31. augustā, pulcējot ļaudis no plašas apkārtnes, Stirnienes katoļu baznīcā izskanēja Valsts Akadēmiskā kora „Latvija" koncerts „Mirdzi, Stirniene, Latvijas zvaigznājā".
To atklāja pasākuma veidotāja Ieva Zepa, atgādinot, ka šī diena draudzei, novadam un visai Latvijai ir īpaša, jo 31. augustā pirms 125 gadiem piedzima godināmais bīskaps Broņislavs Sloskāns.
– Mēs lepojamies, ka esam palikuši uzticīgi Dievam un Tēvijai, savai zemei, tautai, valodai, darbam un kultūrai, – uzsvēra Ieva Zepa. – Šovakar lai Stirnienes katedrālē skan koncerts godināmā bīskapa piemiņai.
Tika nolasīti apsveikuma vārdi, kas atceļojuši no Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces pie Svētā Krēsla – Veronikas Ertes. Tajos akcentēts, ka godināmais bīskaps Broņislavs Sloskāns ir izcila 20. gadsimta personība, viņa dzīves piemērs iedvesmo ikvienu arī šodien un ar paļāvību ļauj lūkoties nākotnē.
Turpinājumā draudzes prāvests Viktors Petrovskis iesvētīja Latvijas karogu, kas atceļojis no Amerikas, kur plīvojis pār trimdiniekiem, bet nu nonācis Stirnienē. Un tad jau publikas priekšā stājās Valsts Akadēmiskā kora „Latvija" dziedātāji un diriģents Māris Sirmais.
Diriģents atklāja, ka viņa tēvs nāk no Varakļāniem, tāpēc Stirnienē Māris Sirmais jūtas kā mājās. Pirms pāris dienām diriģents turklāt uzzinājis, ka viņa vecaistēvs un vecāmāte Stirnienes baznīcā laulājušies. Kora mākslinieciskajam vadītājam tomēr vajadzējis nodzīvot 49 gadus, līdz viņš pats pirmoreiz atvēris Stirnienes baznīcas durvis. Jo vairāk tāpēc šī diena ir svētki arī viņam.
Kora sniegumā izskanēja brīnišķīgie Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras skaņdarbi, kam sekoja radošās laboratorijas ietvaros tapušas kompozīcijas. Atzīmējot Latvijas simtgadi, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija" laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam iecerējis sniegt 100 koncertu Latvijai gan Latvijas reģionos, gan ārpus Latvijas robežām. Koncertu programmā ir a cappella darbi korim, kurus radījuši Latvijas komponisti. Bez tam programmā iekļauti skaņdarbi no projekta, kuru koris „Latvija" un Māris Sirmais uzsāka 2015. gadā – „Šai zemē man visa pasaule", kas ir dāvana Latvijai un vienlaikus ilgtermiņa projekts, kura ietvaros tiek veicināta latviešu kormūzikas
a cappella darbu jaunrade. Aptuveni 70 komponistu no Latvijas un Latvijas diasporām ārzemēs šai laika nogrieznī ir radījuši skaņdarbus, kuru tematikā ir kāda no piecām stihijām – uguns, ūdens, zeme jeb Tēvzeme, debesis un mīlestība. Turklāt komponistiem tika piedāvāta iespēja rakstīt tieši tā, kā viņi šodien jūtas, neierobežojot sevi Latviju slavinošos vai patriotiskos rāmjos. Tēmas brīvība jaunradei ierosināja 77 Latvijas komponistus, un koncertā Stirnienes baznīcā klausījāmies vairāku viņu darbu izpildījumu.
Pirms katra no tiem klausītāji dzirdēja nelielu Māra Sirmā komentāru, piemēram, par Raimonda Tigula kompozīciju ar Dzintara Soduma tekstu „Griezes dziesma" uzzinājām, ka Soduma dziļo un filozofisko dzeju piedāvājusi rakstniece Nora Ikstena. Kora izpildījumā skanēja arī Ulda Marhilēviča, Lauras Jēkabsones, Jāņa Aišpura dziesmas. Grupas „The Sound Poets" līderis Jānis Aišpurs simtgades projektam, piemēram, uzrakstīja dziesmu ar Ojāra Vācieša programmatiskā dzejoļa „Piesaukšana" vārdiem.
Bijām liecinieki arī vairāku darbu pasaules pirmatskaņojumam. Tā pianists Vestards Šimkus komponējis „Missa brevis" jauktajam korim un instrumentālajam trio (klavieres, čells, vijole). Pie klavierēm Stirnienes baznīcā sēdās pats komponists, vijoles partiju atskaņoja Ilze Gagaine, čella partiju – Agate Ozoliņa.
– Pateicoties tam, ka manas mammas vecāki nāk no Viļāniem un Varakļāniem, katoļu baznīcas apmeklējums svētdienās ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, – īsā uzrunā vēstīja Vestards Šimkus. – Stirnienes baznīcā esmu pirmoreiz, un mana kompozīcija „Missa brevis" jeb „Mazā mise" sniedz ieskatu tajā, kas manī notiek tad, kad apmeklēju dievkalpojumu. Esmu pamanījis, ka kolektīvās lūgšanas parasti izčukstu un individuālās lūgšanas izsaku domās. Tāpēc koris skaņdarba laikā daudz čukstēs, bet nebaidieties – būs arī mūzika! Ikreiz, piedaloties dievkalpojumā, manī rodas brīnišķīga sajūsma par to, cik gaiši un pozitīvi lūgšana iedarbojas uz pašu lūdzēju. Galu galā Dievs ir pilnīgs arī bez manām un jūsu lūgšanām, bet lūgšanas, ko adresējam Dievam, visvairāk ir vajadzīgas mums pašiem.
07.09.2018.