Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Haralda Medņa kultūrizglītības centra „Dziesmusvētku skola" vadītājas amatā Madonas novada pašvaldība konkursa kārtībā šovasar apstiprināja Kintiju Krastiņu. Šai amatā Kintija strādā kopš 8. jūlija.
Paužot savu redzējumu par kultūrizglītības centra „Dziesmusvētku skola" attīstību, Kintija Krastiņa uzsvēra, ka tai jābūt tīrai, sakoptai un apmeklētāju uzrunājošai videi.
Viena no LEADER aktivitātēm
Atgādināšu, ka izcilā latviešu kordiriģenta Haralda Medņa mājas „Dzintari" (atrodas Praulienas pagastā) sakārtošanā būvniecības daļa noslēdzās šā gada pavasarī. LEADER atbalstītais Madonas novada pašvaldības projekts „Haralda Medņa dzimtas mājas „Dzintari" atjaunošana" paredzēja ēkas jumta nomaiņu, fasādes, ārējo kāpņu atjaunošanu, ēkas iekšdarbus, inženiertīklu izbūvi (elektroapgāde, ūdensapgāde, kanalizācijas tīkli, ventilācijas un apkures sistēmas), telpu atjaunošanu un kosmētisko remontu. Tālākais bija un ir šīs mājas piepildīšana ar saturu un interjeru, lai piedāvājums varētu uzrunāt un kalpot plašai sabiedrībai.
Centra vadītājas ieskats
Šonedēļ tiekoties ar laikrakstu „Stars", Kintija Krastiņa apliecināja, ka svarīgi šo vietu atdzīvināt, lai tā pulcētu visa vecuma interesentus no Madonas, Latvijas un pasaules, izglītojot un iepazīstinot ar tik bagāto un iedvesmojošo kormūzikas un Vispārējo latviešu dziesmu svētku kultūras mantojumu.
– Šobrīd ir izjūta, ka ļoti daudz varu gūt gan no sava darba, gan cilvēkiem, ar kuriem tiekos un sadarbojos, arī es pati, – neslēpa vadītāja. – Zinošs par dziesmoto novadu ir novadpētnieks Jānis Bērziņš, daudz materiālu par Haraldu Medni, viņa vadītajiem koriem ir savākusi Inese Mailīte. Varu pārskatīt un iedziļināties gan savāktajā krājumā, gan elektroniskajos materiālos. Lielu mana darba daļu šobrīd veido arī lietvedība, pievēršos izpētei un sadarbībai ar cilvēkiem.
Koku ciršana un iepirkums
Uz jautājumu, kāpēc Haralda Medņa „Dzintaros" ārskats šobrīd ir tik dramatisks – nozāģēti koki, apkārtnē augošo koku, tai skaitā ozolu, zari, centra „Dziesmusvētku skola" vadītāja atbildēja: – Pirms divām nedēļām tika uzsākta apkārtnes labiekārtošana, un viens no pirmajiem darbiem bija uzpucēt apkārtnes kokus. Koku eksperti atzīmēja veicamo, darbus izpildīja arboristi Kārļa Kumsāra vadībā. Tālāk sekos apkārtnes labiekārtošanas nākamais posms – seguma izveide stāvlaukumam, bruģēšana, ziedu un košumkrūmu stādījumu izveide, kas būs ainavu arhitektes Agneses Silupas pārziņā. Lēnām tiek piepildītas iekštelpas, uz „Dzintariem" jau aiztransportētas saremontētās un noskaņotās Marijas Barušas klavieres, tāpat molberti, statīvi, krēsli. Vienlaikus norisinās mēbeļu iepirkums, tai skaitā plānots izveidot lielo Dziesmu svētku skapi, kurā tiks glabātas grāmatas un notis. Paralēli tiek domāts par attēliem, fotogrāfijām, grafikām, ko izvietosim pie sienām, tāpēc daļa no iepirkuma ir gleznu rāmju iegāde. Domāju, ka novembris, decembris paies telpu iekārtošanas darbā, ko saskaņoju un ik pa laikam sazinos ar ēkas interjera un ekspozīcijas projekta autoru arhitektu Austri Mailīti.
