Noslēdzoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijai 100" projektu konkursā atbalstītajam projektam „Soļi un pakāpieni laikā: paaudžu sarunas bibliotēkā", Madonas novada bibliotēka kā noslēguma aktivitāti sabiedrībai piedāvāja koncertprogrammu „Latviešu mūzikas dārgumi".
Pasākums 23. novembrī ritēja Madonas kultūras namā, pulcējot plašu dažādu paaudžu interesentu loku.
– Tuvojoties adventa laikam, vēlu klusu un mierīgu šo laika periodu un aicinu nākt uz Madonas novada bibliotēku, – uzrunājot klātesošos, rosināja novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte.
Koncertprogrammu vadīja Karina Bērziņa, pamazām uz skatuves aicinot lieliskus, starptautiskus panākumus guvušus māksliniekus: pianisti Lieni Circeni-Ziemeli, čellistu Ivaru Bezprozvanovu un solistu, Madonas novadnieku Jāni Apeini.
Dzīvot mākslā, tuvoties mākslas darbam nozīmē saprast šo kluso un dziļo mākslas valodu. Koncerta gaitā ikviens varēja piedzīvot sāpes vai gaviles, kas ieliktas mūzikā, kļūt par tās līdzradītāju, atsvabināties no ikdienas gaitu lietišķuma un smaguma. Koncerts kā svētki, kā bagātināšanās ar skaisto. Uz to rosināja Karina Bērziņa, akcentējot, ka citu tautu starpā latvieši var izcelties galvenokārt ar lielisku mākslu, izcilu mūziku un pārliecinošu kultūru.
– Tikko esam nosvinējuši mūsu valsts lielo jubileju, bet mēs, šīs koncertprogrammas dalībnieki, joprojām gribam vēlēt to pašu, ko pirms 100 gadiem vēlēja komponists Emīls Dārziņš, – vairāk kultūras! Vairāk mākslas, vairāk mūzikas, jo tā mūsos atver labāko „es" daļu – mūsu saules daļu, – akcentēja koncerta vadītāja.
Koncertā dzirdējām komponista Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa radītos darbus, pie viena tverot citātus, ko par latviešu mūzikas klasiķiem teikuši citi ievērojami ļaudis. Piemēram, dzejnieks Andrievs Niedra par visromantiskāko no latviešu mūzikas dižgariem ir teicis: – Emīls Dārziņš bija kā namdaris, kurš cēla latviešu tautai svētnīcu.
Dvēselisku un arī informatīvu atklāsmju programmas norisē netrūka. Piesakot komponista Jāzepa Mediņa kompozīciju, programmas vadītāja vēstīja, ka mēs, latvieši, varam būt lepni, jo jau no seniem laikiem mūsu tautā sastopamas izcilas mūziķu dzimtas un dinastijas. Brāļi Jurjāni, brāļi Mediņi, tāpat Kalniņi ir tie, kas turpina vienas dzimtas un uzvārda tradīciju.
Latviskuma kodus atskaņotajā mūzikā klausītāji varēja tvert arī caur Alfrēda Kalniņa radīto mūziku. Šī komponista vārdu nes Cēsu mūzikas vidusskola, viņa vārdam bijis liels svars arī Latvijas Konservatorijas attīstībā. Komponists, diriģents, pianists, ērģelnieks – mūziķis, kurš dzīvojis un harismātiski darbojies vairākās Latvijas pilsētās, turklāt pirmās nacionālās operas „Baņuta" autors! Alfrēds Kalniņš kā patiess un īsts muzikāls gleznotājs, izcils solo dziesmu autors – arī tādu šo talantu iepazinām koncerta laikā.
Programmas nosacīti otrajā daļā dzirdējām mūsdienām tuvāk dzīvojošu skaņražu mūziku, ko Karina Bērziņa varēja papildināt ar personīgām atmiņām no klātienes tikšanām. Stāstot par saskarsmi ar topošajām muzikoloģēm, kādreizējā studente, piemēram, uzbūra komponista un profesora Jāņa Ivanova cilvēcisko portretu.
Izskanēja Zigmara Liepiņa komponētais fragments no operas „Turaidas roze", komponista Imanta Zemzara radītā klaviermūzika un visbeidzot izskaņā – Jura Brežģa un Anša Ozola dziesma „Mosties agri, Madona!", kas ieguvusi Madonas himnas statusu un kājās piecēla atnākušo publiku. Aplausi nerimās.
30.11.2018.