Laikā no 29. jūnija līdz 3. jūlijam ar Polijas vēstniecības Rīgā atbalstu Liepājā notika starptautisks projekts – liturģiskās mūzikas darbnīcas „Jēzu, uzticos Tev!".
Poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka vadībā darbnīcu dalībnieki no visas Latvijas uz brīdi veidoja vienotu kori, cītīgi apmeklēja un darbojās mēģinājumos, divas dienas pavadīja ierakstu studijā (ieraksta rezultāts korim ar orķestri būs dzirdams Radio Marija ēterā 17. jūlijā pulksten 20), piedalījās liturģijā Svētā Franciska baznīcā Rīgā, kur ar komponista dziesmām un komentāriem papildināja dievkalpojumu un aizkustināja pārsteigtos klausītājus. Godā tika celta tikko izdotā Pāvela Bembeneka liturģisko dziesmu grāmata latviešu valodā, klātienē saņemta pateicība no Polijas Republikas vēstniecības Rīgā vēstnieces Monikas Mihališinas.
Bagāta pieredze un tikšanās
Viesojoties Latvijā, komponists Pāvels Bembeneks iepazinās arī ar arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, bīskapu Andri Kravali, tikās ar komponistu Rihardu Dubru, sniedza interviju radio un velobraucienā apmeklēja Ikšķili, svētā Meinarda salu.
– Mūzika ir viens no veidiem, kā mēs padarām klātesošu Radītāju, – uzsvēra harizmātiskais komponists un diriģents Pāvels Bembeneks. – Neatkarīgi no tā, kas esam sabiedrībā, patiesība dod prieku un drošību, bet mūzika ir Radītāja klātesamības zīme radībā. Neviens neesam ideāls vai pilnīgs (tikai Dievs ir pilnīgs), bet ar latviešu dziedātāju grupu pāris dienu laikā izdevās izveidot jaukto kori, kas patiešām labi dzied. Visvērtīgākais tajā, ko darām, ir fakts, ka esam patiesības liecinieki veidā, kādā to protam. Uz Latviju devos ar apziņu, ka šī ir zeme, kurā dzīvo un strādā komponists Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, un atkal jau guvu apstiprinājumu tam, ka mūzika ir lielisks rīks, kas iet pāri jebkādām robežām.
Organizatoru atziņas
– Gandrīz nedēļu varējām dzīvot normālībā! – gandarījumu par paveikto pauž pasākuma organizatore Kristīne Locika.
– Man šķiet, ka tagad esam nedaudz savādāki, vismaz es – ir pazudušas dziļi smadzenēs sēdošās bailes, iegūta pārliecība – Dievs ir labs un ir vērts Viņam uzticēties. Jā, Pāvels Bembeneks atzina, ka šīs ir vislabākās darbnīcas, kādas bijušas. Dziedāšana nenoliedzami ir smags fizisks darbs, kuru vieglu padara tikai gaiša sirds, kas ilgojas pēc Dieva un sadraudzības. Paldies visiem par šo sirdi, par mīlestību un cieņu, kādu katrs parādīja katram! Tik daudz skaistu dziesmu izdziedājām, un vēl tik daudz neizdziedātu!
Dalībnieku gūtais
Madoniete Ināra Caune atzina, ka pēc dalībnieku kopīgām lūgšanām un Dieva plāna sapnis piepildījās – liturģiskās mūzikas darbnīcas Liepājā varēja notikt: – Sirds priecājās par iespēju tikties klātienē un būt kopā ar komponistu Pāvelu Bembeneku, darbnīcu organizatori Kristīni Lociku un visiem pārējiem darbnīcu dalībniekiem. Apguvām jaunus komponista skaņdarbus, kā arī atkārtojām zināmos, tādējādi bijām vienotā lūgšanā ar dziesmām. Sirds sitās priekā, klausoties dzīvā Dieva liecinieku Pāvelu Bembeneku, kā arī viņa mīlestības mācību un paraugu kopumā.
Darbnīcām atvēlētā nepilnā nedēļa paskrēja ļoti ātri. Šai laikā tikām bagātināti, izglītoti un piepildīti pozitīvām emocijām un vērtīgām pamācībām. Atklājās, cik dažādi esam raksturu, pieredzes, emociju ziņā, bet komponista paraugs mācīja tiekties pilnīgā mīlestībā uz ikkatru un ik brīdi.
Brīvos brīžus piepildījām maksimāli lietderīgi – jūras apmeklējums ar peldi un sauļošanos, pastaigas gar jūru, skrējiens gar jūru, kā arī slavēšana jūras krastā. Īpaši saviļņoja iespēja apmeklēt Svētās Trīsvienības katedrāli un apskatīt lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē. Ar draudzes ērģelnieces, kādreizējās madonietes Ilzes Tomsones atļauju mazliet izjutām instrumenta spēlēšanas prieku.
Darbnīcu beigu posmā piedalījāmies Svētajā Misē Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu draudzes baznīcā. Braucot mājup, ceļā pavadītais laiks tika piepildīts ar slavēšanas un pateicības dziesmām. Pateicība Dievam par visām žēlastībām!
Atgriezeniskajā saiknē – dzeja
– Arī man atkal bija dots piedalīties liturģiskās mūzikas darbnīcās Liepājā, – gandarījumu pauda Gulbenes katoļu draudzes priesteris Pāvils Kamola. – Un atkal kā neparasts brīnums šķita, ka no tik dažādiem, pat dažreiz viens otram nepazīstamiem cilvēkiem tika izveidots koris, caur kuru izskanēja ne tikai četrbalsīgie, skaistie kora dziedājumi, bet visiem – gan dalībniekiem, gan tiem, kuri ar kori sastapās ierakstu studijā un Sv. Franciska baznīcā Rīgā, – bija iespēja pagaršot siržu vienotību, atbalstu dzīves cīņai par vērtībām un paša Dieva pieskārienu, kas darbojās diriģentā Pāvelā, mūsos, mūsu talantos, kopīgās ticības pamatā un sajūsmā par mūzikas skaistumu.
Otra lieta, kas uzrunāja, bija sirds spontanitāte, kas grib ar pārējiem satikties un dziedāt. It kā ar kora mēģinājumiem un tik laba līmeņa kora dziesmām vēl būtu par maz. Bet tā notiek, jo cilvēka sirdi nevar aizpildīt kaut visskaistākās pasaules dziesmas vai skaņdarbi. Tādēļ gribas būt saziņā ar otru – runāties, pastaigāties, pabaudīt jūru, kā arī slavēt ar ukulelēm un balsi. Viena slavēšanas pieredze bija īpaša, kad mēs, vairāki cilvēki, dziedājām un spēlējām mola galā. Pateicība Dievam par šo skaisto laiku, komponistu un diriģentu Pāvelu, kā arī katru no mums! Lai skan dzeja!
Sirds mūzikas darbnīca
Klusuma stihijas/ sulīgā varavīksne/ un Iemiesotā Vārda/ vismaigākie pieskārieni/ pielūgsmes dziesmai…/ Akordu šūpošanās/ jaukie pakāpieni/ un solo balss/ neparastā garšviela/ no Viņa sirds…/ Draudzes baznīcā/ un sētas pagalmā,/ Liepājas molā/ un visā pasaulē/ mana mūzika…
9.07.2021.