Izglītība un profesija
Kintija Krastiņa ir absolvējusi Madonas Valsts ģimnāziju. Augstākā izglītība iegūta LKA Latvijas Kultūras koledžā, specialitātē Kultūras menedžeris ar specializāciju sarīkojumu vadīšanā. Profesionālā bakalaura grāds iegūts, absolvējot Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu, iegūstot specialitāti – Uzņēmējdarbības vadība ar specializāciju radošajā industrijā.
Pirms jaunā amata Kintija strādāja Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Četras mācību stundas viņa joprojām kā pedagogs turpina vadīt Madonas mākslas skolā. – Izglītības iestādes 7. kursa jauniešiem mācu prezentēšanas prasmes, proti, runājam, kā viņiem sagatavoties skolas noslēguma darba prezentācijai, – komentēja madoniete.
Ar kori vienmēr bijusi uz „tu"
Kintijai nav sveša dziesma un kormūzika, viņa ir dziedājusi Madonas ģimnāzijas korī, arī vienā no Rīgas koriem studiju gados. Viņa ir bijusi Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībniece gan kā koriste, gan brīvprātīgais palīgs, gan skatītāja. – Vismazāk man patika būt svētku klausītājai, daudz saistošāk un īstāk Dziesmu svētkus ir izjust un būt tajos iekšā kā dalībniecei vai brīvprātīgajai, – neslēpa amatiermākslas cienītāja.
Arī šobrīd Kintija vēlētos būt koristu rindās. – Šajā sezonā Madonas jauktais koris jaunus dalībniekus diemžēl neuzņēma, līdz ar to būs jāskatās pagasta koru virzienā, vai varbūt taps kāds jauns koris, – vēstīja viņa. Kintija ir atsākusi spēlēt čellu, ko savulaik apguva Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā, brīvajā laikā viņa dzied Madonas kultūras nama vokālajā ansamblī.
Redzējums „Dziesmusvētku skolai"
– Kultūrizglītības centrā „Dziesmusvētku skola" jārada jaunas kultūras vērtības, kā, piemēram, novada koru un ansambļu sadziedāšanās pasākumi, teatrāli iestudējumi, H. Medņa piemiņai veltīti pasākumi, semināri un izglītojošas lekcijas, brīvdabas kino, – ieceri saistībā ar tiešo darbu atklāja centra vadītāja. – Šobrīd „Dzintaros" jāveido ekspozīcija, tāpēc daudzus jautājumus pārrunāju ar Madonas muzeja speciālistiem. Viena no kultūrizglītības centra „Dziesmusvētku skola" funkcijām būs sabiedrības izglītošana un izpratnes veidošana par kultūras mantojumu un tā nozīmi. Haralda Medņa „Dzintari" būs kultūras, izziņas un radošuma centrs, kura piedāvājums saglabās aktualitāti ne tikai sezonāli, bet visa gada garumā. Veids, kā runāt par Haraldu Medni un Dziesmu svētkiem, būs interaktīvs, lai mēs spētu uzrunāt ne tikai pieaugušos, bet arī jaunāko paaudzi, – vēstīja vadītāja.
Saskaras ar dzīves „prozu"
Uz jautājumu, vai ir novērsti acīmredzamie brāķi ēkas atjaunošanā – tekošs jumts, krāsas defekti fasādē un cits, centra „Dziesmusvētku skola" vadītāja atbildēja: – Jumts vairs netek, tā tas bija pašā sākumā. Kompānijai, kas veica darbus (SIA „ELBRA"), tika iesniegts defektācijas akts, un tās strādnieki novērsa redzamos defektus. Tā kā māja ir ar stāžu, celta 1930. gadā, atsevišķās vietās ēkas sienās bija radušās nelielas plaisas. Strādnieki rūpīgi nokrāsoja arī tās. Pati pamanīju nianses ārdurvīs: kloķītim prasījās maza iedobīte, lai durvis pie lielāka spiediena netaisās vaļā. Tas tika izdarīts. Tāpat tika novērstas nepilnības ēkas apdares darbos, jo kādā vietā lietusūdens tecēja un bojāja ēkas fasādi. Ir vēl daži darbi, kas jāpaveic, piemēram, no ārpuses jāpārskata logi, ir atsevišķas pozīcijas, kas attiecas uz durvīm. Ēkas atjaunošanas projektu vadīja Madonas novada pašvaldības projektu ieviešanas nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa, viņa ir ēku apsekojusi un komunicē ar būvnieku.
AGRA VECKALNIŅA foto
23.10.2020.