13. Grāmatu svētku ietvaros Madonas kultūras namā par „Latvijas kultūras kanona literatūras vērtībām" rosināja domāt rakstniece Nora Ikstena, žurnāliste Gundega Blumberga un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa.
Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā dažās citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums. Tas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd kultūras kanona izveide ir noslēgusies un kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības, no kurām 12 ir literātu darbi.
– Pirms stundas bijām jūsu bibliotēkā, kur par kultūras kanonu diskutējām ar Madonas bērniem, – sarunu aizsāka Liega Piešiņa.
– Pirmais, ko noskaidrojām – mēs runāsim par vērtībām, jo Kultūras ministrija ar savu komandu – ekspertiem – ir atlasījusi mūsu nācijas kultūras vērtības.
Tā kā viens no kultūras kanona literatūras sadaļā iekļautajiem ir Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki", klātesošajiem jauniešiem tika jautāts, vai viņi zina šo darbu. Pamatskolēnu atbildes bija atklātas: "Mana vecmāmiņa to ir lasījusi, es nezinu", "Nemācēšu atbildēt."
Secinājums – kāda darba iekļaušana kultūras kanonā vien nepiespiež to mīlēt un lasīt. Skolu jaunatnei darba iepazīšanu varētu veicināt tā iekļaušana obligātās literatūras sarakstā. Tādu praksi, piemēram, iet Nīderlande, kas kopā ar Dāniju tika izmantoti kā Latvijas paraugi citu valstu kultūras kanonu pieredzē.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.04.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto