“Kad lielgabali runā, mūzas klusē, tāpēc nav viegli apjēgt, ka teātris, kas mums visiem, kuri tur strādājam, nozīmē tik daudz, ir bezspēcīgs, lai apturētu karu Ukrainā un jebkuru citu karu plašajā pasaulē. Tomēr mums tiek dota iespēja domāt par mākslas un humānisma ideju jēgu — gan kā izrādes dalībniekiem, gan kā skatītājiem — un rast veidu, kā tās īstenot savā dzīvē,” tā pasaules un mūsu domu un gaitu satricinošajā 2022. gadā rakstīja Latvijas Nacionālais teātris.
Trīs gadus vēlāk var pārliecinoši apgalvot, ka Latvijas teātri ir cēluši savu balsi, aktualizējuši mūsdienu skatītājam aktuālas tēmas, iestudējot uzvedumus gan par Latvijas valsts vēsturi, gan akcentējot šī brīža netaisnību, stāstot par jautājumiem, kas ārējo satricinājumu iespaidā top svarīgi, tomēr piedāvājot arī "aizbēgt no realitātes" un patverties mākslas pasaulē.
Teātris turpina būt sabiedrības noskaņojuma atbalss. Tuvojoties Latvijas Nacionālā teātra jaunajai sezonai, laikraksts "Stars" tika aicināts uz reģionālo mediju tikšanos teātrī. Iestādes vadība vēstīja, ka ritot teātra 106. sezonas noslēdzošajiem mēnešiem, kas aizvadīti "bangojošo ūdeņu" zīmē, akcentējot latviešu tuvumu ūdeņiem un to nozīmi, teātris ir priecīgs par skatītāju atsaucību, un, atnākot pavasarim, radīti jauni iestudējumi.
Ir mainījušies ūdens vadmotīva akcenti – no fiziskās dabas klātbūtnes atainojuma mērots ceļš līdz "dzīves kaislību vētru" izdzīvošanai caur režisoru un aktieru stāstiem, saviļņojot skatītāju prātus un jūtas. Martā uz teātra skatuves atgriezās drāma "Ilgu tramvajs" meistara Pētera Krilova režijā. Darbs iestudēts mazajā zālē, lai skaitītājiem būtu iespēja pavisam tuvu, "asinot" nervu galus, izjust aktieru nestās emocijas. Lai gan biļetes uz pavasara izrādēm izzuda vēl pirms pirmizrādes, direktors apliecināja, ka rudenī atgriezīsies iespēja piedzīvot pasaulē slavenākās lugas iestudējumu Rīgā.
Viena no teātra jaunākajām izrādēm "Nacionālais kanāls" vēsta ne par ūdens straumi, bet algoritmu, skatījumu, publikas domu plūsmu un to, kā mūsdienu pasaulē šie parametri reizēm gūst lielāku svaru nekā morāles un dvēseles norises. Izrādi iestudējis nu jau ar Oskara balvu apbalvotais producents Matīss Kaža, kas iepriekšējā sezonā spilgti debitēja ar izrādi "Maigā vara", saņemot Spēlmaņu nakts balvu par debiju režijā.
Iedvesmojoties no režisora S. Lumeta 1976. gadā veidotās filmas "Tīkls", kas tapa kā antiutopisks darbs par mediju attīstību neparedzamā virzienā, tomēr līdzīgi kā Orvela romāns "1984" tas bijis ļoti pravietisks. Izrāde patiešām ir emocionāli spēcīga, ar spilgtiem un prātu nepametošiem scenogrāfiskiem risinājumiem. To var dēvēt par morāles kompasu regulējošu pieredzi. Trupā ir augsti vērtētie aktieri ar saknēm Madonā – Matīss un Agnese Budovski!
Tikšanās laikā klātesošs bija iemīļotais aktieris Mārtiņš Egliens, kas pirmoreiz darbojies režisora ampluā un kopā ar Martu Elīnu Martinsoni iestudējis Teātra dienas koncertu. Ar nosaukumu "Iet kā smērēts". Realitātes absurdo situāciju padarot vēl absurdāku, ar mērķi rast vieglumu un ļaut skatītājiem kaut uz dažām stundām atstāt rūpes un pasmieties, iestudējums līdz pat jūnija mēnesim skanēs uz Nacionālā teātra lielās zāles skatuves.
Režisors Klāvs Mellis, kas sevi spēcīgi pieteicis H. K. Andersena lugas "Meža gulbji" iestudējumā Dailes teātrī, reģionālo mediju pārstāvjiem vēstīja par jauno iedvesmas darbu – dziesmu spēli Rutku Tēva (īstajā vārdā Arveds Mihelsons), "Trīs vella kalpu" un romāna "Dumpīgā Rīga" autora dramatizējumu, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvos 30. aprīlī.
Interesants ir izrādes iedvesmas stāsts – režisors Mellis idejas aizmetņus guvis, skatoties sieviešu raidījumu "Kad viņas satiekas", kur Baiba Sipeniece-Gavare kā vienu no latviešu iecienītākajiem autoriem minējusi Rutku Tēvu. Režisoram atmiņā atausa pusaudžu gadi, kad autora grāmatas šķita aizraujošas, un viņš izlēma atgriezties to lappusēs. Dziesmu spēle stāsta par 1582. gada pavasari, kad Rīgā notiek kalendāru nemieri. Iestudējumu pavadīs daži pārsteigumi – tā kā sižetā ir spēcīga dvīņu līnija, lai atainotu 17 gadīgus dvīņu puikas, kas ierauti laikmeta notikumos, aktieru ansamblim pievienosies mūziķi Emīls un Edgars Kauperi. Teatrālo stāstu papildinās Rīgas Doma kora skolas vairāk nekā 20 koristi, kas ir ļoti zīmīgi, jo kalendāra nemierus aizsāka tieši šīs skolas jaunieši. Pats režisors izrādi dēvē par mīlestības vēstuli Rīgai.
Kā īpaši svarīga vēsts tika akcentēta Latvijas Nacionālā teātra jaunās 107. sezonas tuvošanās. Iedvesmojošo un atjaunojošo dabas tēmu tajā teātra kolektīvs turpinās, pārejot no bangojošā ūdens uz uguns zīmi. Ieskicētais sezonas vadmotīvs būs "Kvēlās ugunis". Tā kā ritēs Raiņa 160. jubilejas gads, sezona tiks atklāta ar lieluzvedumu "Indulis un Ārija", mīlas stāstu un traģēdiju Indras Rogas režijā. Rūpējoties par jaunu kultūras vērtību dzimšanu, izrāde veidota, sadarbojoties ar akadēmisko kori "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā, mūziku raksta komponists Ēriks Ešenvalds. Klasiskās lugas jauniestudējums ar pirmizrādi 20. septembrī sola grandiozi un vērtīgi atklāt teātra jauno sezonu un dižgara Raiņa apaļās jubilejas gadu.
Sezonas galvenā iezīme būs augstvērtīga nacionālā dramaturģija. Kopumā tiks iestudēti piecu latviešu autoru darbi. Lielās zāles virsotni iekaros arī mūsu novadnieka Rūdolfa Blaumaņa luga Inese Mičules režijā. Sezona solās būt muzikāla, ar dažādiem koncertiem, tai skaitā Ulda Stabulnieka 80. gadu jubilejas koncertu "Dievišķās nejaušības". Skatītājiem patiešām būs ko redzēt, dzirdēt un baudīt!
25.04.2025.