Aizvadītajā sestdienā Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars" notika Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) sezonas atklāšanas koncerts.
Vērienīgajā programmā, liepājniekiem sadarbojoties ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā, izskanēja Gustava Mālera Pirmā simfonija un Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, kurā solists bija Moldovā dzimušais amerikāņu pianists Aleksandrs Palejs.
Izvēle sezonas atklāšanā
Gustava Mālera Pirmā simfonija komponēta laikā, kad meistars pameta darbu Leipcigas operā un sāka strādāt Budapeštas operā. Tobrīd viņam bija 27 gadi. Simfonija zināmā mērā ir autobiogrāfiska, un tajā var atrast atsauces uz komponista pārdzīvotu nelaimīgu mīlestību. Simfonijas dramaturģijā izpaužas Mālera daiļradei kopumā raksturīgie kompozīcijas principi: dziesmas, dejas un marša žanru izmantojums, motīvu intonatīva vienotība, fināla kā cikla virsotnes traktējums, tonālo attiecību brīvība, kā arī lirikas un groteskas apvienojums. Tā kā Mālera simfonijas izceļas ar vērienīgām partitūrām un ievērojami plašāku orķestra sastāvu, Liepājas Simfonisko orķestri Mālera Pirmās simfonijas atskaņojumā papildināja mūziķi no Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra.
Klaviermūzikas pērle
Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts dažkārt dēvēts par krievu klasiskās mūzikas ikonu. Tā sākotnējo versiju esot izbrāķējis ievērojamākais tā laika Krievijas pianists Nikolajs Rubinšteins. Citās domās par to bijis Ferenca Lista audzēknis Hanss fon Bīlovs, kas piekrita būt par darba pirmatskaņotāju Bostonā un rūpīgi to iestudēja. Vēlāk arī skarbās kritikas autors Rubinšteins savas domas par „neizdevušos" skaņdarbu mainīja un kā diriģents piedalījās klavierkoncerta pirmatskaņojumā Maskavā. Pianistam Čaikovska Pirmais klavierkoncerts nav viegls uzdevums, tas prasa iedziļināšanos un virtuozitāti. Darbā ģeniāli apvienojas smalkums un ekspresivitāte, bet tā zīmīgo sākuma tēmu būs dzirdējis teju katrs – bieži tā izmantota visdažādākajās dzīves situācijās.
Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerta solists, amerikāņu pianists Aleksandrs Palejs klavieres sācis spēlēt sešu gadu vecumā, ar pirmo solo koncertu Kišiņevā uzstājies 13 gadu vecumā. 1988. gadā viņš emigrēja uz ASV, kur ieguva atzinību ar savu izteikti plašo repertuāru, ar žilbinošu tehnisko veiklību un pārliecinošajām personīgajām interpretācijām. Palejs regulāri uzstājās kā solo mākslinieks Austrumeiropā, kā arī Francijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā un Spānijā. Kā kamermūziķis A. Palejs uzstājies daudzās koncertzālēs un festivālos gan ASV, gan Eiropā. Šobrīd pianists dzīvo Ņujorkā un Parīzē, aktīvi koncertē Ziemeļamerikā un Eiropā.
Tikšanās ar madoniešiem
Patīkams pārsteigums koncertzālē „Lielais dzintars" bija sastapšanās ar Madonas novada cilvēkiem. Tātad attālums nav šķērslis brīnišķīgas mūzikas izvēlei un baudīšanai. Par sevi varu teikt – es iemīlējos Mālera mūzikā un diriģenta Gintara Rinkeviča interpretācijā!
Būtiski, ka Liepājas Simfoniskajā orķestrī trešo sezonu pirmo vijoļu grupā spēlē madoniete Rasa Kumsāre. Orķestrim kopumā tā ir 138. sezona, kolektīvs ir vecākais orķestris Baltijā. – LSO šī ir otrā sezona, kopš galvenā diriģenta postenī strādā Gintars Rinkevičs, – atklāja Rasa. – Visi kā viens esam priecīgi par pārmaiņām orķestrī, jo mūsu galvenais diriģents spēj izvilkt radošo potenciālu no pilnīgi katra. Viņš spēj pārliecināt mūziķus par savām idejām, diriģentam ir ļoti skaidra vīzija, un viņš tik labi to spēj pārraidīt citiem, ka pieņemam, uzticamies un visi savienojamies, lai to iemiesotu. Gintaram Rinkevičam ir arī lieliska humora izjūta, kas nav mazsvarīgi šādā nopietnā darbā. Piemēram, iestudējot Mālera Pirmo simfoniju, orķestra dažādu instrumentu spēlētājiem viņš palīdzēja saprast, kā konkrētā vieta jāatklāj. Opusa vienā no daļām fagotam ir solo, un diriģents, runājot par šo kara epizodes atklāsmi, norādīja: „Tev jāspēlē kā karalim! Tas nekas, ka tobrīd esi jau miris, bet tu esi karalis un tā fagota partiju arī spēlē!"
Nenoliedzami, diriģents ir vārda meistars, ļoti harismātiska personība. Vienmēr gan tiek saglabāta distance starp diriģentu un mūziķiem. Orķestra mākslinieciskais vadītājs ir atvērts, pieejams un draudzīgs, bet distance netiek nojaukta, un tai arī jābūt, lai valdītu abpusēja cieņa un produktīvs darbs.
Alda Kļaviņa personālizstāde
Esot Liepājā, izdevās baudīt vēl kāda novadnieka radošo rokrakstu.
Liepājas muzejā līdz 30. septembrim skatāma mākslinieka Alda Kļaviņa personālizstāde, kurā izliktas autora pēdējos piecos gados radītās gleznas un grafikas.
Aldis Kļaviņš strādā visās glezniecības tehnikās, bet redzams, ka pēdējos gados nozīmīga kļuvusi gleznošana plenērā un dabas kā pasaules plašuma un daudzveidības atainošana. Sevišķi portretos gleznotājs meklē jaunus izteiksmes līdzekļus, mazāk aprobētas formas, izmantojot sirreālisma, oparta, dadaisma un citu mākslas virzienu piedāvātās iespējas.
Gleznotājs dzimis 1938. gadā Madonā, viņa bērnība pagāja Mārcienas pagasta „Vilkārēs". Pēc pamatskolas beigšanas mācījās Rīgā, visu mūžu strādā Liepājā.
Šobrīd Aldis Kļaviņš ir Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes vizuālo mākslu profesors.
Ēku fasādes gleznojumi
Liepājā nejauši „uzskrēju virsū" vēl kāda novadnieka darbam. Latvijā pazīstamie ielu mākslinieki madonietis Dainis Rudens un Ēriks Caune liepājniekiem nav sveši jau labu laiku. 2015. gadā abi vēju pilsētā veidoja sienas gleznojumu „Skaņu vīrs" (Peldu un K. Valdemāra ielas krustojums). Toreiz tas bija viens no Liepājas mākslas foruma priekšgājēja festivāla „Atklāj savu dzintaru!" notikumiem. Šobrīd abu ielu mākslinieku tandēms uz ēkas fasādes Graudu ielā 34 veido sienas gleznojumu „Atlants". Monumentālā fasādes gleznojuma centrā būs sengrieķu mitoloģiskais tēls, kas tur debesis. Gleznojums vēstīs par gara brīvību un būs kā metaforisks salīdzinājums – cilvēcīgais pret pārcilvēcīgo, izturība pret trauslumu, atbildība pret sevi un citiem.
18.09.2018.