Ar devīzi „Katram savs tautastērps" Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) „Ērgļi" 16. janvārī svinēja četrdesmitgadi.
Emocionāls sarīkojums, pārsteidzoša izstāde, kas līdz 23. janvārim skatāma Ērgļu saieta namā, – tā īsi var raksturot notikušo. Izstādē pamatā pārstāvēti Vidzemes (Ērgļi, Vecpiebalga, Rietumvidzeme, Vestiena, Rūjiena, Krustpils, Lielvārde, Madona, Prauliena) tautastērpi. No Latgales novada skatāma Dienvidlatgales snātene un Ziemeļlatgales brunči, no Augšzemes – Neretas un Slates brunči, arī Zemgales krāšņie brunči. Nepilns tērpu komplekts pārstāvēts ar arheoloģiskajiem sieviešu un vīriešu tērpiem.
– Kopš iepriekšējiem svētkiem daudz audeklu noausts, – aizdomājās TLMS „Ērgļi" vadītāja Sandra Lauberte. – Esam iepazinuši krāsas, ko dod augi, un daudzās vietās vadījuši darbnīcu „Dabas krāsotava". Esam izpētījuši, kāds varētu būt Ērgļu tautastērps, un izveidojuši 19. gs. vidus Ērgļu sievietes tautastērpu, kas redzams šodienas izstādē. Ar to piedalījāmies tautastērpu skatē Dziesmu svētku laikā un ieguvām augstu novērtējumu.
Runājot par šodienu, vadītāja neaizmirsa audējas, kuras nesenos gados aizsauktas mūžībā: – No mums atvadījušies mūsu pamata cilvēki: Tautas daiļamata meistare Elza Kurmēna, krāsu un dziesmu zinātāja Zinaīda Sagša un radošais gars – Lonija Bērzkalne. Ceru, ka viņas mūs redz, un domās šodien esam kopā ar viņām.
Par izstādes ieceri Sandra Lauberte pavēstīja: – Iepriekšējos Dziesmu svētkos (2013. gadā) gājām gājienā, un mums bija piepulcējušies jauni dalībnieki, kuriem nebija sava tērpa. Pēc gājiena tika nolemts – katram būs savs tautastērps. Šodien redzams ceļš uz to: ir autori, kam vēl nav tapis krekls vai nav ko galvā likt, bet nākamajos Dziesmu svētkos no galvas līdz kājām jau būsim tērpušās savos darinājumos.
Izstādē izliktas arī Madonas muzeja veidotās planšetes ar bagātu informatīvo materiālu. Ceļojošās izstādes „Tautas apģērbs un mode" autore Anete Karlsone pastāstīja: – 2008. gadā tapusī izstāde aizvien ceļo pa Latviju. Tautas apģērbs un tautastērps nav gluži viens un tas pats. Tas, ko šodien saucam par tautastērpu, ir ļoti līdzīgs tērpam, kādā ģērbās latviešu zemnieki 19. gs. vidū. Šodien tas ieguvis citu jēgu un citu lietojumu, jo ir mūsu kultūras mantojuma bagātības atspoguļojums. Tautastērpa būtiska un neatņemama sastāvdaļa ir amatnieciskās kvalitātes. Ir svarīgi, lai šis tērps būtu darināts ar lielu amatniecisku rūpību un prasmi. Lai Vidzemes sievu cepure ir izšūta, nevis tās rakstiņi ir izkrāsoti. Lai brunči noausti no kārtīga materiāla, lai krekls ir izšūts un šo darbu iekrāso stāsti, ko sievas un meitas ir stāstījušas, darinot tērpu. Tā ir lielākā vērtība, mūsu dzīvā dvēsele.
Anete piebilda, ka savu latvisko identitāti varam rādīt, ne tikai tērpjoties pilnā goda tērpā. Savu šodienas tērpu varam veidot ar latviskām iezīmēm, tā paužot lepnumu par to, ka esam latvieši, ar tik bagātu kultūras mantojumu.
Madonas muzeja speciāliste Laima Garā akcentēja studijas vadītājas nozīmi: – Ērgļi, jūs varat priecāties, ka jums ir tāda vadītāja! Sandra skrien Latvijai pa priekšu, jo devīze „Katram savu tautastērpu" likta, sagaidot valsts simtgadi. Jūs par to esat sākušas domāt daudz agrāk, turklāt jāuzteic acīmredzamais, ka darināt arī vīriešu tērpus, kas parasti nenotiek. Kad puišiem jāvelk kas mugurā, tas notiek pēc atlikuma principa. Sievietes izceļas, bet vīrieši atstāti novārtā.
Ērgļu novada pašvaldības vadītājs Guntars Velcis audējām vēlēja nezaudēt aizrautību, pētīt vēsturi, radīt šodienas vēsturi, jo pēc gadiem 50 tiks pētīts jau meistaru šodien radītais.
TLMS „Ērgļi" vadītājai Sandrai Laubertei par ilggadēju, radošu ieguldījumu latviešu tautas lietišķās mākslas tradīcijas saglabāšanā, attīstībā, popularizēšanā tika pasniegts LNKC Atzinības raksts.
Audēju vārdā vadītāju sveica Līvija Groza: – No kolektīva četrdesmit gadiem trešdaļa pagājusi Sandras zīmē. Viņas vadībā esam audušas galda klājumus, pievērsušās pirts lietām un augu krāsošanai. Rokdarbiem Sandra pratusi piesaistīt dažādu paaudžu audējas, arī jaunās. Tā turpināt!
Jubilārus sveica Jumurdas pagasta pārvaldes, R. Blaumaņa muzeja „Braki", tradīciju kopas „Pulgosnieši", Kalsnavas arborētuma, Sarkaņu Amatu skolas pārstāvji un citi.
Noslēgumā Ērgļu novada pašvaldības kultūras darba organizatore Sandra Avotiņa atgādināja studijas sākotnē skandēto tautasdziesmu: „Kopā augām mēs māsiņas,/ Visas mīļi dzīvojām;/ Vienai bija nītis, stelles,/ Otrai zelta kamolītis."
Sadarbībā ar Inesi Mailīti
materiālu publicēšanai sagatavoja INESE ELSIŅA