Viss todien rosināja uz detektīva žanram piemērotu gaisotni, kurā pastāv mīklainu notikumu klātbūtne un to izmeklēšana ar mērķi noskaidrot apstākļus un atklāt noslēpumu.
Madonas novada bibliotēkā, tiekoties ar Lienu Hačatrjanu viņas debijas grāmatas "Tās ir tikai sakritības" atklāšanā, autore atzina, ka detektīvā ir viena patiesa detaļa – ģimenes pirtiņā, kas atrodas gabalu no privātmājas, cauri rudens krēslai Liena reiz pamanīja iededzamies gaismu. Aizbraucot atklājās, ka neviena tur nav, un līdz pat šim nav saprasts, kas to varēja izdarīt. Šī epizode bijusi kā ierosme uzsākt rakstīt kriminālromānu…
Žanram cienīgs fons
Grāmatas atvēršanā, kad savu audzēkni sveica viņas kādreizējā latviešu valodas skolotāja, runātāja atklāja, ka ir nedaudz izsista no sliedēm, jo ceļā uz svētkiem viņai pazudusi somiņa. Rokassoma ar telefonu, maku, visu tās saturu tika meklēta vēl vakara gaitā. – Uzraksti, lūdzu, kā var atgūt somiņu, kas pazudusi ceļa posmā no veikala līdz mašīnai, – ideju nākamajam darbam ieteica sveicēja.
Arī manai meitai dienu iepriekš (Rīgā) pazuda maks ar naudu un dokumentiem, bet šī pasākuma izskaņā ar lielu atvieglojumu saņēmu īsziņu: "Kāds atradis manu maku! Bez naudas, bet ar dokumentiem!"
Ar teikto tikai pastiprinu gaisā virmojošo mistēriju, jo, kad psiholoģijas zinātņu doktore ķeras pie daiļliteratūras rakstīšanas, iznākums ir gan jauns vārds latviešu kriminālliteratūras žanrā, gan atmosfēra jaunās grāmatas atvēršanas svētkos, kā šim žanram tas cienīgi pienākas!
Mazliet par autori
Liena Hačatrjana (1988) ir madoniete, psiholoģijas zinātņu doktore, vadošā pētniece un docente Latvijas Universitātē. Lielāko uzmanību ikdienā velta intelekta spēju un skolēnu prasmju izpētei, zinātnisku rakstu rakstīšanai, kur katram teikumam vajadzīga atsauce avotos. Pirmie īsie detektīvstāsti tapuši bērnībā, bet romāns "Tās ir tikai sakritības" ir Lienas pirmais publicētais darbs.
– Bērnībā man galvā bieži radās idejas, un no katra redzētā sīkuma varēju uzburt kādu ainu, – atcerējās viņa. – 11 gadu vecumā uzrakstīju stāstu par divām meitenēm (prototips tām, iespējams, bijām mēs ar māsu), kā viņas atklāj apslēptas lietas, ko ievedusi kontrabanda. Liena minēja, ka grāmatas rakstīšana nav bijis pašmērķis, drīzāk ļaušanās rakstīšanas plūsmai. Lai darbu nobeigtu, tad gan vajadzēja pašorganizēties, jo nepietika ar ideju impulsiem vien.
Jābūt rakstītājas talantam
Sarunas gaitā Liena pieminēja cilvēka intelekta vienu no rādītājiem, proti, verbālās spējas, verbālo raitumu. Intelekta koeficients tiek mērīts pēc tā, cik ātri, rakstot vai runājot, cilvēkam rodas jauni vārdi un jaunas idejas. – Uzskatu, ka nav vērts rakstīt tekstus, ja tas nāk ar milzu piepūli un nevajadzīgu piespiešanos. Protams, disciplīna ir vajadzīga, lai darbu pabeigtu, bet, ja tas nāk caur neveselīgām grūtībām, nav jēga to darīt, – vēstīja autore.
Uz jautājumu, kad detektīva rakstīšana tika uzsākta, uzzinājām, ka darbu Liena iesāka 2021. gada novembrī, bet pabeidza 2023. gada maijā. Tad rakstītais tika aizsūtīts apgādam "Zvaigzne ABC". – Jebkurš autors var to darīt, – uzsvēra Liena. – Kad manuskripts tiek izskatīts, atnāk atbilde. Es atbildi saņēmu pēc divām nedēļām, izdevniecība informēja, ka labprāt grāmatu izdos.
