14. novembrī pulksten 17 Cesvaines ev. lut. baznīcā tiks atskaņota Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte „Dievs, Tava zeme deg!".
Latvju tautas lūgšanu izpildīs Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris „Rīga", Prezidiju konventa vīru koris un solisti: tenors Ingus Pētersons, baritons Eduards Vācietis, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, diriģente Zane Zilberte.
Kantāte tapusi Latvijai un tās tautai traģiskajos laikos, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, un kļuvusi par tautas lūgšanu, kur izmisums savijas ar ticību, bet bibliskās ainas mijas ar senlatviešu tēliem. 1943. gadā Kuldīgas draudzes mācītāja prāvesta Oskara Sakārņa izsludinātajā konkursā par latviešu lūgšanu Dievam tika iesniegti un uzvarēja divi Andreja Eglīša darbi: viens no tiem sākās ar vārdiem „Dievs, Tava zeme deg!", bet otru caurvija Tēvreizes rindas. Pēc žūrijas ieteikuma no abiem tekstiem tika izveidots viens. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgā, Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kantāti atskaņoja slavenais Reitera koris, Operas zvaigznes – Ādolfs Kaktiņš un Mariss Vētra, pie ērģelēm bija pati komponiste, jo ērģeļvirtuozs Alfrēds Kalniņš pēkšņi jutās sasirdzis. Baznīca – ļaužu pārpildīta. Mariss Vētra grāmatā „Karaļa viesi" raksta: „Nekad neesmu piedzīvojis lielākus un dziļākus panākumus muzikālam mākslas darbam." „Dievs, Tava zeme deg!" ir Lūcijas Garūtas radošā mantojuma virsotne.
Līdz ar padomju režīma ienākšanu Latvijā kantāte tika aizliegta un pie klausītājiem atgriezās tikai 1988. gadā.
1943. gadā Andreju Eglīti iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz kara korespondentu apmācības grupu Berlīnē. Pēc atgriešanās Latvijā piekomandēja 19. divīzijai, ar kuru kopā iet kaujas ceļu no Cesvaines līdz Liepājai. 1945. gada maijā no Liepājas kopā ar citiem latviešu inteliģentiem dzejnieks emigrēja uz Zviedriju, dzīvoja Stokholmā, nodibināja un līdz 1988. gadam vadīja Latviešu Nacionālo fondu. Pats par sevi Andrejs Eglītis teica: „Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei." 1988. gadā, pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem, viņš atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Miris 2006. gadā Rīgā. Atgriezies dzimtajā Latvijā, Andrejs Eglītis rakstīja: „No manis varbūt paliks viena rinda – „Dievs, Tava zeme deg grēka un ienaida liesmās…", jo grēks un ienaids pasaulē nekad nezudīs."
Arī šodien šis unikālais skaņ-darbs – mūsu tautas lūgšana – ir aktuāls, paužot gaišo, balto ticību, tēvzemes mīlestību, audzinot patriotisma jūtas jebkuros laikmetu griežos. „Mēs maza tauta – Dievs, Tu mūsu uguns. Mēs jauni avoti – Tu dzīvais ūdens. Lai laiki mainīgi mūs nesajauktu, lai kādi gājēji vien garām trauktu! Mēs tēvu zemes gods un rota!" (teksts no kantātes). Cesvainē šis skaņdarbs tiks atskaņots pirmo reizi, un tā patiešām ir vislielākā dāvana, sagaidot Latvijas valsts dibināšanas svētku dienu.
Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti atskaņos Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris „Rīga", dibināts 1951. gadā. Šobrīd kori vada diriģente Zane Zilberte, kormeistari Roberts Hansons un Uģis Meņģelis. Savas ilgās pastāvēšanas laikā koris ir koncertējis daudzās pasaules valstīs, izpelnījies starptautisku atzinību un pabijis laureāta godā daudzās skatēs un konkursos. Kolektīvam pievienosies Prezidiju konventa vīru koris, kas dibināts 1925. gadā un kurā dzied tikai dalībnieki no studentu korporācijām (burši). Kopš 2005. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Arnis Paurs.
Koncerts notiks ar Rīgas Stradiņa universitātes un Cesvaines novada domes atbalstu sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un vadītāju Dainu Pormali.
Tiksimies Cesvainē, lai vienotos kopīgā lūgšanā par savu zemi, Latviju, savu dzimteni.