā bija domāta tikai un vienīgi atvilktnei. Pateicoties viņas meitai Ievai Akuraterei, materiāls nav atmests, bet ieraudzījis dienas gaismu.
Vēsturiskie līkloči ved uz Cesvaini
Kāpēc grāmatu izdevusi Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība? Dziedātājas Ievas Akurateres vecvectētiņš 20. gadsimta 30. gados dzīvojis Cesvainē, Cesvaines stacijā, kur pie viņa nereti ciemojusies dziedātājas mamma Līvija Akurātere. Meklējot manuskripta izdevēju, Ievas Akurateres ceļi krustojās ar Cesvaines kultūras veicināšanas biedrības vadītāju Sanitu Dāboliņu, un Sanita idejai teica atsaucīgu "jā". Stāsts par Līvijas Akurāteres vectētiņu savukārt būs publicēts topošajā „Cesvaines grāmatā, V".
Dāvinot jauno izdevumu atbalstītājiem, tika uzsvērts, ka finansiāli par to parūpējies Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latviešu fonds Amerikā, Madonas novada pašvaldība un vairāki privātie ziedotāji. Būtiski, ka Madonas teātru režisores Skaidrīte Strade un Monika Brieze arī uzrakstījušas savas atmiņas par Līviju Akurāteri, kas bieži bija mūsu amatiermākslas kolektīvu iejūtīga un labvēlīga vērtētāja skatēs un festivālos.
Uzrunas grāmatas atvēršanas svētkos
– Cesvaines pils šodien vibrē dzejas, mūzikas, teātra un tēlotājmākslas vibrācijās, – sanākušos uzrunāja sarīkojuma vadītāja Sanita Dāboliņa. – Mēs tiekamies dabas pilnbriedā un laikā, kad teātra zinātniece Līvija Akurātere svinētu savu 97. dzimšanas dienu, kas sesto gadu notiek bez viņas pašas klātbūtnes. Šodien Līviju iepazīstam caur viņas sirdsdarbu – dzeju, kas izdota grāmatā „A una corda. Uz vienas stīgas" un kurā iekļautas atmiņas un fotogrāfijas, apliecinot jubilāres dzīvi un darbu mūža garumā.
– Bērnībā māmiņa auklē bērnu, bet tad pienāk brīdis, kad bērns auklē māmiņu, – aizdomājās Ieva Akuratere. – Līdz 85 gadiem mana māmiņa bija kā raķete, visslavenākie viņas stāsti bija par to, kā viņa dejoja pēc skatēm, festivāliem vai citiem sarīkojumiem ar jaunajiem aktieriem, kuri, lai izdancinātu Līviju Akurāteri, esot pat stāvējuši rindā. Savukārt par vislabākajiem un godīgākajiem māmiņa uzskatīja tieši amatierteātru aktierus, jo viņi spēlē no visas sirds, to vēlas, un tas ir viņu dedzīgais aicinājums. Arī Cesvaines teātris ir manas māmiņas samīļots, un viņa mēdza uzsvērt, ka teātris ir kā paralēlā realitāte. Māmiņai bija kādi 88 gadi, kad viņa saņēmās un sakārtoja savus dzejoļus izdošanai. Kad viņa aizgāja citā saulē, manuskripts palika man. To nolēmām papildināt ar laikmeta kontekstu, un savas atmiņas uzrakstīja literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis, režisore Anna Eižvertiņa, Ausma Kacena, vairāki aktieri. Nacionālā teātra aktieru kurss, kurā ir Egils Melbārdis, Dita Lūriņa, bija mammas mīluļi. Savukārt tagad, kad izdevums nācis klajā, visi, kuriem interesē Līvijas Akurāteres degsme uz latviešu teātri, viņas personība un patriotisms, esat aicināti iegādāties un atvērt šo grāmatu!
4.10.2022.