Nu jau būs četri gadi, kopš no Lubānas uz Madonu pārcēlies un strādā Aigars Noviks.
Iepriekš Aigars veica Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra speciālista pienākumus, tad konkursa kārtībā kļuva par Madonas kultūras nama direktora vietnieku.
Viņa darba pienākumos, pirmkārt, ir Madonas kultūras nama filiāles – kinoteātra „Vidzeme" – vadīšana.
Iesaldētā kultūras dzīve
– Darba ziņā nekā spīdoša šobrīd nav, nav arī prognožu, kad varēsim strādāt normālā režīmā, – aicināts uz sarunu, atklāj Aigars. – Ja pandēmijas sākumā prognozes par klātienes darba atsākšanu bija, šobrīd nekas tāds neatskan. Tāpēc ir grūti plānot kādus pasākumus, ģenerēt idejas, jo tas būtu pat nedaudz smieklīgi, nezinot, vai kas vispār kādreiz no tā var notikt.
Ierunājoties par reālām norisēm, Aigars min faktu, ka Madonas kultūras nama kasē cilvēkiem tiek atdota nauda par biļetēm uz pasākumiem, kas ir atcelti. – Tā kā mums ir "Biļešu paradīzes" kase, varam atdot naudu par visā Latvijā atceltajām "Biļešu paradīzes" izrādēm un koncertiem. Stipri liels vilnis šai ziņā bija uzzinot, ka Madonā nenotiks Baibas Sipenieces-Gavares stāvizrāde. Šobrīd kultūras cilvēki nāk pēc naudas par atceltajiem pasākumiem "Gorā" un Vidzemes koncertzālē. Trīs dienas nedēļā pa trim stundām kolēģi Madonas kultūras nama kasē strādā.
Absolvē Liepājas Universitāti
Ārkārtējās situācijas laikā Aigars pats ir pabeidzis augstskolu. Liepājas Universitātē viņš studēja programmu "Kultūras vadība", kur līdzās humanitārajiem priekšmetiem (pasaules literatūras vēsture, mākslas vēsture, retorika, runas māksla, horeogrāfija, mūzikas vēsture) iepazina arī eksaktās vadības zinības – vadības teoriju, uzņēmējdarbības, finanšu vadību, personāla vadību, stratēģisko plānošanu un vadību, tāpat producēšanu un projektu vadību.
– Runājot ar draugiem un paziņām, dzirdu sakām: "Redzi, cik ātri paskrēja studiju laiks!" Man pašam gan tā neliekas, jo tas nebija ne ātri, ne viegli, – pasmaida absolvents. – Varbūt pirmie studiju gadi bija vienkārši, bet grūtums beigu posmā saistās ar ārkārtējo situāciju un ierobežojumiem, ka nekāda Liepāja klātienē nevarēja būt. Studiju beigu posmā viss notika attālināti. Sazinājāmies caur datoru, arī noslēguma darba priekšaizstāvēšana notika attālināti, un tas radīja dubultu stresu. Stāstot par savu darbu, nebiju pārliecināts, vai tur otrā galā vispār mani kāds uztver un saprot. Izjūta bija sirreāla, it kā kādā sakropļotā realitātē. Tikai brīdī, kad saņēmu augstskolas diplomu, noticēju, ka viss veiksmīgi ir paveikts. Tā bija janvāra diena, kad varēju doties uz Liepāju pēc dokumentiem un pret parakstu tos augstskolā saņemt.
Pēta kultūras nama vadības modeļus
Vaicāts par bakalaura darba tēmu, Aigars atklāj, ka rakstījis par Madonas kultūras nama vadības modeļu pilnveidi un to attīstības iespējām. – Kā minēja darba vadītājs, neviens iepriekš vadības modeļus šādā veidā nebija pētījis, un gala rezultātā bija interesanti secināt, kā iestādes vadītājs pielāgo nepieciešamos rīkus un pats izveido savu modeli, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Modeļu pielāgošana ir atkarīga no iestādes prioritātēm. Mums Madonas kultūras namā prioritāte ir un paliek amatiermākslas kolektīvi. Tas ir tas, uz ko visvairāk koncentrējamies un domājam, kā atbalstīt un pilnveidot, lai varētu noturēt augsto latiņu, kas gadu gaitā sasniegta. Darba izpēte neskāra pandēmijas laiku. Šobrīd mūsu iestādes kolektīvi spiesti pārslēgties uz pavisam citu domāšanu, jo nekas klātienē nevar notikt.
