Visu laiku labākais svētku gala koncerts – tā gribas apgalvot pēc 17. Latviešu mūzikas svētku koncerta izskaņas, kas Madonas kultūras namā ritēja 2. augustā.
Gan izvēlētā programma, gan solisti un Latviešu mūzikas svētku orķestris diriģenta Mārtiņa Berga un Andra Riekstiņa vadībā klausītājus burtiski apbūra. Līdzīgi latviešu tautas pasakā „Vēja dāvana" teiktajam, līdzko vecītis (lasi – orķestris) sāka pūst savu stabuli, tā ļaudīm, gribot negribot, bija jādodas līdzi. Klasiskā mūzika tik jauneklīgā un nedēļas laikā uzskaņotā orķestra izpildījumā aizskāra gan mazus, gan lielus klausītājus, liekot izstaigāt tūkstošiem domu pļavu un piedzīvot neskaitāmas izjūtu straumes.
Pirmie svētki bez tā dibinātāja Arta Kumsāra – arī šī ziņa uz brīdi piestāja klausītāju sirdīs, veicot cieņas pilnu gravīru čellista Jāņa Paula meistarīgā solo snieguma laikā, kas tika veltīts viņa robežcilvēkam Artim Kumsāram.
Divi pirmatskaņojumi – Imanta Zemzara „Spītnieces savaldīšana" un Evijas Skuķes „Tramvajs" -, kas katrs atšķirīgā veidā iejūsmināja publiku.
Lieliskas arī koncerta „ķecerības" (Mārtiņa Berga apzīmējums) – Latviešu mūzikas svētkos atskaņot igauņu komponista Arvo Perta skaņdarbu un starpbrīdī ļauties improvizācijām, ko kopā ar izpildītājmāksliniekiem bija iestudējis svētku tālākais viesis – šrilankietis Hans Blok.
– Viss, kas Madonā notiek, ir kolosāli, – laikrakstam rezumēja komponists Imants Zemzaris.
– Cepuri nost Mārtiņa Berga priekšā, ka viņš to dabūja gatavu. Projektu rakstīšana, partitūru izvēle, nošu kopēšana, tik daudzu dalībnieku piesaiste – esam gandarīti un mūzikas uzlādēti. Redzu svētku attīstību, atbilstoši laika prasībām – mēs neesam Eiropas nomale.
Imants Zemzaris priecājās, ka Madonā var izbaudīt īstu vasaru. „Patīk pilsētas sniegtās komforta iespējas – apēst saldējumu, izdzert kafiju, aiziet uz muzeju. Man pašam ir lauki, kas ir daudz skarbāki – tur jāpļauj zāle, kož dunduri, bet Madonā ir civilizēti un jauki."
Tā kā svētku ietvaros komponistam bija uzticēts darbs ar jaunajiem skaņu meistariem, lūdzu komentēt to. – Manā pārziņā bija četri jaunie komponisti, divi no tiem – lubānieši, – atklāja Imants Zemzaris. – Nedaudz padarbojāmies telpās, bet vērtīgākais bija pastaigas pa apkārtni. Visu garo ziemu bērniem skolās bāž gudrības galvā, bet no vasaras jāgūst emocionāli iespaidi. Tikai tad būs materiāls un pārdzīvojumi, no kā komponēt.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.08.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto