12. decembrī Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā notika klusināts, bet noskaņās izsmalcināts sarīkojums.
Šis kultūras vakars, kas apvienoja mākslu, mūziku, personības un to sanestā nektāra baudītājus, visos atstāja intimitātes un iekšēja pārdzīvojuma saldmi.
Atklājot vakaru, vispirms priekšplānā tika izcelts Imanta Ziedoņa vārds: "Lūdzu, meklē, atrodi un atritini manis rakstītajos tekstos tik īsus teikumus kā kartupeļu sēkla, kas atver ceļu uz jaunu saprašanu, daudz lielāku un nozīmīgāku, nekā sākumā redzēts…"
Guvām apliecinājumu tam, ka dzejnieka turpināšanās veids ir ne tikai viņa pieminēšana, pārpublicējumi un tulkojumi, bet arī jaunas un jaunas formas. Tās, protams, atvasinātas no Ziedoņa daudzveidīgā literārā mantojuma, un šoreiz Dziesmusvētku skolas centrā tika likts grāmatas "Minimismi" fenomens, ko pirmās sērijas iespieddarbā papildina mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Ievas Krūmiņas ilustrācijas. Māksliniece šī vakara sarīkojumā bija arī klātesoša.
– Dziesmusvētku skola, kurā esmu pirmo reizi, ar savu plānojumu un izskatu man atgādina kādu lauku māju Jelgavas pusē, kurā pavadīju bērnības vasaras, – uzrunājot sanākušos, atcerējās Ieva Krūmiņa. – Mēbelītēs un noskaņās te kaut kas ļoti uzsmaržo to laiku. Vēl, protams, Haralds Mednis. Biju klāt Mežaparka estrādē, kad viņš diriģēja Jāzepa Vītola "Gaismas pili" tajā ļoti īpašajā reizē 1985. gada Dziesmu svētkos, kuros diriģents tika atstumts, taču tā kļuva par viņa zvaigžņu stundu. Tāpat šodien jādomā par Imantu Ziedoni. Man paveicies ilustrēt kopumā trīs viņa grāmatas, un "Minimismi" ir jaunākā no tām. Strādājot pie grāmatas idejas, kopā ar fondu "Viegli" sapratām, ka bilžu galvenais varonis būs kartupelis. Potenciāls, kas ielikts kartupelī, ir tik plašs un latvisks, un šis augs ir tik daudzveidīgs, ka nebija šaubu.
Māksliniece atklāja, ka ķeršanās pie kartupeļu bildēm tika īpaši sagatavota – notika zinātniska ekspedīcija uz Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu staciju, kur bija iespēja vērot un stundas garumā no bioķīmijas un agronomijas speciālistes dzirdēt it visu par kartupeļiem. Viena no svarīgākajām īpašībām ir kartupeļu ražība, tad slimību izturība, garšas īpašības, ko nosaka degustācijā, cietes saturs un agrīnajām šķirnēm – tas, cik agri tās spēj dot ražu. Svarīgs arī kartupeļu bumbuļu vizuālais izskats – vai tiem nav dziļu acu, vai apstrādājot nepaliek tumši. Jauno šķirņu svarīgs izmēģinājumu posms savukārt ir ziemošanas pārbaude. – Bez tam mūs ieveda parādīt, kā no sēkliņām mēģenēs absolūtā klusumā un sterilitātē tiek selekcionēti jaunu šķirņu kartupelīši, – atcerējās māksliniece.
"Ceļš, pa kuru mēs ejam, ir vaga. Katrs ceļš ir liela kartupeļu vaga." (Imants Ziedonis)
Lasot izvilkumus no Imanta Ziedoņa dienasgrāmatām, Ieva Krūmiņa atrada veidu, kā māk-
slas valodā atklāt un papildināt dzejnieka domas. Procesa gaitā tika izmantotas gan kartupeļu fotogrāfijas, gan piezīmējumi, gan darbu digitāla apstrāde.
– Dators, fotoaparāts un printeris man bija kā zīmulīši, – atceroties darbu radīšanu, pasmaidīja māksliniece.
Par iespēju būt un uzstāties Dziesmusvētku skolā klātesošajiem pateicās arī mūziķis Jānis Strapcāns: – Manī ļoti norezonēja šī māja un stāsts par Haraldu Medni. Kaut pats liktenīgajos Dziesmu svētkos, kuros Mednis diriģēja "Gaismas pili" nebiju, pēc izglītības esmu kordiriģents un Sigvarda Kļavas klases puika. Tai laikā, starp citu, mēs notis saucām par kartupeļiem.
Runājot par savu atskaņojamo skaņdarbu, mūziķis vēstīja: – Lai nesanāktu, ka priekšnesuma gaitā jūs gaidāt žonglētājus un ziloņus, teikšu uzreiz, ka tie šai darbā nebūs. Draugiem smejoties saku, ka man vajadzēja gandrīz četrdesmit gadus, lai beidzot ierakstītu savu pirmo albumu, kas ir tikai manis paša veidots. To ierakstīju rezidentūras laikā pasaulslavenā komponista Arvo Perta centrā Igaunijā, kur pēdējos astoņus gadus paralēli Rīgai un Tallinai dzīvoju. Šai darbā ienāk Imanta Ziedoņa teksti no grāmatas "Minimismi", un albums ir pieejams gan mājaslapā, gan sociālā tīkla vietnē YouTube, tāpat digitālās mūzikas pakalpojumā Spotify, arī plates formātā. Kopumā skaņdarbā ir 26 miniatūras, un albuma pirmatskaņojums notika 1. decembrī Rīgas cirkā. Tur atskaņošanas laikā aicināju cilvēkus pievērt acis, jo viss skaņuraksts iet vienā stāstā bez pauzēm. Un tā kā ziloņu un šova nebūs, visas iztēles foršās lietas varam atrast, pieverot acis.
Koncerts, kurā apvienojās klavieru skaņas, tuvi un tāli digitālu skaņu plāni, Ziedoņa dzejas minimismi tovakar izskanēja vairākkārt. Tas sniedza dzīva laika performanci, nepieradinātas izjūtas, iekšēju pārdzīvojumu un daudzus fantāzijas zvaigznājus. Dāvanas, pateicības un uzrunas tovakar izskanēja dāsni. Paldies it visiem!
17.12.2024.