Arī mēģinājumi teātrī nenotiek
Aigars ilgu laiku bijis saistīts ar amatierteātra mākslu, savulaik spēlējot Lubānas amatierkolektīvā "Priekšspēle", Madonas posmā – R. Blaumaņa Madonas Tautas teātra trupā. – Mērķtiecīgas darbības šobrīd teātra kolektīvā nav, – komentē amatiermākslas kolektīva pārstāvis. – Es personīgi arī neredzu jēgu attālinātai rosībai. Māksliniecisko formu iespējams uzturēt tikai klātienē, darboties Zoom platformā teātra jomā ir muļķīgi. Tas, ko redzam sociālajos tīklos, pārsvarā ir nekvalitatīvs materiāls, kas nevienam īsti nav vajadzīgs.
Izstāde kinoteātra skatlogos
Jautāts par sapņiem un to daļēju piepildījumu, Aigars atklāj: – Darba ziņā cenšos nedomāt par pandēmijas apstākļiem, turēties kaujas gatavībā, ja nu notiek brīnums un pēc klusuma pauzes mums atļauj strādāt klātienē. Ir arī kādi labi projekti – nākamajā nedēļā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru kinoteātra "Vidzeme" logos eksponēsim šī centra kolekcijas darbus. Skatlogos izliksim atvesto tekstilmākslas kolekciju, kas ir starptautiska, veidota no tekstilmākslas simpozijiem. Uzrunājām arī Madonā dzīvojošo tekstilmākslinieci Inesi Jakobi, lai arī viņa ekspozīcijai iedod kādu no saviem darbiem.
Filmu repertuārs pēc pandēmijas
Vaicāts, kādu filmu demonstrēs kinoteātris "Vidzeme" pēc pandēmijas, kinoteātra vadītājs aizdomājas: – Šobrīd to pateikt ir grūti. Pieredze pavasarī rāda, ka izplatītāji pēc ierobežojumiem nav pārāk aktīvi ar jaunu filmu nodrošināšanu. Noteikti tā būs kāda salīdzinoši jauna filma, ko ne visi ir redzējuši. Tas nav slikti. Mums, piemēram, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar kinoteātri "Kino Bize", kas piedāvā "art-house" filmas. Pavasarī Madonā parādījām festivālu filmu "Corpus Christi", kas nedaudz cietusi no pandēmijas, jo bija izvirzīta "Oskara" nominācijā par labāko starptautisko filmu – slavu ieguva, bet daudzu valstu kinoteātri šo filmu nepaspēja parādīt, un cilvēki to vairumā neredzēja.
Grāmatas, mūzika, daba
Uz jautājumu, kādas filmas vai seriālus Aigars skatās mājās, saņemu atbildi: – Neesmu aktīvs jauno filmu pircējs internetā, pa šiem gadiem esmu sapratis atšķirību, kāda ir, skatoties filmu profesionālā kinoteātrī un kāda –
televizora ekrānā. Šo to labu esmu noskatījies Latvijas Televīzijā, tiesa, filmu vakaros ir nedaudz jāpaciešas, jo filmas tiek rādītas samērā vēlu. Tāpat raidījumu ciklā "Teātris.zip" var noskatīties labas izrādes. Pēc studijām beidzot varu lasīt arī daiļliteratūru, ne tikai studiju literatūru. Šobrīd daudz lasu Remarku – no bēniņiem nonesu autora darbus un lasu jau trešo Remarka grāmatu. Šogad ir arī ļoti skaista ziema, eju garās pastaigās, daudz laika pavadu svaigā gaisā. Komponists Kārlis Lācis un dziedātāja Aija Vītoliņa ir izdevuši jaunu albumu "Lācis. Aija. Divatā". Tā ir ļoti laba mūzika garām pastaigām, jo jāklausās pilnībā koncentrējoties. Šīs dziesmas ir stāsti ar Klāva Elsberga, Māras Zālītes, Imanta Ziedoņa dzeju. Ļoti laba mūzika.
Kinoteātris pēc vēlēšanām
Jautāts, kādu redz kinoteātra "Vidzeme" attīstību pēc novadu apvienošanas, Aigars atklāj: – Neesmu radikālis nevienā virzienā, meklēju labo jebkurā situācijā. Pie novadu apvienošanas kinoteātris, manuprāt, tikai iegūs. Ja būs ēkas renovācija, to varēsim pozicionēt kā reģionālu kinoteātri, kāds tas patiesībā arī ir, jo plašā apvidū cita nav. Ar kolēģiem esam pētījuši, ka skatītāji pie mums brauc no ļoti plaša reģiona – gan Gulbenes, Lubānas, Jēkabpils, Kokneses, gan Latgales puses. Kinomāksla interesē daudzus.
26.02.2021.