Acīgākie mūzikas draugi būs pamanījuši, ka šī nedēļa Madonā izskan Latviešu mūzikas svētku zīmē, turklāt Arta Kumsāra reiz iedibinātā unikālā parādība Latvijas kultūras panorāmā šogad atzīmē jau 21. gadskārtu.
Tradīciju izrādīt patiesu interesi par savas tautas skaņražiem un izpildītājmāksliniekiem jau pārbaudītus gadus kvalitatīvi turpina Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas tagadējais direktors Mārtiņš Bergs. Saglabājot vadlīnijas un virzību no iepriekšējiem metiem, organizators svētku nedēļā ienes jaunas krāsas, tā sesto gadu Latviešu mūzikas svētkus papildinot ar savu rokrakstu un padarot tos par dzīviem, neparedzamiem, labu intrigu caurstrāvotiem.
Koncerti, meistar-darbnīcas un nometne
Klusā Madona šonedēļ skan, zum, rīb un virmo. Mūzikas skolu apdzīvo gan jaunu, gan nobriedušu mūziķu soļi, viņu instrumentu skaņas, čalas, darbīgā un bieži vien romantiski mutuļojošā atmosfēra. Tas, ko klausītāji ikvakara koncertos neredz, ir meistardarbnīcas dienas gaitā topošajiem komponistiem Justes Janulītes, Mārtiņa Viļuma un Andra Dzenīša vadībā. Tāpat jauno izpildītājmākslinieku meistardarbnīcas, kas notiek pianistes Agneses Egliņas, vijolnieces Rasas Kumsāres, čellistes Agates Ozoliņas, pūšamo instrumentu pedagogu Artura Kloppes un Hansa Bloka (Hans Blok) vadībā. Savukārt orķestra meistardarbnīcā ar dalībniekiem visu nedēļu strādā diriģents Mārtiņš Bergs, bet atpūtu un relaksēšanās piedāvājumu koordinē Marģers Smudzis.
Vakarus bagātina profesionāli izpildītājmākslinieki
Jau no pirmdienas Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā un Lazdonas baznīcā notiek Latviešu mūzikas svētku koncerti. Svētku notikumu 30. jūlijā atklāja Arvīda Kazlauska dibinātais saksofonu kvartets „Atomos", spēlējot gan latviešu komponistu – Riharda Dubras, gan pašu aranžētu vokālo mūziku no Jāņa Ivanova, Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa kompozīcijām. Klausītāji vienmēr novērtē, ja viesmākslinieki komentāra veidā paver durvis uz kādu no izpildītajiem komponistiem vai viņu radītajiem skaņdarbiem. Par Alfrēda Kalniņa solo dziesmām izskanēja replika, ka tajās ietverts psiholoģiski smalks indivīda pasaules pārdzīvojums, kā arī Latvijai raksturīgais dabas skaistums. Turklāt mūzikā netiek izmantotas tautas dziesmu melodijas, bet tautisks skanējums panākts ar īpašām intonācijām. Savukārt Emīla Dārziņa solo dziesmas apliecina komponista talanta šķautni spilgtas melodijas jomā un mīlestības tematikas atklāsmi gan sirsnīgi jutekliskas, gan bezcerīgi vientuļas emocijas veidā. Emocionāli spēcīgi izskanēja arī Nika Gothama ritmiskā kompozīcija „Uzniršana", ko Kanādas latvietis veltījis 2005. gadā ASV Meksikas līča piekrastē notiekošās viesuļvētras „Katrīna" postījumu upuriem. Vissmagāk no šīs dabas stihijas cieta Ņūorleānas pilsēta, kur viesuļvētra paņēma vairāk nekā 1800 cilvēku dzīvību. Skaņdarbu „Uzniršana" komponists radīja ar domu, ka krāšņā pilsēta ASV, kas slavena kā džeza šūpulis, kādreiz atkal varētu augšāmcelties.
Sveicot saksofonu kvarteta „Atomos" mūziķus, Madonas novada domes deputāte Antra Gotlaufa koncerta izskaņā apliecināja, ka mūsu tauta ir maza, bet bezgala talantīga, apveltīta izciliem mūziķiem, komponistiem, izpildītājmāksliniekiem, un, pateicoties Latviešu mūzikas svētkiem, arī klausītāji ar katru gadu savā muzikālajā uztverē kļūst aizvien talantīgāki.
Trio „Vīzija" priekšnesums
Svētku otrajā dienā latviešu komponistu klaviertrio zelta repertuāru no Pētera Plakida un Imanta Zemzara līdz Maijai Einfeldei un Romualdam Kalsonam atskaņoja trio „Vīzija" jeb Kristiāna Ozoliņa – vijole, Dārta Svētiņa – čells, Sintija Šteinkopfa – klavieres. Māksliniecēm ir maģistra grāds savā specialitātē, un, kā minēja profesors Aldis Liepiņš, visas kamermūzikai pievēršas ļoti nopietni. Koncertā dzirdējām Latvijas kamermūzikas šedevrus, un kā pirmais no tiem izskanēja Maijas Einfeldes „Trio", kas tapis 20. gadsimta 80. gados. – Padomju laika izskaņā pretruna starp melīgo ikdienu un ideālu, uz ko tiecās radošās personības, bija tik liela, ka ik nots bija autora izsāpēta un brēca uz pastāvošo iekārtu, – skaņdarba radīšanas laiku raksturoja pianists Aldis Liepiņš. – Konkrētais skaņdarbs saistās ar traģisku epizodi Maijas Einfeldes biogrāfijā, jo tā bija vienīgā reize, kad komponiste, lai iegūtu kādas dividendes no pastāvošās varas, kā nodevu savu skaņdarbu veltīja Rīgas atbrīvošanai no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Protams, nosaukums bija tikai formāls, bet traģika slēpjas tajā, ka par nevainīgo flirtu Maija smagi samaksāja – pēc pāris gadiem viņas dēls, dienot padomju armijas rindās, tika smagi sakropļots.
Daudz romantiskāku partitūru dzirdējām koncerta turpinājumā, kad izskanēja klātesošā komponista Imanta Zemzara mūzika. Starp citu, par Imanta Zemzara atgriešanos Latviešu mūzikas svētku programmā ir īpašs prieks – viņa smalkums un inteliģence gan dzīvē, gan mūzikā vienmēr sniedz atkalredzēšanās brīnumu.
Kāpēc tik vēlu?
Šovakar, 3. augustā, pulksten 20.30 Lazdonas baznīcā skanēs viduslaiku mūzika, agrīnā daudzbalsība un rata liras spēle ansambļa „Schola Cantorum Riga" sniegumā. Ansambli vada Rīgā un Austrijā izglītību ieguvušais diriģents un muzikologs, senās mūzikas pētnieks Guntars Prānis, kas reizē ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors un profesors.
Uz vaicājumu, kāpēc koncerti saplānoti tik vēlu, Mārtiņš Bergs publiski atbildēja, ka karstajā vasarā šāds laiks ir tikai normāla izvēle. Arī dienvidzemēs koncerti tiek rīkoti vēlu vakaros, un šai ziņā pamācošs ir leģendārā mežradznieka Arvīda Klišāna stāsts. Trenēties priekšnesumiem karstajās vasaras dienās viņš devies nekur citur kā pirtī. Izkurinot pirtiņu, meistars tur nebaidījies spēlēt mežragu, lai līdzīgu karstumu varētu izturēt arī vasaras koncertos.
Sekojiet afišai, jo Latviešu mūzikas svētku koncerti noslēgsies svētdien, 5. augustā!
03.08.2018.