Kultūras mantojums ir darba virziens, ar kuru madonietis Jānis Bērziņš ir saistīts kopš jaunības.
Skolotājs, kordiriģents, novadpētnieks, pētījuma par Madonas rajona dziesmoto novadu autors. Vasarā skolotājam svinējām 90 gadu jubileju, un pirms rudens iesākuma viņš bija nelielas ekskursijas vadītājs pa vietām, kas atgādina personības, mūsu kultūrvēstures veidotājas.
Pietura Liezēres vecajos kapos
Vispirms piestājām Liezēres vecajos kapos. Jānis Bērziņš pastāstīja, ka Madonas muzeja pirmā direktore Elza Rudenāja savulaik zināja šo kapsētu un kopā ar domubiedriem meklēja tajā liecības. „Viss bija aizaudzis, vieni krūmi. Beidzot atradām krustu – mācītāja Punšeļa kapavietu. Incelbergam krusts bija nogāzts, kapavietas nebija."
Tagad Liezēres veco kapu celiņa galā ir sakoptas trīs atdusas vietas vīriem, kuri tik daudz devuši latviešu kultūrai: vācu mācītājam Johanam Punšelim, Pēterim Inzelbergam un viņa dēlam Liezēres skolotājam, ērģelniekam, kordiriģentam Eiženam Inzelbergam. Viņi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kordziedāšanas attīstībā. Jānis Bērziņš norādīja, ka tādā veidā nolīdzināts parāds Latvijas kordziedāšanas rītausmas dalībniekiem. No viņu devuma uzplauka latviešu kordziedāšana, jo beidzot bija repertuārs, ko dziedāt, vispirms jau latviešu tautasdziesmas. Tieši Punšeļa sastādītā korāļu grāmata (1839) ir kalpojusi par pamatu Jāņa Cimzes dziesmu apdarēm. Liezēres ev. lut. draudzes mācītājs Johans Ēregots Punšelis pavēra ceļu latviešu kordziedāšanai.
– Pirmais latviešu Dziesmu svētku koris arī radies Liezērē, šī vieta ir nozīmīga visas Latvijas kontekstā, jo Punšeļa korāļgrāmata ļāva notikt pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem, – piebilda novadpētnieks.
Mirklis ar Adīnu Ķirškalni
Skolotājai, dzejniecei Adīnai Ķirškalnei 15. augustā būtu apritējuši 105 gadi. Vecpiebalga ir viņas dzimtā puse, un bērnu dienu zeme (jaunajos kapos) ir arī viņas atdusas vieta. Tāpat šai kapsētā apbedīts viņas brālis, pirmais R. Blaumaņa memoriālmuzeja „Braki" vadītājs Jānis Ķirškalns.
Pēc skolotāju institūta beigšanas Adīna Ķirškalne strādāja Vecpiebalgas pusē, bet no 1948. gada – ilgus gadu desmitus Lazdonas pamatskolā. Pirmais dzejolis „Dzimtenes laukos" ar pseidonīmu Junda publicēts 1935. gadā. Regulāri Adīna Ķirškalne uzsāka publicēties no 1956. gada. Viņas atmiņas un dzejoļi apkopoti grāmatā „Rītdienas prieks", 1991. gadā dzejnieces dzejoļi ievietoti kopkrājumā „Mūža acis", 1995. gadā izdota dzejas izlase „Pie saulespuķes pieturos", bet 2000. gadā – pārdomas un dzeja grāmatā „Atāla puķītes". Skolotāja un dzejniece Adīna Ķirškalne apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
– Atmodas gados mēs daudz braucām kopā uz dažādiem sarīkojumiem, – atcerējās Jānis Bērziņš.
– Pa ceļam skaitījām dzejas, dziedājām gan garīgās dziesmas, gan tautas dziesmas. Braucām arī uz Lietuvu, izgājām lietuviešu mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantina Čurļoņa ceļu. Adīnas pašas dzejai raksturīgs sirsnīgi latvisks kolorīts, ar ļoti dziļām saknēm dvēselē.
Ziedi daudzu piemiņai
Vecpiebalgas kapos piestājām arī pie Rūdolfa Gulekes kapa.
– Ar Guleki mūsu zemē iesākās ziedonis, – komentēja Jānis Bērziņš. – Viņa tēvs bija vācu mācītājs. Tā kā dēla auklīte bija latviete, Guleke labi zināja latviešu valodu. Sekodams Neikena paraugam, Cesvainē viņš sarīkoja dziesmu svētkus. Guleke ir Lazdonas kora dibinātājs un pats kļuva reizē mācītājs un Lazdonas dziedāšanas biedrības vadītājs. Četrpadsmit gadu viņš nostrādāja Lazdonas luterāņu baznīcā, pēc tam viņu pārcēla uz Piebalgu. Guleke ir dibinājis vairākas pagastskolas, tai skaitā Patkulē, Biržos. 1866. gadā mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar Kārli Pētersonu sarīkoja Bērnu svētkus, kuros piedalījās piecas draudzes skolas ar 200 skolēniem.
Skaists piemineklis Vecpiebalgas jaunajos kapos uzcelts Atim Kronvaldam. Viņš bija pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks. Savos rakstos A. Kronvalds aizstāvēja latviešu valodas tiesības, jaunu pedagoģisku pārkārtojumu ieviešanu audzināšanā, vērsās pret pārvācošanas tendencēm. Par nacionālās kultūras pamatu A. Kronvalds izvirzīja valodu un latviešu skolas. A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, darināja jaunus vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot). Viņš mudināja runāt un rakstīt latviski, pauda uzskatu, ka katram jāapgūst tēvu valoda kā visu citu mācību priekšmetu pamats.
09.09.2020.