Pēc pandēmijā pavadītā minimālisma laika Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā atkal atsākusies koncertdzīve. Aizvadītajā nedēļā klausītāji ar patiesu sajūsmu sagaidīja Duo BeKars dalībnieku Beatrises Silvijas Blaubergas (čells) un Kārļa Gunāra Tirzīša (klavieres) priekšnesumu.
Ar koncertprogrammu "Starp čellu un klavierēm", kuras centrā ir divas no čella un klavieru dueta skaistākajām un personīgākajām sonātēm, mūziķi atklāja skaņu pasauli vai pāreju no klasicisma uz romantisma domāšanu. Dzīvespriecīgo L. van Bēthovena ceturto sonāti čellam un klavierēm, ko komponists veltījis savai mūža mīlestībai M. Erdodī, pretstatīja I. Zemzara dziļi personīgā, vērojošā un meditatīvā miniatūra "Mēnesgaisma". Savukārt koncerta noslēgumā izskanēja J. Brāmsa trauksmainā un vērienīgā pirmā sonāte čellam un klavierēm, kurā uzskatāmi apvienojušās klasicisma formas ar romantisko ekspresiju.
Mākslinieku satikšanās mūzikā
Duo BeKars dalībnieki Beatrise Silvija Blauberga (čells) un Kārlis Gunārs Tirzītis (klavieres) kamermūziku spēlē kopā jau kopš skolas laikiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, bet studiju gados mūziķi aktīvi sākuši iestudēt programmas tieši čella un klavieru dueta sastāvam. Par dueta debiju var uzskatīt koncertu 2019. gadā skaistajā Itālijas villā Carlotta, pēc kura sekoja regulāra mūziķu sadarbība projektos Latvijā, Itālijā un Šveicē. Beatrise Silvija Blauberga mācījusies Ženēvas mūzikas akadēmijā, bet Kārlis Gunārs Tirzītis klavierspēli apguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Milānas konservatorijā, taču kopīgi abi ieguvuši kamermūzikas maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studiju laikā papildinot zināšanas Vīnes mūzikas un mākslas akadēmijā Erasmus+ programmā. Kā duets piedalījušies meistarklasēs pie Garija Hofmaņa, Dandžulo Išizakas, Vensina Janga, Tatjanas Koršunskajas un Denisa Sverina.
Uzrunā klausītājus Madonā
Vienmēr ir prieks, ja mākslinieki, kuru pamatinstruments ir skaņu un krāsu palete, labi pārvalda arī vārda spēku. Kārlis Gunārs Tirzītis to koncertā brīnišķīgi apliecināja.
Piesakot priekšnesuma pirmo skaņdarbu – Ludviga van Bēthovena 4. sonāti, izpildītājmākslinieks teica: – Laikā, kad Bēthovens bija Vīnē un kļuva par Vīnes moderno pianistu, viņš daudz rakstīja klavierēm gan solo, gan ansambļiem kopā ar citiem instrumentiem, un to darīja viena iemesla dēļ – viņš gribēja popularizēt savu mūziku. Parādīt, cik labs komponists un pianists Bēthovens ir, kā arī – lai varētu nopelnīt naudu no toreiz bagātajiem vīniešiem. Sonāte, ko šodien atskaņosim, ir komponista jau brieduma laika darbs, ko raksturo filozofiska ievirze. Tā ir brīvā sonāte, kur Bēthovens atkāpjas no savām ierastajām formas struktūrām. Sonātes materiāls izvēršas no čella pirmās tēmas, šai mūzikā saklausāms viss spektrs, kas raksturīgs Bēthovenam, – traģiskais, pastorālais, dramatiskais un tautiski rotaļīgais.
Savulaik Bēthovens ar savu mūziku apbūra laikabiedrus, un tas izdevās arī māksliniekiem pēc gadu simtiem Madonā.
Arī latviešu komponista mūzika
Kā nākamais komponists, kura skaņdarbu izpildīja Duo BeKars dalībnieki, tika pieteikts Imants Zemzaris – latviešu komponists, pianists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis. – Latviešu komponistu vidū viņš ir sava ceļa gājējs. Agrīnie Zemzara darbi vairāk atgādina rokmūziku un vēlmi paārdīties, taču vēlīnā laika darbi un kompozīcija "Mēnesgaisma", ko šodien atskaņosim, ir minimālistiski, ar maz līdzekļiem panākot spēcīgu efektu, – uzsvēra Kārlis Gunārs Tirzītis, piebilstot, ka Imants Zemzaris ir kaislīgs latviešu mūzikas izpildītājs un atbalstītājs. To mēs, Madonā, daudzu gadu garumā lieliski esam pieredzējuši paši Latviešu Mūzikas svētku koncertu priekšnesumos.
Bēthovena pēctecis mūzikā
Noslēgumā tika atskaņota vācu komponista un romantikas perioda pianista Johannesa Brāmsa pirmā čella sonāte. – Tas bija pirmais Brāmsa darbs, ko viņš nebija iznīcinājis, solo instrumentam kopā ar klavierēm, – atgādināja Kārlis Gunārs Tirzītis. – Komponists bija ļoti paškritisks, iekšupvērsts cilvēks, kas vislabāk varēja izpausties mūzikā. Brāmsa skaņu pasaule ir sarežģīta, jo viņš apvieno daudzus un dažādus stilus, cieņpilni skatījās uz citu komponistu darbiem, piemēram, sonātē, ko izpildīsim, Brāmss ielicis tēmu no Johana Sebastiāna Baha trīspadsmitā koncerta, tā paklanoties lielā meistara priekšā. Brāmss bieži izmantoja klasiskas formas. Daudzi viņa laikabiedri Brāmsu dēvēja par Bēthovena pēcteci, piesaucot trīs lielos B: Bahs, Bēthovens, Brāmss. Šī atzinība jaunības gados viņam uzlika lielu spiedienu komponēt ģeniāli, tomēr nemainīja viņa darba ritmu. 1. čella sonāti Brāmss veltīja savam draugam čellistam. Šajā mūzikā dzirdams viss, kas ir brāmsisks: traģisms te mijas ar dziļu vienkāršību un tīrību, intelektuālajam pienesumam, kas nāk no baroka laika, līdzās jaušams patiesums un liela emocionalitāte. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā Brāmss patiešām pielīdzināms Baham un Bēthovenam.
Aplausi un pateicība māksliniekiem
Koncerta noslēgumā Duo BeKars dalībnieki Beatrise Silvija Blauberga un Kārlis Gunārs Tirzītis tika vairākkārt ar aplausiem izsaukti uz skatuves un sveikti ar pavasara ziediem.
– Jūs mums šodien bijāt kā svaiga ūdens malks. Pirmais koncerts pēc kovida laika – mēs tiešām bijām pēc tā izslāpuši! – sveicot māksliniekus, klausītāju vārdā teica mūzikas skolas administrācijas pārstāve Ingrīda Gailīte. – Paldies par brīnišķīgo saspēli, kas radīja izjūtu, ka esat viens otrā salējušies un ar izpildīto mūziku spējat iepriecināt ikvienu.
20.04.2022.