Šogad ar piecām vērtībām papildināts Latvijas Nacionālā kultūras centra saraksts, tādējādi turpinot pirms četriem gadiem uzsākto Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanas procesu.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs šogad kopumā saņēma astoņus pieteikumus Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saraksta papildināšanai. Līdz 30. jūnijam iesniegtos pieteikumus izvērtēja centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome un no tiem atlasīja piecus, kuru iesniedzējiem tika dota iespēja ar ekspertu palīdzību savus pieteikumus precizēt.
Starp pieciem pieteikumiem uzmirdz mūsu puse
30. oktobra sēdē padome lēma, ka nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļaujamas visas piecas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības: Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē (pieteicējs: Viļakas novada pašvaldība); Stikla pūšana Līvānos (pieteicējs: Latgales mākslas un amatniecības centrs); Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā (pieteicējs: Mazsalacas novada Kultūras centrs); Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija (pieteicējs: biedrība „Skaņumāja") un Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs (pieteicējs: SIA „Mailīšu Fabrika").
Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, publisku šī mantojuma saraksta vērtību apliecinājumu pasniegšanas ceremoniju Latvijas Nacionālais kultūras centrs šoreiz nerīkos, taču sarakstā iekļauto vērtību pieteicēji tiks godināti atsevišķi.
Pieteicējas pamatojums Viļumsona mantojuma popularizēšanai
– Man bija svarīgi, lai Pētera Viļumsona atstāto mantojumu ieraudzītu un apzinātos valstiskā mērogā, – aicināta pastāstīt par paveikto, atzīst ērglēniete Ilze Mailīte. – Ja meistara atstātās vērtības būtu nekas, Viļumsons sen būtu aizmirsts tāpat kā Jānis Jurjevskis, kas kaut ko līdzīgu savā laikā ir darījis. Tomēr cauri visiem padomju laikiem, kas lika šķēršļus un nīcināja meistara radīto, Pētera Viļumsona vārds un viņa radošais pienesums ir dzīvs.
Eksperimentāls darbs steļļu pilnvērtīgai darbībai
Jautāta, ko piešķirtais statuss nodrošinās nākotnē, Ilze atbild: – Svarīgākais uzdevums ir dabūt Viļumsona stelles pilnvērtīgā darbībā. Tāpat kā citās vietās, pusautomātiskajās stellēs, kas atrodas SIA „Mailīšu Fabrika", aust var, bet šīm stellēm funkcijas ir ļoti dažādas, tad nu ar eksperimentālām metodēm būs jāatrod, kur steļļu vadības galvā katru koka gabaliņu ielikt, lai panāktu pilnvērtīgu to jaudu. Meistars nav atstājis pierakstus, pēc kuriem varētu vadīties. Kaut ko var izlasīt saistībā ar priekšmeta patentēšanu, bet līdz galam dokumentos viss neatklājas. Iespējams, kaut kas no arhīviem ir nozudis vai iznīcināts, laika zobs darījis savu.
Kopā ar sabiedrotajiem – Māri Maniņu un Aneti Karlsoni – SIA „Mailīšu Fabrika" ir gatava eksperimentālam darbam.
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts
– Vienu projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam jau uzrakstīju, – vēsta Ilze Mailīte. – Esmu tam guvusi apstiprinājumu, un doma ir skaidra – Viļumsona steļļu četrrindu vadības galvai nepieciešams uzrasēt visas detaļas, lai pēc tam tās varētu salikt kopā. Šādā veidā mēs varētu palīdzēt arī citām vietām, kur uzstādītas Pētera Viļumsona pusmehāniskās stelles. Interesentiem tad būs iespēja ieiet interneta vietnē, kur jau publicēta Pētera Viļumsona rakstu grāmata, izprintēt rasējumus, izgatavot koka detaļas – riņķīti, tapiņu, koka gabaliņu ar āķīti u. tml. – un aicināt pie sevis zinātājus, lai saliktu steļļu vadības galvas detaļas darbības kārtībā. Līdz 30. novembrim šie rasējumi man jāpublicē.
Aicina ikkatru pārskatīt nemateriālo mantojumu
Centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere uzsver, ka nemateriālais kultūras mantojums ir prasmes un zināšanas, kā arī tradīcijas un ieražas, ko noteikta kopiena vai grupa uzskata par svarīgu savas identitātes elementu. Eksperte aicina vērīgi paraudzīties sev apkārt – kas ir katras ģimenes, pagasta, novada nemateriālais mantojums. Varbūt arī tas var papildināt Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu?
Pašlaik nozīmīgajā sarakstā ietilpst 24 vērtības, un šādu uzskaitījumu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Ar šī regulējuma palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
Grūtības pieteikuma sagatavošanā norūda
Jautāta, cik grūti vai viegli bija sagatavot nepieciešamo dokumentāciju pieteikumam, Ilze Mailīte aizdomājas: – Ļoti svarīgi bija atrast pareizos vārdus un teikumus. Sapratu, ka komisijai nav tik svarīgi atklāt to, ko esi jau paveicis un kas ir izvirzītais priekšmets, bet galvenais ir skaisti visu aprakstīt. Manuprāt, prasītā daiļrunība te ir neliels mīnuss. No savas puses gan iesaku uzdrošināties arī citiem, jo kas tad cels mūsu kultūrvēsturiskās vērtības, ja ne mēs paši. Savulaik likās, ka katru vērtību, ko kāds piesaka, sarakstā arī iekļauj, bet tā tas absolūti nav. Ir jābūt vēsturiskam, zināšanu un pētnieciskā darba lielam apjomam, lai izturētu konkursu, un arī tad vēl nezini rezultātu. Konkurss ir liels, un sijāšana ir liela. Protams, šim sarakstam arī jābūt reprezentablam un respektablam, lai nebūtu vien ķeksītis, bet būtu prestiži tajā iekļūt.
Jauni pieteikumi tiek gaidīti nākamā gada sākumā
Jaunus pieteikumus Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saraksta pieņemšanai Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina katru gadu janvāra sākumā. Lēmumu par iekļaušanu pieņem Nemateriālās kultūras mantojuma padome, kurā ir gan pētnieki, gan augstskolu un novadu nevalstisko organizāciju pārstāvji, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas deleģēti pārstāvji.
Piebildīšu, ka šobrīd mūsu reģionu sarakstā pārstāv tikai Ērgļu novada iedzīvotājas Ilzes Mailītes iesniegtais kultūras mantojuma vērtības pieteikums.
24.11.2020.