Vasaras pilnbriedā pie klausītājiem ceturto gadu atgriezīsies Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija – ērģeļu zeme".
Sešos koncertos Cesvainē, Rīgā, Nautrēnos, Ugālē, Sesavā un Kalnciemā klausītāji tiks iepazīstināti ar visbagātīgāko ērģeļmūzikas repertuāru, sākot ar baroka laikmeta ģēniju paraugiem, līdz mūsdienu latviešu komponistu ērģeļtembra atklājumiem. 25. jūlijā Cesvaines luterāņu baznīcā pasaules un latviešu ērģeļmūzikas skaistākās lappuses atklās ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs. Koncertā klausītājus gaidīs ērģelnieku sagatavota ievadlekcija par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncerta interesenti ērģelnieka klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu dievnamā tiks rīkota audzēkņu foto izstāde „Latvija – ērģeļu zeme".
25. jūlija koncerta pavadoņi – ērģeles un čells – ar savu unikālo spēka un maiguma apvienojumu apstāsies ļoti dažādos laikmetu pieturpunktos.
Koncerta numuru dažādība
Programmu Cesvaines baznīcā atklās vācu ērģeļmūzikas dižgara Zigfrīda Karg-Elerta improvizācija par protestantu korāļa tēmu. Korāļa oriģinālais teksts slavina Dieva vārdu, un komponista meistarīgā improvizācija to paceļ līdz vēl nebijušam, līksmes pilnam godinājumam.
Latviešu klasiķa Jāzepa Vītola Pēterburgas gados tapusī „Skice čellam un klavierēm" ieguvusi jaunu elpu pārlikumā čellam un ērģelēm. Viens no skaistākajiem Vītola kamermūzikas opusiem jau izsenis atbruņo klausītāju sirdis, reizē atklājot gan maigu vienkāršību, gan romantisku ilgu spēku.
Lai gan dzīves laikā vācu brīnumbērns Fēlikss Mendelszons bija pazīstams kā komponists, diriģents un virtuozs pianists, piektā sonāte Re mažorā ērģelēm kalpo kā lielisks piemērs viņa ērģelnieka prasmēm. To apliecina niansēts skaņu raksts, ko nenoliedzami ir veidojis meistarīgs ērģeļu tembra pazinējs. Savukārt divas pēdējās daļas no sonātes čellam un klavierēm, kas izskanēs pārlikumā čellam un ērģelēm, ļaus uztaustīt romantisma laikmeta mūzikas pamatdzīslu – augstas sarežģītības virtuozitāti dziedošu līniju ietvarā.
Johana Sebastiāna Baha fūga par Korelli tēmu sev raksturīgā garā rotaļājas ar itāļu kolēģa melodiju, ieslēpjot to visdažādākajos faktūras slāņos un kārtējo reizi pierādot Baha izteiksmes meistarību, bet Johana Kristiāna Heinriha Rinka variācijas par Korelli tēmu cēlā svinīgumā piedāvā vēl citu itāļu meistara melodiju.
Mūsdienu latviešu komponista Riharda Dubras vārds visupirms saistās ar sakrālo mūziku. Pats skaņradis žurnālā „Mūzikas Saule" nesen atzīst, ka jūtas kā rakstāmmašīna Dieva rokās, un „Lux Confessionis" čellam un ērģelēm tam kalpo kā izcils pierādījums. Te ekspresīvā čella balss veido dialogu ar pārpasaulīgu ērģeļu spēku, līdz abi savienojas vienā apliecinājuma pilnā veselumā.
Romantisko vakara ceļojumu noslēgs Jāņa Ivanova „Adagio" no koncerta čellam ar orķestri – šoreiz čella un ērģeļu skaņās. Šī skaistā latviešu mūzikas lappuse piedzīvojusi visdažādākās atskaņojuma un tembrālo iespēju versijas, tomēr ikkatrā no tām saglabā savu cēlo mieru, kas ietverts gan korāliskajā ērģeļu ievadā, gan bezgalīgi skaistajā čella melodijā, ko nav iespējams aizmirst.
Lieliski izpildītājmākslinieki
Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks, kā arī profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs. Visprecīzāk viņu raksturojis Orests Silabriedis: „Aigars ir viens no mākslinieciski interesantākajiem Latvijas ērģelniekiem." Viņš daudzus gadus ir bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu „Schola Cantorum Riga" un „Ars Antiqua Riga" dalībnieks. Diriģējis Latvijas Bankas kori. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Vairāk nekā desmit gadu Aigars bijis Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un no 2013. līdz 2019. gadam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas galvenais ērģelnieks. Saņēmis „Lielo Mūzikas balvu 2019" par izcilu darbu ansamblī.
Ivars Bezprozvanovs absolvējis profesores Eleonoras Testeļecas čella klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 1991. līdz 1993. gadam strādājis Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Kopš 1997. gada ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas otrais koncertmeistars, kā arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas pedagogs. Aktīvi iesaistījies dažādos kamermūzikas projektos. Kā kameransambļu dalībnieks koncertējis Vācijā, Čehijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV un Kanādā. 2007. gadā saņēmis AS „Latvijas Gāze" „Gada balvu operai" kā sezonas labākais orķestra mākslinieks.
Cesvaines baznīcas ērģeles
Cesvaines ev. lut. baznīcā atrodas ērģeļbūves meistara Augusta Martina 1854. gadā būvētās ērģeles, kas sākotnēji atradās Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Šīs ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Augusts Martins (1808-1892) ir izcilākais ērģeļbūvētājs Latvijā 19. gs. Savā mūžā viņš uzbūvējis 70 baznīcu ērģeles, no kurām līdz šim brīdim saglabājušās 12. Augusta Martina darbu raksturo ļoti augsta kvalitāte, izcila rūpība un vislabāko materiālu pielietojums.
1854. gada „Latviešu Avīžu" 45. numurā atrodams latviešu preses celmlauža Anša Leitāna un mūzikas kritiķa un laikraksta redaktora Karla Alta raksts par šīm jaunbūvētajām ērģelēm. „Mūsu ērģeles no ārpuses uzlūkojot, jau sirds no prieka lec, jo tik skaistas aplam vēl citur neuziet. Par to atkal gods un pateicība nākas tam slavenajam ērģeļu meisterim Martin kungam, kas kā teicams meisteris diezgan tālu pazīstams un kas savu spēku un saprašanu te nav taupījis, un šeit savu darbu strādājis." No raksta uzzinām, ka šīs ir vienas no lielākajām ērģelēm, kuras uzbūvē Augusts Martins.
1996. gadā, pateicoties ērģelnieka Tālivalža Dekšņa redzējumam, šīs ērģeles atceļo uz Cesvaines ev. lut. baznīcu, jo Rīgas Sv. Jāņa baznīca ir saņēmusi jaunu instrumentu no Zviedrijas. Laika posmā no 1996. gada līdz 2008. gadam notiek ērģeļu restaurācija, pilnībā saglabājot vēsturiskā instrumenta oriģinālo substanci. Tiek meklēti un piesaistīti finanšu līdzekļi, rakstot projektus, uzrunājot ziedotājus. Ērģeļu restaurācijai tiek ieguldīti 32000 eiro. 2013. gadā vēsturisko ērģeļu eksperts no Zviedrijas mūzikas instrumentu muzeja Jorans Graans instrumentu novērtē 1000000 eiro vērtībā. Ērģeļu restaurāciju veica ērģeļbūves meistars, restaurators Alvis Melbārdis.
22.07.2020.