Process prasa laiku
Tomēr pagājis vairāk nekā gads līdz rezultātam, jo grāmatas tapšanas procesā tiek iesaistīti vairāki profesionāļi: galvenais redaktors, divi korektori, mākslinieks. – Man ļoti nepatīk izcakināti noformējumi, tāpēc devu dažas norādes par grāmatas vāka stilistiku. Tika piedāvāti vairāki varianti, kopā ar redaktori izvēlējamies gala variantu, – atcerējās Liena.
Jautājot par valodas korekcijām, izskanēja atbilde, ka sižetiski nekas netika mainīts, savukārt valoda gan nedaudz tika uzlabota, piemēram, vienas saknes vārdi aizstāti ar sinonīmiem, lai valoda būtu bagātāka.
– Mans autentiskais rakstīšanas veids ir raupjāks, – neslēpa Liena. – Rakstu gariem teikumiem, kas daudz kur palika, bet paļāvos arī uz profesionāļu ieteikumiem, jo zinu, ka "Zvaigznē" strādā cilvēki, kas gadu desmitiem to dara. Dažos labojumos paliku pie sava rakstītā, jo uzskatu, ka grāmatas varone pēc savas personības struktūras izteiktos tikai tā, kā to pierakstīju es.
– Viņiem ir teiciens, ka "Zvaigzne" nekad neguļ, viņu darbinieki visu laiku strādā. Un jebkurā darbā var lietas slīpēt un slīpēt, bet vienā brīdī tomēr jāsaprot, kad pieliekams punkts, – darba finiša taisni iezīmēja Liena.
Mazs reklāmas rullītis
Aicināta atbildēt uz jautājumu, kāpēc jāizlasa jaunā grāmata, autore atzina, ka grāmata patiks tiem, kam patīk detektīvi: – Negaidiet Šekspīru tur, kur Šekspīrs to nav rakstījis. Tas ir ātri lasāmais žanrs, un tā ir grāmata, ar kuru reāli var aizrauties un iepazīt tēlus arī no psiholoģiskās puses. Katrs, grāmatu lasot, izlasīs to, kas viņam konkrētajā brīdī ir aktuāls. Kādu vairāk uzrunās cilvēku tēli, kādu – pats stāsts, sižeta pavērsieni. Ja patīk detektīva žanrs, tā ir īstā grāmata jums!
Sveikt novadnieci ar pirmās grāmatas klajā nākšanu bija ieradušies pārstāvji no Madonas bibliotēkas lasītāju klubiņa. Liena klubiņā piedalās kopš pirmsākumiem, dalās ar pārdomām par izlasīto. – Prieks, ka Madonā dzīvo jauni, talantīgi cilvēki, kuri spēj uzrakstīt grāmatu, ko gribas izlasīt vienā elpas vilcienā. Talantam robežu nav! – gandarījumu pauda bibliotēkas direktore Imelda Saulīte.
Paralēles un pretstati
Atbildot uz jautājumu, kādas ir paralēles autorei ar darba galveno varoni, Liena uzsvēra: – Kristīnei patīk ēst bulciņas un kūciņas, kur es esmu pilnīgi pretējs cilvēks. Viņai nepatīk slēpot, man slēpot, skriet un sportot ļoti patīk. Kristīnes tēlu apzināti veidoju kā tādu, kas ne visiem iepatiksies. Viņai ir savas psiholoģiskas grūtības, viņa ir cilvēks, kurai reizēm trūkst enerģijas, viņa "plūst" pa dzīvi, bet tad ir momenti, kas viņu uzlādē, dod spēku risināt, meklēt un atklāt noslēpumus. Negribēju tēlus veidot kā perfektus cilvēkus. Ja tēls ir mazliet pretrunīgs, tas iedod dzīvīgumu un patiesumu.
Punkts uz i
– Tavā grāmatā būtiska loma ir indei, – tikšanās noslēgumā minēja sarunas vadītāja Līva Romanovska. – Šodien uz galda, kur novietota grāmata, ir vairākas glāzes, un tavs uzdevums no piecām izvēlēties vienu, kurā nav indes.
Lai detektīvam cienīgo rēbusu atrisinātu, bija doti vairāki palīglīdzekļi. Kāds no malas iesaucās, ka derētu pasaukt gudru sunīti! Lai nu kā, visi palika dzīvi un atzina, ka gaidīs Lienas Hačatrjanas nākamo grāmatu. Jauns detektīvs jau top, un tajā būšot interesantas personības, spilgtas attiecību peripetijas un viss, kā dzīvē!
10.12.2024.